Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas Centra rajona prokuratūra Valsts policijai uzdevusi veikt papildu pārbaudi, lai noskaidrotu, vai tiešām Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš ir rakstījis nepatiesību savā paskaidrojumā par Saeimas sēdes neapmeklēšanas iemesliem, lai viņam netiktu atņemti aptuveni 500 eiro par neattaisnotu kavējumu.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka deputātam par Saeimas sēdes neapmeklēšanu bez attaisnojoša iemesla par katru sēdi nosaka sodu 20% apmērā no mēnešalgas. Tā kā šogad Saeimas ierindas deputāta mēneša atalgojums „uz papīra” ir 2963 eiro, tas nozīmē, ka viens vienas Saeimas sēdes neattaisnots kavējums vainīgajam izmaksā aptuveni 500 eiro.

Deputāts A. Kaimiņš nebija apmeklējis šā gada 2. maija Saeimas sēdi un nedēļu vēlāk vērsās Saeimas prezidijā ar lūgumrakstu viņu par kavējumu nesodīt, jo tas bijis attaisnots. „Pārstāvēju frakciju, paužot partijas un frakcijas nostāju un viedokli sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos par Latvijas politisko situāciju pirms Eiropas Parlamenta deputātu vēlēšanām,” Saeimas prezidijam ar savu parakstu apliecināja A. Kaimiņš.

Taču drīz pēc tam deputāta bijušais politiskais kompanjons, advokāta statusu zaudējušais Aldis Gobzems publiski paziņoja, ka A. Kaimiņš esot melojis, jo „tajā dienā Kaimiņam nebija nekādas preses, tikai bailes tikt atceltam no amatiņa un ikmēneša algas pielikumiņa”.

„Tas ir deputāta Kaimiņa līmenis. Melot pat par sīkumiem nieka 500 eiro dēļ. Tajā dienā, 2.maijā Kaimiņam nekas nebija. Bija tikai sabijies, ka kungu atbrīvos no frakcijas priekšsēdētāja biedra amata. Un viss. Plus. Viņš tajā dienā bija ziņotājs likumprojektam, neviens, Ināru Mūrnieci ieskaitot, nezināja par Kaimiņa prombūtni un meklēja Kaimiņu Saeimas plenārsēžu zālē, kad viņam bija jāziņo. Ja Kaimiņš gatavs melot 500 eiro dēļ, tad ir skaidrs, ka melo un melos par jebko,” situāciju Facebook aprakstīja A. Gobzems.

25. maijā Valsts policijā tika saņemts oficiāls iesniegums, aicinot sākt resorisko pārbaudi, lai noskaidrotu, vai 2. maijā deputāts A. Kaimiņš patiešām ir ticies ar „sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem” un vai minētā tikšanās, ja tāda tiešām notikusi, ir aizņēmusi visu Saeimas plenārsēdes laiku. Tā kā Latvijā ir ļoti maz sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu (Latvijas Televīzija, Latvijas radio, Latvijas sabiedriskais medijs), to noskaidrot būtu ļoti vienkārši.

„Ja tikšanās nav notikusi vai aizņēmusi tikai nelielu daļu no Saeimas plenārsēdes laika, tas nozīmē, ka Saeimas deputāts ir veicis apzinātas krāpnieciskas darbības, lai no valsts budžeta līdzekļiem izkrāptu viņam nepienākošos finanšu līdzekļus, un tādā gadījumā aicinu sākt kriminālprocesu par šo noziedzīgo nodarījumu,” bija norādīts iesniegumā.

Kaut gan iesniegumā bija skaidri norādīts uz iespējamu krāpniecību, kā rezultātā valsts varētu būt zaudējusi ievērojamu naudas summu, jau septiņas dienas pēc iesnieguma nosūtīšanas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī tika pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu. Turklāt bija skaidrs, ka nekādu pārbaudi policija faktiski nav veikusi.

Iesniegums Valsts policijas centrālajam birojam bija pa pastu nosūtīts 24. maijā, piektdienā. Ātrākais, kad tas varēja tikt saņemts, bija 27. maijs, pirmdienā. Ne ātrāk kā dienas laikā šis iesniegums varēja tikt nogādāts atbilstoši piederībai Rīgas Centra rajona iecirknī. Tas nozīmē, ka Valsts policija varēja sākt izvērtēt tikai 28. maijā, savukārt jau 31. maijā pieņemts lēmums atteikties uzsākt kriminālprocesu.

Laikā no 28. līdz 31. maijam bija fiziski neiespējami veikt resorisko pārbaudi par iesniegumā minētajiem faktiem, nosūtot pieprasījumus medijiem un pieprasot paskaidrojumus no iesaistītajām personām, no tām saņemot nepieciešamo informāciju manis sniegtās informācijas izvērtēšanai. Tas nozīmēja, ka Valsts policijas amatpersonas, izvērtējot iesniegumu, bija rīkojušās nolaidīgi un informācija nav objektīvi izvērtēta.

Nu šo policijas nolaidību ir atzinusi arī prokuratūra. „Pārbaudot Jūsu sūdzībā minēto un materiālu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, secinu, ka nepieciešams veikt papildu resorisko pārbaudi par sūdzībā izklāstītajām ziņām. 2019. gada 19. jūnijā tika pieņemts lēmums atcelt lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un materiālu nosūtīt papildu resoriskās pārbaudes veikšanai VP RRP Rīgas Centra iecirknim,” oficiāli informē Rīgas Centra rajona prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...