Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas galvenajai inspektorei Veronikai Čuprikai (attēlā) neizdosies noslēpt savu šā gada 22. marta lēmumu izbeigt kriminālprocesu, kas pagājušā gada sākumā bija sākts “par, iespējams, nelikumīgām darbībām” ar arestēto Aivara Lemberga ģimenes mantu un kura ietvaros saskaņā ar policijas tiesai sniegtajām ziņām Šveices jurists Rūdolfs Meroni bija „uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

„Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 392.1 pantam Jūs neesat to personu lokā, kurām ir tiesības saņemt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu,” bēdīgi slavenā V. Čuprika bija oficiāli paziņojusi personai, pēc kuras iesnieguma kriminālprocess pērn tika sākts.

Tagad Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvids Zelčs ir oficiālā vēstulē norādījis V. Čuprikai, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.panta otro daļu visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski un ka pie šādiem nolēmumiem pieskaitāms arī lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, ja kriminālprocess izbeigts pilnā apjomā.

Vēstulē, ko prokurors M. Zelčs nosūtījis V. Čuprikai, ir teikts: „No minētā izriet, ka attiecīgajiem nolēmumiem, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir vispārpieejamas informācijas statuss.

Kriminālprocesa likums galīgo nolēmumu publisko pieejamību garantē kā tiesas, tā izmeklēšanas iestāžu nolēmumiem. Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likumā nav ietverts speciāls regulējums par to, kādā kārtībā informācijas atklātības kontekstā organizējama publiski pieejama nolēmuma izsniegšana, tas risināms vispārīgā kārtībā (sk. Informācijas atklātības likumu).

Ņemot vērā, ka pirmstiesas kriminālprocesā pieņemts galīgais nolēmums ir publiski pieejams, iepriekš minēto secinājumu negroza tas, ka atklātā tiesas procesā pieņemtos gala nolēmumus anonimizētā veidā publisko saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 28.2 panta piekto daļu, bet pirmstiesas procesā pieņemtiem gala nolēmumiem šāda prasība likumā nav noteikta. Šī atšķirība nozīmē tikai to, ka persona šo informāciju var iegūt arī citādā veidā, proti, uz rakstiska iesnieguma pamata (sk. arī Informācijas atklātības likuma 10.p.).

 Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma  344.panta otrās daļas 4.punktu un 375.panta otro daļu uzdodu Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas galvenajai inspektorei V.Čuprikai sagatavot un izsniegt lēmumu par kriminālprocesa Nr.11810000120 izbeigšanu.”

Tikko izmeklētāja V. Čuprika būs izpildījusi prokuratūras norādījumu un sagatavojusi publiskojamo lēmumu par R. Meroni kriminālprocesa izbeigšanu, Pietiek par to informēs.

Kā zināms, aprīļa beigās kļuva zināms, - R. Meroni kriminālprocesu šā gada 22. martā R. Čuprika izbeigusi, „vadoties no Kriminālprocesa likuma 377.panta 1.punkta, 392.panta pirmās daļas, 392.1 panta, 401.panta pirmās daļas 3.punkta”.

Šis Kriminālprocesa likuma pantu uzskaitījums pēc būtības nozīmēja – vairāk nekā gadu ilgajā izmeklēšanā, par kuras godprātību un ieinteresētību patiesības noskaidrošanā publiski ir izteiktas šaubas, V. Čuprika nonākusi pie slēdziena, ka gluži vienkārši nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Savukārt V. Čuprikas pieminētajā 392.1 pantā minēts, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu tiek pieņemts, „ja pirmstiesas procesā tiek konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu vai var būt par pamatu personas atbrīvošanai no kriminālatbildības, vai ja nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina un nav iespējams savākt papildu pierādījumus”.

Tieši V. Čuprika iepriekš bija centusies, lai šāda kriminālprocesa vispār nebūtu. Tas pagājušā gada sākumā tika sākts tikai pēc Ģenerālprokuratūras stingra norādījuma, jo sākotnēji inspektore 2019. gada 18. oktobrī bija pieņēmusi lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Šis V. Čuprikas lēmums tika izvērtēts Ģenerālprokuratūrā, un 2020. gada 9. janvārī tās Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore Viktorija Opincāne secināja, ka „lēmums pieņemts nepamatoti, motivējot tā pieņemšanu ar patiesībai neatbilstošiem faktiem, kā arī nepilnīgi veicot iesnieguma pārbaudi un nenoskaidrojot visus notikuma būtiskos apstākļus”.

Rezultātā inspektores lēmums tika atcelts kā nepamatots, un lietas materiāli tika nosūtīti Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldei, uzdodot veikt papildu pārbaudi.

Tad arī tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšana tā ietvaros tika nodota tai pašai Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei un, kā tagad izrādījies, tai pašai V. Čuprikai, kuras iepriekšējās aktivitātes tik kritiski bija novērtējusi Ģenerālprokuratūra.

Ar kādu tieši pamatojumu tagad izbeigtais kriminālprocess tika sākts? No atklātībā nonākušajiem A. Lemberga kriminālprocesa materiāliem ir redzams, ka R. Meroni bija parakstījies par arestētās mantas pieņemšanu glabāšanā, kā arī par atbildību, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā par šīs mantas izšķērdēšanu, atsavināšanu vai slēpšanu. R.Meroni ticis arī informēts par aizliegumu jebkādā veidā izšķērdēt (apzināti samazināt vērtību), slēpt, mainīt, ieķīlāt vai atsavināt lēmumā norādīto mantu.

Līdz ar to kopš 2008. gada spēkā bija arests A. Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks, un visas šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā bija uzdevusi R. Meroni. Viņu no šī statusa Rīgas apgabaltiesa atcēla tikai pagājušā gada vasaras beigās, savukārt „glabāto” mantu Latvijas valsts pārstāvjiem viņš nav nodevis vēl joprojām.

Šveices advokāts jau kopš 2010. gada sākuma ieņēma padomes priekšsēdētāja amatu uzņēmumā Latvijas Naftas tranzīts R. Meroni, un tieši viņa pilnvaru laikā gan ar šī uzņēmuma līdzekļiem, gan ar Ventbunkera, Ventspils tirdzniecības ostas un Kālija parka akciju paketēm bija notikuši iespaidīgi darījumi, saistībā ar kuriem arī tika sākts kriminālprocess.

Latvijas Naftas tranzīta 2017. gada pārskatā ir uzskaitīti uzņēmuma izsniegto aizdevumu nodrošinājumi, starp kuriem ir 45 494 AS Ventbunkers akcijas, 8 919 358 AS Kālija parks akcijas un 11 317 244 AS Ventspils tirdzniecības osta akcijas.

Lursoft dati nepārprotami liecina, ka tātad pret Latvijas Naftas tranzīta aizdoto naudu ir ieķīlāta lielākā daļa šo uzņēmumu akciju: Ventbunkeram saskaņā ar tā 2017. gada statūtiem kopā ir 48 040 akciju, Kālija parkam – 10 163 370 akciju un Ventspils tirdzniecības ostai – 12 196 044 vārda akcijas (abiem uzņēmumiem saskaņā ar 2014. gada statūtiem).

Kā rāda Lursoft dati, ne tikai Latvijas Naftas tranzītā, bet arī VentbunkerāKālija parkā un Ventspils tirdzniecības ostā „arestētās mantas glabātājs” R. Meroni jau ilgi ir bijis padomes priekšsēdētājs – attiecīgi kopš 2005. gada, 2013. gada un 2015. gada.

Matemātika ir nepielūdzama: tātad tieši R. Meroni pilnvaru laikā par labu Latvijas Naftas tranzītam ir ieķīlātas ja ne visas, tad vismaz liela daļa to uzņēmumu kapitāldaļu, kas ir minētas Ģenerālprokuratūras lēmumā par mantas arestu un kuru glabāšana bija uzticēta R. Meroni. Turklāt Šveices jurists ir bijis visu šo uzņēmumu amatpersona.

Tagad tikai no Ģenerālprokuratūras ir atkarīgs, vai tā uzskatīs par pamatotu V. Čuprikas lēmumu izbeigt kriminālprocesu, nesaskatot noziedzīgu nodarījumu R. Meroni rīcībā ar, iespējams, pat simtus miljonu eiro vērto mantu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...