Prokuratūrai un policijai neizdodas īstenot savu ieceri turpmāk slēpt no sabiedrības „hiēnu bandas” prāvas norisi
PIETIEK06.12.2023.
Komentāri (0)
Jura Stukāna vadītā prokuratūra pirmdien pieprasīja Rīgas pilsētas tiesai turpmāk Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu skatīt slēgtās tiesas sēdēs, liedzot sabiedrībai iespēju tikt informētai par tajās notiekošo un netieši apliecinot ziņas par apsūdzības versijas saļodzīšanos. Taču šie prokuratūras un policijas darbinieku plāni neīstenojās, un tiesnese Sigita Dolniece šo prasību šodien noraidīja.
„Valsts apsūdzības uzturētājs Bunkus lietā – Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis – lūdza tiesu turpmāk krimināllietu skatīt slēgtās tiesas sēdēs, jo saņemtā un pārbaudītā informācija liecina par draudiem liecinieka dzīvībai un veselībai un citu liecinošo personu apdraudējumu.
Šādu lūgumu prokurors pieteica, lai kopumā nodrošinātu kriminālprocesā iesaistīto personu aizsardzību, kā arī efektīvu Krimināllikuma likuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personu dzīvē,” – šāda bija prokuratūras pirmdien izplatītā oficiālā versija par šādas prasības iemesliem.
Zīmīgi, ka šajā prokuratūras paziņojumā nebija minēts ne tas, kurš tieši ir „apdraudētais” liecinieks un kā tieši viņu varētu apdraudēt tiesas sēžu atklātība, ne tas, kāda tieši informācija saņemta un kādā veidā to izdevies parbaudīt. Tāpat nekas netika skaidrots arī par „neattaisnoto iejaukšanos personu dzīvē”, un arī šodien tiesas sēdē prokurors Aldis Lasmanis neko plašāk izskaidrot nevēlējās
Interesanti, ka ar šādu paziņojumu prokuratūra nāca klajā tieši dienā, kad grāmatnīcās sākusi nonākt Lato Lapsas jaunā grāmata „Hiēnu banda”. Aptuveni puse no grāmatas apjoma ir krimināllietas dokumenti, kas atklāj no sabiedrības līdz šim slēptas ziņas par vardarbīgajām attiecībām, kas valdījušas nogalinātā maksātnespējas administratora ģimenē un novedušas līdz pat nāves draudu izteikšanai ģimenes iekšienē.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokuratūra tiesas ietekmēšanas vajadzībām bija regulāri izmantojusi policijas darbinieka Aidina Džafarova „operatīvo informāciju” par to, kā apcietinātie ietekmējot un iebiedējot lieciniekus, kā arī esot pat sarīkojuši bēgšanas mēģinājumu. Tiesa, šīs ziņas ir izrādījušās izdomājums, jo nekāds kriminālprocess par bēgšanas mēģinājumu nav ticis sākts, taču manipulācijai ar tiesu ir bijis pietiekami.
Iepriekš šīs lietas tiesnese Sigita Dolniece bija demonstrējusi, cik viegli viņa ir manipulējama prokuratūras un policijas pārstāvjiem. Pēc neatklātu „tiesībsargāšanas iestāžu” prasības viņa liedza sabiedrībai iespēju tikt informētai par to, kādas liecības sniedz apsūdzības galvenais liecinieks – kriminālo aprindu pārstāvis Arturs Citavičs, kurš izmeklēšanas laikā nebija spējis atpazīt par slepkavības organizētāju uzdoto Genādiju Vaļaginu, lai gan bija apgalvojis, ka esot bijis gandrīz vai šīs kriminālās autoritātes labā roka.
Kā šodien noskaidrojās tiesas sēdē, nopietnos draudus A. Citaviča dzīvībai un veselībai, kuru dēļ viņu vajadzēja slēpt aiz slēgtajām tiesas zāles durvīm, Valsts policija bija saskatījusi apstāklī, ka A. Citavičs pie savas dzīvesvietas esot pamanījis kādus aizdomīgus transportlīdzekļus. Tiesa, nekādas pārbaudes policija šai sakarā nebija veikusi.
Tagad prokuratūra tiesnesei pieprasīja vispār liegt sabiedrībai iespēju uzzināt, kā norit „gadsimta slepkavības” iztiesāšana, un visu turpmāko lietas iztiesāšanu, liecību uzklausīšanu un debates veikt aiz slēgtām durvīm, slēpti no sabiedrības. Taču, kā jau nesen tika minēts kādā Pietiek publikācijā, policijas „radošā metode” par slēpjamu personu it kā saņemtiem draudiem nenostrādā, ja to atkārto vairākkārt. Rezultātā šodien tiesnese S. Dolniece prokuratūras prasību noraidīja.
Šāda policijas un prokuratūras rīcība, visticamākais, saistāma ar atskārsmi, ka visa apjomīgā izmeklēšanas iestāžu PR kampaņa, ar kuras palīdzību jau pirms prāvas sākuma tika izziņoti „īstie vainīgie”, izdarot tiešu un nepārprotamu spiedienu uz tiesu, var arī nebūt pietiekama. Sabiedrības rīcībā nonākot apsūdzības liecinieku pretrunīgo un stomīgo liecību videoierakstiem no tiesas zāles, uzbūvētā apsūdzības konstrukcija varētu arī sabrukt.
Uz to skaidri norāda arī jaunās grāmatas „Hiēnu banda” priekšvārdā minētais: „Kā notika Mārtiņa Bunkus slepkavības iemeslu noskaidrošana un pašas slepkavības izmeklēšana un kādu iemeslu dēļ, noraugoties šajā procesā, brīžam kļūst grūti policistus un prokurorus atšķirt no noziedzniekiem, par to jūs sīki un smalki uzzināsiet grāmatas “Hiēnu banda” otrajā daļā „Hiēnu biznesa projekts”. Dokumentu būs vēl vairāk, un, lai cik grūti būtu tam noticēt, tie būs vēl šokējošāki.”
Pirms šodienas tiesas sēdes Lato Lapsa bija publicējis šādu video par gaidāmo tiesas izšķiršanos: https://www.youtube.com/watch?v=nFpLBHVa-_k&t=9s
Savukaŗt šajā video redzams, kā prokurors Aldis Lasmanis mēģina aizbēgt no nepatīkamiem jautājumiem saistībā ar savu prasību: https://www.youtube.com/shorts/NIHDoOgPMmE