Progresīvais iznirelis – dronu Sprūds nu jau atklāti piedraud aizsardzības industrijas pārstāvjiem
Pietiek lasītājs01.08.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Dronu Sprūda iznešanās aizsardzības ministra amatā nu jau skaidri pārvēršanas par farsu. Par to visu varētu pasmieties, ja ne maza nianse. Latvijai jāsniedz maksimāls atbalsts Ukrainai un jāgatavojas karam. Bet tas noteikti nav tas, kas ir padomā dronu Sprūdam, kura vienīgais mērķis ir sava PR celšana un savu cilvēku bīdīšana pareizajos amatos, lai pēc tam, kad Progresīvie beidzot būs izdzīti no valdības, joprojām varētu graut sistēmu no iekšienes. No tā, kā to veiksmīgi darījis progresīvais Kaspars Briškens RaiIBaltica projekta vadībā, var tikai pamācīties dažs labs citas partijas mahinators.
Par to, ka dronu Sprūds ir izgāzies ar Dronu koalīciju, nu vairs nevienam nav šaubas. Tikko pat ārlietu ministre Baiba Braže, aizsūtot 100 dronus uz Ukrainu, gandrīz apsteidza visus Sprūda sūtījumus, kur joprojām nevienam vietējam komersantam nav skaidrs, ko tad Sprūds grib iepirkt. Visdrīzāk tas pats notiks arī ar "dronu armijas" veidošanu, kam Sprūds skaļi apsolīja 20 miljonus, bet tā arī nav pateicis, ko tad īsti grib iepirkt.
It kā jau tas būtu svarīgi, lai izpildītu dronu Sprūda deklarēto prioritāti - militārās industrijas attīstību, kur gan Sprūdam pagaidām nav nekas jauns nav sanācis un visdrīzāk arī nesanāks, jo viņu jau neinteresē darbi un valsts drošība, bet gan tikai savs PR.
Dronu Sprūdam neinteresē arī vietējā industrija, jo par to jau jācīnās un jāpieņem grūti lēmumi, kam daiļrunīgais profesors, kas visu mūžu ir pieradis pelnīt maizi vien ar pliku mutes kulšanu nav radis. Tādēļ ministram ļoti izdevīga ir tādi kā Elīna Egle, kas piezīdušies Aizsardzības ministrijas finansējumam, nodrošina sev iztiku un dzied slavas dziesmas tukšmuldētājam ministram, neskatoties uz organizācijas biedru neapmierinātību ar Sprūda attieksmi pret vietējiem ražotājiem. Bet te nu Elīnai Eglei, kam ir tikusi atteikta pielaide valsts noslēpumam un ir ciešas saites ar Krieviju, visdrīzāk ir citi iemesli, kādēļ dronu Sprūds ļoti apmierina.
Bet dronu Sprūda darbība uzsita augstāko vilni pagājušajā nedēļā, kad viņš uzzināja, ka neapmierinātie dronu ražotāji vienojušies dibināt jaunu asociāciju, kas spēs aizstāvēt viņu interese efektīvāk.
Redzot, ka izlolotais kāršu namiņš sāk brukt un groži krīt ārā no rokām, dronu Sprūds ir licis Elīnai Eglei un savam parlamentārajam sekretāram apzvanīt visus uzņēmumus un piedraudēt, ka tie nevar cerēt uz ministrijas iepirkumiem, ja stāsies citā, ministram netīkamā asociācijā.
Bet ministrijā ministrs savukārt ir licis pārskatīt visus izsniegtos finansējumus un noslēgtos līgumus. Skaidrs, ka jauna asociācija nozīmē, ka Elīnas Egles "piebarošana” ir bijusi veltīga, bet sliktākais, ka būs jāiespringst tomēr iepirkt vietējos dronus, ko dronu Sprūdam tik ļoti negribas.
Šādu rīcību būtu grūti iedomāties pat no ZZS politiķiem, jo visi ļoti labi saprot, ka politiķi nevar iejaukties biznesā, kur nu vēl draudēt ar izslēgšanu no iepirkumiem. Normālā valstī šāda rīcība būtu pamats ministra demisijai un arī, ja to būtu izdarījusī jebkura cita partija, Progresīvie būtu pirmie, kas bļautu par ministra demisiju, jo īpaši lielā konkurences speciāliste, progresīvā Sarmīte Ābrama, kam ir viedoklis par visiem citiem, bet ne par savējiem. Principā tas ir skandāls, un dronu Sprūdam ir jādemisionē!
Bet, neskatoties ne uz ko, dronu Sprūds turpina likt savus cilvēkus atbildīgos amatos, lai arī, ja nu gadījumā šī valdība krīt, var turpināt ietekmēt lietas Progresīvajiem vēlamā veidā. Vecrīgā klīst baumas, ka tuvākajā laikā Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieka, kas atbild par finansēm, plānošanu, amatā tiks iecelts Sprūda biroja darbinieks Uģis Norītis.
Turklāt, lai pastiprinātu Norīša ietekmi, no 1.augusta šī amata ieņēmējs atbildēs arī par aizsardzības industriju. Norītis, kam nav nekādu zināšanu finansēs vai aizsardzības industrijā, toties būs veiksmīgs politisko interešu bīdītājs. Visi Norīša sasniegumi faktiski ir pilnīgā Sprūda izgāšanās ministra amatā, t.sk. Dronu koalīcijas ideja.
Suņi rej, bet karavāna kustas tālāk! Par dronu Sprūda nekompetenci līdzatbildību nes arī Rinkēvičs un Siliņa, bet vienīgā problēma tāda, ka šo nekompetenci mēs jutīsim visi uz savas ādas, jo galu galā tā vairs nav teorija, bet kara draudi ir reāli un uz spēles ir visu mūsu dzīvības un Latvijas valstiskums.
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
