Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar kovidu saslimušo skaits, atnākot rudenim, strauji palielinājies. Gluži kā pērnruden. Gads ir pagājis (jācer, ka intensīvā darbā), un tagad vajadzētu izvērtēt padarīto.

Gads ir pietiekami ilgs laika sprīdis, lai varētu izdarīt daudz. Ķīnā un ne tikai tur burtiski dažās nedēļās tika uzceltas veselas slimnīcas. Arī pie mums pat ne dažu nedēļu laikā, bet vesela gada laikā varēja izdarīt ļoti daudz. Vēl jo vairāk tāpēc, ka “naudas ir bijis vairāk nekā jebkad agrāk”.

Taču, tā kā veselības ministrs Daniels Pavļuts un valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ļoti skopi stāsta par paveikto un vairāk nodarbojas ar grēkāžu meklēšanu un norādīšanu, tad mēģināsim izdarīt to viņu vietā.

Iesākumā citāts no Ministru kabineta oficiālās mājaslapas. Ieraksts datēts ar 2021. gada 5. janvāri. Tātad tas fiksē situāciju divas dienas pirms Pavļuta stāšanās veselības ministra amatā 7. janvārī. “5. janvārī slimnīcās ārstējas 1180 Covid-19 pacienti, no kuriem 68 ar smagu slimības gaitu. Vienlaikus vairākās slimnīcās šiem pacientiem paredzētu gultu noslodze pārsniedz pat 90%. Turklāt, ņemot vērā prognozes, stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpinās būtiski pieaugt.”

Šajā vietā pārtrauksim citēšanu un apdomāsim izlasīto. Gada sākumā, kad Latvijā pirmais nopietnais pandēmijas vilnis vēl tikai uzņēma apgriezienus, slimnīcās ārstējās 1180 kovida pacientu. Tagad, pēc jaunākajiem pieejamiem datiem (2.10.) - 528. Tātad divas reizes mazāk, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule TV3 rīta pārraidē “900 sekundes” stāsta, ka situācija ir kritiska, un pie slimnīcām veidojoties rindas.

Tā vien gribas jautāt - kā tad tā? Šobrīd divreiz mazāk stacionēto nekā janvārī, bet rindas veidojas tagad. Pagājuši desmit mēneši, un izrādās, ka slimnīcu kapacitāte ir nevis pieaugusi, bet samazinājusies. Var stāstīt ko grib, bet, ja slimnieku ir divas reizes mazāk, bet veidojas rindas, kuras nebija janvārī, tātad situācija ir pasliktinājusies. Par spīti iztērētajai milzu naudai.

Turpinām citēt 5. janvāra ierakstu: “Viens no risinājumiem ir izvērst papildu gultas Covid-19 pacientiem. Lai papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumam, valdība piešķīra papildus 1,99 miljonus eiro.”

Ievērojiet, ka jau janvārī tiek noteikts galvenais problēmas risināšanas virziens - papildu gultu izveidošana. Turklāt tobrīd neviens skaļi nekliedza, ka par šiem nieka diviem miljoniem mēs varam nopirkt tikai trīs (!!!) gultas, kā mēs to būtu dzirdējuši tagad, kad katras gultas izmaksas uzlidojušas kosmosā un sasniegušas slavenos 666 tūkstošus.

Janvārī, kad princips “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” vēl nebija līdz visiem aizgājis, tika uzskatīts ka ar 1,99 miljoniem pilnīgi pietiks, lai “papildus pārprofilētu 462 gultasvietas Covid-19 pacientu ārstēšanai, kā arī izveidotu 124 jaunas gultas vietas un aprīkotu tās ar nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām un aprīkojumu”. Vēršu uzmanību, ka runa ir ne tikai par pašām gultām, bet arī tām klāt nākošām medicīniskām iekārtām un aprīkojumam. Taču tiklīdz, Gobzema vārdiem runājot, pie lietas ķērās “trīs miljardu tērētāji un izzadzēji”, vienas gultas izmaksas izauga astronomiskos apmēros.

Lasām tālāk: “Savukārt papildu medicīnisko iekārtu, medicīnisko ierīču iegādei un to nomaiņai, kā arī dezinfekcijas līdzekļu iegādei papildus piešķirti 9,35 miljoni eiro. 389 tūkstoši eiro piešķirti, lai izveidotu 50 gultas Covid-19 pacientu ārstēšanai Rīgas 1. slimnīcā. Tur plānots pārvest Covid-19 pacientus, kuri sākotnējo ārstēšanu būtu saņēmuši universitātes slimnīcās.”

Tātad dažādas medicīniskās aparatūras iegādei atvēlēti vēl 10 miljoni, kas domāti vispārējās veselības aprūpes sistēmas nostiprināšanai. Ļoti labi. Taču šajā rindkopā svarīgākais skaitlis ir 389 tūkstoši, kas atvēlēti 50 gultu izveidošanai Rīgas 1. slimnīcā. Tieši šo summu, dalītu ar 50, būtu jāuzskata par to saprātīgo, kāda nepieciešama vienas slimnīcas gultas izveidošanai “normālos” apstākļos, kad ar to nedarbojas “3 miljardu izzadzēji” un valdībā nevalda “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” atmosfēra. Proti, 7780 eiro par gultu. Diez vai par šādu summu “3 miljardu izzadzēji” būtu gatavi kaut ķeblīti slimnīcām sagādāt.

Ja tagad pie divreiz mazāka nekā janvārī stacionētu kovida pacientu skaita situācija esot kritiska un “pie slimnīcām veidojas rindas”, tad ir pilnīgi skaidrs, ka reālais darbs ir pilnībā izgāzts. Fakti ir neapstrīdami. Desmit mēnešu laikā veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanā piešķirtās naudas apjoms ir pieaudzis astoņas reizes. No 11,4 miljoniem eiro janvārī līdz 87 miljoniem eiro septembrī. Taču, neskatoties uz šo dāsno finansējuma palielinājumu, kritiska situācija un “rindas pie slimnīcām” veidojas šobrīd, kad stacionētu kovidpacientu skaits ir divas reizes mazāks nekā janvārī.

Tās ir sekas Pavļuta absolūtajai nekompetencei. Viņš, būdams nozares profāns, visu likmi uzlika uz viena lauciņa - vakcinācijas, taču veselības aprūpes sistēma nav ruletes galds, kur bumbiņa krīt uz vienu lauciņu. Tas drīzāk ir kā plašs tīrums, kurš jākopj viss. Taču šis uzdevums Pavļutam izrādījās pārāk sarežģīts.

Tāpēc, ja Pavļuts būtu goda vīrs, tad viņš atvainotos tautai un atkāptos, bet reiz jau bija līdzīga situācija. Pēc Zolitūdes traģēdijas, kad Pavļuts bija par būvniecības nozari atbildīgās Ekonomikas ministrijas priekšgalā, viņam jau bija iespēja apliecināt goda vīra statusu. Toreiz viņš šo iespēju palaida garām, un kaut kā grūti noticēt, ka šoreiz būs citādi. Kā vienmēr, vainīgi būs visi citi, tikai ne viņš pats.

Tieši tas pats un vēl lielākā mērā attiecināms uz viņa idejisko dvīņubrāli - Kariņu, kurš ir sevišķi dedzīgs dažādu grēkāžu uzrādītājs. Kā mēdz teikt, abi vienā maisā bāžami. Tikmēr pie slimnīcām veidojas rindas. Abu šo profānu dēļ.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...