Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka pavisam tālā pagātnē palikuši tie laiki, kad ziņa par kāda ministra atlaišanu vai pat visas valdības demisiju tika uztverta ja ne gluži kā liela sensācija, tad pilnīgi noteikti kā nozīmīgs notikums kā politiskajā, tā arī sociāli ekonomiskajā jomā.
Šādas ziņas tika pamatīgi analizētas gan politiskajās, gan citās aprindās, tika izvirzītas hipotēzes un pieņēmumi, vai un kādas sekas šādi notikumi radīs gan politiķiem, gan valstij kopumā. Nereti pat viena ministra atlaišana uz ilgāku laiku sašūpoja politiskās koalīcijas laivu.
Tagad tas viss notiek ar tādu nenopietnu attieksmi un vieglumu, it kā skartu nevis augstāko valsts vadību un valsts stabilitāti kopumā, bet gan domino spēles (nekādā mērā nenoniecinot šo cilvēku hobiju) cienītāju klubu.
Protams, jāpiekrīt, ka valdības Latvijā ir kritušas pietiekami bieži un arī atsevišķi ministri dažkārt ir mainījušies vienas valdības laikā. Arī iemesli valdības krišanai vai atsevišķu ministru atlaišanai no amata ir bijuši visdažādākie un ne vienmēr loģiski pamatoti.
Taču situācija, sevišķi pēdējos gados, manuprāt, ir strauji mainījusies uz slikto pusi, jo valdību un ministru maiņa kļuvusi ne tikai par ierastu notikumu, bet vēl vairāk – neviens tā īsti necenšas atrast loģisku izskaidrojumu tam. Nemaz nerunājot par to, ka arī politisko izmaiņu īstenotāji pat nepacenšas sagatavot kvalitatīvu un kaut cik saprotamu skaidrojumu savai rīcībai. Tā vietā sabiedrībai ar "stratēģiskās komunikācijas metodēm" mēģina iebarot tādas bezgaumīgi tukšas frāzes kā "valdības restarts", "uzrāviens" un tamlīdzīgi.
Pat īpaši pacenšoties, tomēr ir grūti atrast loģiskus argumentus premjera lēmumam vienlaikus ar viena ministra atlaišanu viņam līdzi nosūtīt vēl vienu tikai tādēļ, lai tādējādi "mazinātu politisko rūgtumu" pirmā atlaistā ministra partijai, – šādu situāciju piedzīvojām pirms dažiem gadiem. Taču tikpat neiespējami ir atrast loģiku valdības restartā, kura rezultātā atlaiž trīs ministrus – pa vienam no katras valdību veidojošās partijas, tā teikt, lai neviens nejustos "apbižots".
Neiedziļināšos nupat svaigi atlaisto ministru darbības analīzē, lai mēģinātu saprast, kāpēc no visiem tika izvēlēti tieši šie trīs cilvēki, tomēr nojaušams, ka ne jau tikai ministru darbības novērtējums ir galvenais faktors, kas ietekmēja viņu likteni. Zemtekstu un minējumu ir gana. Taču būtiskākais aspekts, kas raisa pārdomas šo politisko notikumu kontekstā, ir tas, ar kādu vieglumu, precīzāk, vieglprātību politiķi grauj Ministru kabineta un politisko procesu kopumā reputāciju Latvijas sabiedrības, savu vēlētāju acīs.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.