Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politiskās augšupejas trajektoriju pēdējos dažos gados piedzīvojušie “Progresīvie”, kā izskatās, tagad piedzīvo interesantu periodu — un tāpat izskatās, ka manevru iespējas viņiem sāk palēnām sašaurināties.

Ir plaši pazīstams politiskais princips, kuru Latvijā kā pirmais, šķiet, savulaik popularizējis Jānis Urbanovičs un kas noformulēts anekdotes veidā: mainoties ministriem, aizejošais ministrs atstāj seifā jaunajam trīs aploksnes, piekodinot: “Atver tās pareizajā secībā katru reizi, kad pēc kāda gada sastapsies ar nepārvaramu krīzi!” Jaunais ministrs pasmīn un nogroza galvu, taču pēc gada nostrādāšanas tiešām sastopas ar pieaugošu neapmierinātību vēlētāju vidū.

Viņš atceras par trim aploksnēm, atver pirmo un izlasa bijušā ministra padomu: “Gāz visu uz mani!” Jaunais ministrs tā arī dara un vaino iepriekšējo pie visām nelaimēm — un tiešām, padoms nostrādā. Vēl pēc gada tautā atkal pieaug neapmierinātība, un ministrs atver otru aploksni: “Maini komandu!” Kad nu klāt vēlēšanas un reitings pavisam lejā, ministrs jau ir pārliecinājies par sava priekšteča padomu pareizību un ar pārliecību atver pēdējo aploksni, lai tagad izlasītu: “Raksti trīs aploksnes!”

Patlaban “Progresīvajiem” tā sakrituši darbi (vai, pareizāk sakot, viņu gadījumā — taustāmu rezultātu trūkums), ka iestājušās pirmās divas aploksnes reizē. “Progresīvie” šobrīd mēģina strupceļu ar “Rail Baltica” padarīt par Tāļa Linkaita atbildību — gan jau vēl atradīs kādas iepriekšējo gadu amatpersonas, no kurām pieprasīt vismaz simbolisku atbildību. Tikmēr padoms no nākamās aploksnes izpaužas kā kultūras ministres Agneses Loginas nomaiņa ar parlamentāro sekretāri Agnesi Lāci, kura nav bijusi publiskās politikas priekšplānā, taču tālu no tās arī nekur nav atradusies.

Diemžēl te sākas problēma, jo kultūras nozares profesionālās organizācijas negatīvi novērtējušas to, ka šodien amatā apstiprinātā ministre bijusi tuvu politiskajiem, bet ne kultūras procesiem. Ja aizejošajai A. Loginai, kas savulaik bijusi Kinomuzeja vadītāja, strādājusi Rīgas domē kultūras lauciņā un tomēr tika uzskatīta par sfērai pietiekami tuvu, lai viņas vadītā nozare kopumā novērtētu ministres darbību ar “stabilu septītnieku”, tad ar A. Lāces vērtējumu ir citādi.

Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis atzīmējis, ka neesot redzējis kandidāti piedalāmies kultūras darbā un “Lāci vienu reizi redzējis kādā televīzijas raidījumā, izlasījis internetā pieejamo informāciju par kandidātes izglītību”, taču nekur nav norādīts Lāces padarītais kultūras un integrācijas jomā.

“Par partiju izvirzītajiem kultūras ministriem vairs komentēt negribu, jo nevienai partijai neinteresē kopējā nozares attīstība un stratēģija. Partijām interesē tikai savu kandidātu izbīdīšana un izvirzīšana. Tas notiek jau ļoti ilgu laiku. Partijām neinteresē nozares viedoklis, tās attīstība,” LETAi teicis O. Rubenis. “Tas, ka partija izvirza cilvēku, kurš vadīs kultūras nozari, vienas nakts vai divu stundu laikā, ir pilnīgi nedemokrātiski. Tā ir valsts kopējās politikas degradēšana. (..). Tas ir arī apkaunojoši attiecībā pret nozari. Ko tur var ietekmēt kultūras cilvēki?! Pilnīgi neko,” tā O. Rubenis.

Viņam piekrīt Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins, kuram sākumā pat nebija ko teikt par šo “bezjēdzīgo rīcību”. Viņš atzīmējis: “Ministrs, stājoties amatā, neiepazīstina ar savu programmu. Tas notiek kaut kur partiju kuluāros, aiz slēgtām durvīm. (..) Ar programmu iepriekš neiepazīstināja ne no amata atkāpusies A. Logina, nedz arī citi ministri iepriekš.”

Kopumā redzams, ka “Progresīvo” spējas aizsniegt auditoriju un piesaistīt sev vēlētājus varētu būt sasniegušas savus “stikla griestus”. Aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās saņemti 38,7 tūkstoši balsu, kas deva 7,45% iznākumu un vienu garantētu vietu, taču nepietiekoši, lai iesaistītos spēlē par otrā mandāta izcīnīšanu: ja “Latvija pirmajā vietā” nebūtu pārvarējusi 5% barjeru, tad pie diviem mandātiem tiktu “Latvijas Attīstībai”, kas palika trešā ar 9,3%.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās “Progresīvie” palika septītajā vietā un kā pēdējie pārvarēja 5% barjeru, saņemot 6,2% balsu. Savukārt 2021. gada pašvaldību vēlēšanās (neieskaitot Rīgu, kurā ārkārtas vēlēšanas bija notikušas jau gadu pirms tam) “Progresīvie” spēja izcīnīt tikai divus mandātus Vidzemē, vienu — Rēzeknē un vēl divus kopējos sarakstos ar “Kustību PAR”. Savukārt panākumi Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 2020. gadā, kā praksē izrādījās, bija iegūti tāpēc, ka “Progresīvie” tika uzaicināti “Attīstībai/PAR” izveidotajā sarakstā, kur varēja paļauties uz pieredzējušāko partneru kampaņošanas prasmi — toties, tiekot pie varas un sākot dalīt ietekmi (tas izpaudās vispirms kā “Latvijas Attīstībai” deputātu izmešana no kopējās frakcijas, tad “Kustības PAR” izolēšana un visbeidzot uzticamāko partneru slēgšana ārā no koalīcijas), šīs politiskās darbības rezultējās ar to, ka tie bija paši “Progresīvie”, kas izkrita no koalīcijas pēc tam, kad viņu mērs pats atkāpās no amata, dodot iespēju Vilnim Ķirsim pārveidot koalīciju un padarīt to stiprāku.

Vakar Saeimas deputāts, bijušais Talsu mērs Edgars Zelderis pametis “Progresīvo” Saeimas frakciju. Viņš jau pirms mēneša izteicās, ka parlamentā pārstāv reģionus, bet “Progresīvie" neesot ieinteresēti problēmās ārpus Rīgas. Sadarbība faktiski esot izbeigusies jau senāk, tikai tas neesot ticis paziņots publiski.

Būtu interesanti izlasīt dziļāku analīzi par to, kāpēc no sabiedrības dzīlēm izcēlies (nevis kā mākslīgs politprojekts apzināti izkalkulēts) politiskais spēks šobrīd savā izaugsmē stagnē. Šādas sabiedriskās kustības, kas pārvēršas ilgtspējīgās partijās, rodas varbūt reizi desmitgadē — pirms “Progresīvajiem” tādā veidā radās “Visu Latvijai!”, turklāt interesanti, ka 10 gadu laikā jauniešu ideoloģijas nomainījušās uz pavisam citu pusi. Tomēr sabiedrības vairākumam, kā rāda vēlēšanu rezultāti, “Progresīvo” uzstādījumu pamati šķiet mazāk pārliecinoši. Te nepieciešami spējīgāku apskatnieku slēdzieni par to, kas tieši šķiet atbaidošs vēlētājiem — vai tas būtu rezultātu iztrūkums reālajos darbos? Intereses trūkums par lietām, kas notiek ārpus Rīgas, kā to formulē agrākais Talsu mērs? Neomarksisma smārds, uz kuru mūsu valsts skumjā vēsture īpaši uztrenējusi vidusmēra latviešu vēlētāja degunu?

Līdzšinējie vēlēšanu rezultāti demonstrē: startējot vieni paši, “Progresīvie” vai nu nepārvar 5% barjeru, vai arī tiek tai pāri ar viencipara rezultātu. Tātad partija ir sasniegusi to maksimālo vēlētāju bāzi, kuru tā var uzrunāt saviem spēkiem. Šobrīd, paliekot Ministru kabinetā, “Progresīvie” varēs izbaudīt, kā vēlētāji viņus vaino par visiem nepareizajiem lēmumiem un bezdarbību reizē (jā, vēlētājs ir tāds organisms, kas spēj vienlaikus intensīvi vainot savu priekšstāvi Saeimā un valdībā gan par nepareizu lietu izdarīšanu, gan par nekā nedarīšanu).

Jebkurā gadījumā politiskā loģika rāda, ka tāda jauna partija, kuru par ievēlēšanas vērtu Saeimā ir atzinis “kolektīvais latvietis”, sākumā parasti pavada kādu laiciņu opozīcijā. Tā notika gan ar “Visu Latvijai!”, gan Latvijas Reģionu Apvienību un “No Sirds Latvijai”. Ne visas iztur pirmo Saeimas sasaukumu, strādājot opozīcijā, lai pēc tam iekļūtu valdībā: spēja izturēt savu laiku parlamentārajā opozīcijā un netikt pie izpildvaras ir tikai pirmais pakāpiens — daudz lielāks pārbaudījums ir šo pirmo pakāpi izturēt un kļūt par valdošās koalīcijas partiju (ne visas partijas līdz tam nobriest), bet tas savukārt jau ir pārbaudījums, kas ir vēl nopietnāks, jo tad partija tiek mērīta ar trim aploksnēm.

“Progresīvie” pirmās divas no tām jau ir sākuši aktīvi izmantot.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...