Prokuratūrai Meroni vēl vajadzīgs, turpinās atbalsts Šveices advokāta „sīkajām vajadzībām”
PIETIEK18.03.2012.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā gada laikā saistībā ar Ventspils tranzītkara norisēm skaidri iezīmējusies Ģenerālprokuratūras pārstāvju „saprotošā” attieksme pret šajā ieilgušajā konfliktā savu patstāvīgo partiju spēlēt sākušā Šveices advokāta, iespējams, Aivara Lemberga kriminālprocesa visbūtiskākā liecinieka Rūdolfa Meroni „sīkajām vajadzībām”. Šo versiju nule apliecinājusi arī prokuratūras īpašā interese par Pietiek aprakstīto policijas sākto kriminālprocesu par iespējamu naudas izpumpēšanu no AS Latvijas Naftas tranzīts.
Kā jau ziņots, 2. februārī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvalde sākusi kriminālprocesu par to, ka no AS Latvijas Naftas tranzīts banku kontiem laika posmā no 2010. gada februāra līdz 2012. gada janvārim, iespējams, prettiesiski pārskaitīti naudas līdzekļi apmēram pusmiljona eiro apmērā.
Savukārt divas nedēļas vēlāk policijā saņemts ar Latvijas Naftas tranzītu saistītās AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Alekseja Ovoda iesniegums par Meroni intereses pārstāvošu iepriekšējās uzņēmuma vadības pārstāvju „nelikumīgām darbībām attiecībā pret AS Latvijas Naftas tranzīts un AS Ventbunkers, piesavinoties naudas līdzekļus vairāk kā 4 miljoni EUR apmērā, pārskaitot uz SIA Airtech bankas kontiem”.
Nav snauduši arī „Meroni cilvēki”: kā jau informēts, pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, ar iesniegumu KNAB vērsušies ar Meroni saistīti Ventbunkera pārstāvji, paužot aizdomas, ka Ovods varētu būt īstenojis Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vecākās inspektores uzpirkšanu, lai panāktu kriminālprocesa ierosināšanu un aizlieguma uzlikšanu veikt izmaiņas LNT padomē un valdē.
Taču pēdējā laikā vairākas sakāves „tranzītkarā” cietušā Meroni pārstāvju izredzes saistībā ar šo kriminālprocesu neizskatās cerīgas, tāpēc palīgā, kā liecina neoficiāli avoti, ir pasaukta Ģenerālprokuratūra, kurai „pareizas” Meroni liecības Lemberga kriminālprocesā ir ārkārtīgi nepieciešamas un kura līdz ar to ir atvērtāka dažādiem paša Meroni vai viņa pārstāvju lūgumiem un prasībām.
Par šīs versijas vismaz daļēju patiesīgumu liecina Pietiek rīcībā nonācis dokuments – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurores Viktorijas Opincānes pieprasījums par informācijas sniegšanu, kas adresēts Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurorei Olgai Savickai.
Šajā dokumentā, atsaucoties uz „Meroni cilvēka” A. Hāzes iesniegumu, Savickai tiek pieprasīts sniegt visu informāciju par minēto kriminālprocesu, kā arī paskaidrot, kāpēc vispār šis kriminālprocess tiek izmeklēts tieši Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Jūrmalas iecirknī.
Interesanti, ka Opincāne saskaņā ar prokuratūras hierarhiju ir tiešā priekšniece Andim Mežsargam – galvenajam Lemberga krimināllietas apsūdzības uzturētājam, kurš ir īpaši ieinteresēts, lai Meroni tiesas prāvā nemainītu savas liecības, kas ir viens no Lemberga apsūdzības stūrakmeņiem.
Pēc neoficiālām ziņām, īpašu interesi par šo kriminālprocesu ir izrādījusi ne tikai Ģenerālprokuratūra, bet arī Zatlera reformu partijas pārstāvis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
