Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokuratūrā sākta pārbaude par to, cik likumīgi nu jau bijušajam Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, amatu pametot, piešķirta milzīgā kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.

„Par Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 2. panta pirmajā daļas iespējamu pārkāpumu saistībā ar iespējami nelikumīgu valsts līdzekļu izlietošanu kompensācijai par neizmantoto atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas izmaksāta, atvaļinot no dienesta Valsts policijas priekšnieku, prokuratūrā notiek pārbaude Prokuratūras likuma 16. panta otrās daļas 1. punkta kārtībā,” informē LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Agnis Pormalis.

Saskaņā ar iekšlietu ministra Sanda Ģirģena rīkojumu, kas datēts ar šā gada 6. februāri, I. Ķuzis tika atvaļināts no 10. februāra, izmaksājot viņam ne tikai atvaļināšanas pabalstu (apmēram 18 000 eiro), bet arī „atlīdzību par neizmantotā ikgadējā atvaļinājuma 253,09 kalendāra dienām par laika periodiem no 2014. gada 01. janvāra līdz 2020. gada 10. februārim” – kā minēts medijos, pat vairākus desmitus tūkstošu eiro.

Kā pamats šādām izmaksām S. Ģirģena rīkojumā bija minēts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta pirmās daļas 4.punkts un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 47. panta septītā daļa.

Pirmais no šiem normatīvajiem aktiem noteic, ka amatpersonām izmaksā atlaišanas vai atvaļināšanas pabalstu četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk nekā 20 gadus.

Savukārt otrs noteic, ka amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu, kas piešķirts kā apbalvojums, izmaksā naudas kompensāciju, kā arī samaksu par dienesta pienākumu izpildi virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, ja amatpersonai nav bijis piešķirts atpūtas laiks, kura ilgums atbilst dienesta pienākumu izpildei virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika.

Tieši par šī pēdējā likuma nosacījuma ievērošanu tad arī notiek prokuratūras pārbaude. Likumā ir skaidri un nepārprotami noteikts, ka amatpersonai, kuru atvaļina no dienesta, naudas kompensācija izmaksājama tikai par atvaļināšanas gadā un iepriekšējā gadā neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu un papildatvaļinājumu.

Savukārt S. Ģirģens ir piešķīris I. Ķuzim atlīdzību (kompensāciju) par neizmantotu atvaļinājumu ne tikai par 2020. un 2019. gadu, kā to nosaka likums, bet arī par laiku no 2014. līdz 2018. gadam, un tas nozīmē, ka nepamatoti varētu būt izšķērdēti valsts līdzekļi daudzu tūkstošu eiro apmērā.

No S. Ģirģena preses pārstāves Beatas Jonites skaidrojuma LA izrietēja, ka ministrs esot atvaļinājumā un neko par šādu pārbaudi nezinot. „Ja jūsu rīcībā ir informācija, ka tāda pārbaude ir uzsākta, tad attiecīgi jāgaida Ģenerālprokuratūras lēmums, un visi jautājumi saistībā ar to jāuzdod viņiem,” pavēstīja B. Jonite.

An error has occured