Prokuratūra uzsāk kriminālprocesu par "Latvijas auto" biedru apdrošinātāja finanšu mahinācijās zaudētajiem miljoniem
PIETIEK27.05.2012.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā ceturtdien, 24. maijā sākts kriminālprocess aizdomās par finanšu mahinācijām un krāpnieciskām darbībām, kā rezultātā Latvijas Autopārvadātāju asociācijas Latvijas Auto biedru izveidotā apdrošināšanas sabiedrība Lauto klubs, kas apvieno vairāk nekā 500 uzņēmumus, sniedzot tiem garantijas polises, Latvijas Krājbankā zaudējusi 3,3 miljonus eiro (aptuveni 2,3 miljoni latu) – faktiski visu autopārvadātāju iemaksāto naudu. Krājbankas krahs atklājis, ka asociācijas noguldījums kalpojis kā garantija tās nu jau bijušā ģenerālsekretāra Pāvela Groševa civilsievas Jūlijas Mališevas privātuzņēmuma turpat Krājbankā ņemtajam kredītam.
Pāvels Groševs, kurš kopš maija vairs nav Lauto kluba direktora amatā, Pietiek iepriekš apgalvoja, ka darbības ar Krājbankas depozītos noguldītajiem autopārvadātāju miljoniem esot notikušas asociācijas biedru interesēs. Groševs nule nostumts arī no Latvijas auto ģenerālsekretāra amata, ko asociācijas biedri 22. maija kopsapulcē uzticējuši šīs organozācijas ilggadējam izpildsekretāram Jānim Āboltiņam.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti, 2010. gada 13. jūlijā Groševs Lauto kluba vārdā parakstījis līgumu ar uzņēmējai Jūlijai Mališevai piederošo Igaunijā reģistrēto kompāniju OU MJ Logistic, saskaņā ar kuru Lauto kluba noguldījumi Latvijas Krājbankā (tobrīd 3 339 605 eiro) tiek izmantoti par labu MJ Logistic kā „finanšu līdzekļi aizsardzības nodrošināšanas mehānismam”.
Kā iesniegumā prokuratūrai norāda maijā par Lauto kluba padomes priekšsēdētāju ievēlētais Vladimirs Zvonarevs, visi šie darījumi notikuši slepeni, neinformējot nedz padomi, nedz biedrus, nedz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), kā rezultātā zaudēti miljoni un Lauto klubam atņemta apdrošināšanas licence.
Groševs Pietiek apstiprina, ka ar Mališevu dzīvo civillaulībā, bet abu īstenoto finanšu shēmu esot nepareizi tulkot kā autopārvadātāju naudas izmantošanu privātbiznesa kredīta garantēšanai. Līgums ar Mališevas firmu tieši otrādi esot devis papildu garantijas depozītnoguldījuma drošībai. Vienošanās paredzējusi, ka gadījumā, ja Latvijas Krājbanka nespēj pildīt savas saistības pret Lauto klubu, tad šo līdzekļu kompensāciju apņemas nodrošināt Mališevas uzņēmums.
2010. gada 13. jūlijā sastādīts vēl viena Mališevai piederoša uzņēmuma SIA Anford Capital rakstisks apliecinājums, ka tas ir gatavs izpildīt MJ Logistic un Lauto kluba līguma noteikumus. 2011. gada 22. decembrī, jau pēc Krājbankas kraha starp Mališevu un Groševa pārstāvēto Lauto klubu, „ņemot vērā MJ Logistic un SIA Anford Capital savstarpējo sadarbību un uzticību”, noslēgts vēl viens līgums par kapitāldaļu atsavināšanu, „kas tiek skatīta kā garantiju realizēšana Lauto kluba garantijas fonda minimālā lieluma nodrošināšanai atbilstoši likuma par Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma prasībām un Lauto kluba termiņdepozītu aizsardzību”.
Saskaņā ar šo līgumu Lauto klubs iegādājies Anford Capital pamatkapitāla 62 881 daļu, kas ir 17,7% no šī uzņēmuma kapitāla. Kā tagad secinājuši revidenti, pirkuma maksa par šīm kapitāldaļām noteikta 39,4 reizes lielāka nekā daļu nominālvērtība, tas ir – 2 474 518 lati. Arī šis līgums nav ticis reģistrēts Lauto kluba lietvedības reģistrā. Revidentu ziņojumā secināts, ka šī vienošanās rada tikai „šķietamu redzējumu par finanšu līdzekļu apjoma summām” un Anford Capital kapitāldaļu iegāde nenodrošina Lauto kluba darbības pamatprasības – finanšu resursu brīvu pieejamību īsā laika periodā.
Tomēr nu atklājies, ka 2012. gada 4. janvārī, tikai pāris nedēļas pēc šīs kapitāldaļu iegādes noslēgts vēl viens līgums - par šo kapitāldaļu atpakaļiegādi. Saskaņā ar šo līgumu Lauto klubs it kā atsavinājis minētās kapitāldaļas, lai gan nauda par tām no Mališevas tā arī nav saņemta. Līdz ar to Lauto klubs zaudējis ne tikai prettiesiski apķīlātos naudas līdzekļus, bet arī to nodrošinājumu - Mališevai piederošā SIA Anford Capital kapitādaļas, kuras Lauto klubs iegādājies par 2 474 518 latiem.
Groševs Pietiek apgalvo, ka lēmums par teju visu finanšu līdzekļu noguldīšanu Krājbankā pieņemts izdevīgo procentu dēļ (vidēji 6,5% gadā). Lauto klubam pēdējos četros gados kopš 2008. gada tas esot ļāvis kopumā nopelnīt 521 779 latus. Viņš gan apstiprina, ka nav izpildījis asociācijas kopsapulcē pēc Parex bankas krīzes viņam ieteikto - depozītnoguldījums jāsadala pa vairākām bankām.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
