Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenajai inspektorei Veronikai Čuprikai (attēlā) neizdosies noslēpt savu šā gada 22. marta lēmumu izbeigt kriminālprocesu, kas pagājušā gada sākumā bija sākts “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto Aivara Lemberga ģimenes mantu un kura ietvaros saskaņā ar policijas tiesai sniegtajām ziņām Šveices jurists Rūdolfs Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

„Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 392.1 pantam Jūs neesat to personu lokā, kurām ir tiesības saņemt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu,” bēdīgi slavenā V. Čuprika bija oficiāli paziņojusi personai, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess pērn tika sākts.

Tagad Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvids Zelčs ir oficiālā vēstulē norādījis V. Čuprikai, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.panta otro daļu visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski un ka pie šādiem nolēmumiem pieskaitāms arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, ja kriminālprocess izbeigts pilnā apjomā.

Vēstulē, ko prokurors M. Zelčs nosūtījis V. Čuprikai, ir teikts: „No minētā izriet, ka attiecīgajiem nolēmumiem, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir vispārpieejamas informācijas statuss.

Kriminālprocesa likums galīgo nolēmumu publisko pieejamību garantē kā tiesas, tā izmeklēšanas iestāžu nolēmumiem. Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likumā nav ietverts speciāls regulējums par to, kādā kārtībā informācijas atklātības kontekstā organizējama publiski pieejama nolēmuma izsniegšana, tas risināms vispārīgā kārtībā (sk. Informācijas atklātības likumu).

Ņemot vērā, ka pirmstiesas kriminālprocesā pieņemts galīgais nolēmums ir publiski pieejams, iepriekš minēto secinājumu negroza tas, ka atklātā tiesas procesā pieņemtos gala nolēmumus anonimizētā veidā publisko saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 28.2 panta piekto daļu, bet pirmstiesas procesā pieņemtiem gala nolēmumiem šāda prasība likumā nav noteikta. Šī atšķirība nozīmē tikai to, ka persona šo informāciju var iegūt arī citādā veidā, proti, uz rakstiska iesnieguma pamata (sk. arī Informācijas atklātības likuma 10.p.).

 Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma  344.panta otrās daļas 4.punktu un 375.panta otro daļu uzdodu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenajai inspektorei V.Čuprikai sagatavot un izsniegt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu.”

Tikko izmeklētāja V. Čuprika būs izpildījusi prokuratūras norādījumu un sagatavojusi publiskojamo lēmumu par R. Meroni kriminālprocesa izbeigšanu, Pietiek par to informēs.

Kā zināms, aprīļa beigās kļuva zināms, - R. Meroni kriminālprocesu šā gada 22. martā R. Čuprika izbeigusi, „vadoties no Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, 392.panta pirmās daļas, 392.1 panta, 401.panta pirmās daļas 3.punkta”.

Šis Kriminālprocesa likuma pantu uzskaitījums pēc būtības nozīmēja – vairāk nekā gadu ilgajā izmeklēšanā, par kuras godprātību un ieinteresētību patiesības noskaidrošanā publiski ir izteiktas šaubas, V. Čuprika nonākusi pie slēdziena, ka gluži vienkārši nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Savukārt V. Čuprikas pieminētajā 392.1 pantā minēts, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tiek pieņemts, „ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina un nav iespējams savākt papildu pierādījumus”.

Tieši V. Čuprika iepriekš bija centusies, lai šāda kriminālprocesa vispār nebūtu. Tas pagājušā gada sākumā tika sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji inspektore 2019. gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Šis V. Čuprikas lēmums tika izvērtēts Ģenerālprokuratūrā, un 2020. gada 9. janvārī tās Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne secināja, ka „lēmums pieņemts nepamatoti, motivējot tā pieņemšanu ar patiesībai neatbilstošiem faktiem, kā arī nepilnīgi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma būtiskos apstākļus”.

Rezultātā inspektores lēmums tika atcelts kā nepamatots, un lietas materiāli tika nosūtīti Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldei, uzdodot veikt papildu pārbaudi.

Tad arī tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšana tā ietvaros tika nodota tai pašai Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei un, kā tagad izrādījies, tai pašai V. Čuprikai, kuras iepriekšējās aktivitātes tik kritiski bija novērtējusi Ģenerālprokuratūra.

Ar kādu tieši pamatojumu tagad izbeigtais kriminālprocess tika sākts? No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka R. Meroni bija parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.

Līdz ar to kopš 2008. gada spēkā bija arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un visas šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā bija uzdevusi R. Meroni. Viņu no šī statusa Rīgas apgabaltiesa atcēla tikai pagājušā gada vasaras beigās, savukārt „glabāto” mantu Latvijas valsts pārstāvjiem viņš nav nodevis vēl joprojām.

Šveices advokāts jau kopš 2010. gada sākuma ieņēma padomes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Ventspils tirdzniecības ostas un Kālija parka akciju paketēm bija notikuši iespaidīgi darījumi, saistībā ar kuriem arī tika sākts kriminālprocess.

Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskatā ir uzskaitīti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī VentbunkerāKālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir bijis padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Matemātika ir nepielūdzama: tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices jurists ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Tagad tikai no Ģenerālprokuratūras ir atkarīgs, vai tā uzskatīs par pamatotu V. Čuprikas lēmumu izbeigt kriminālprocesu, nesaskatot noziedzīgu nodarījumu R. Meroni rīcībā ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērto mantu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...