Prokurora – blēža un zagļa lieta apliecina: kad sapuvušai zivij nomaina galvu, pūt sāk arī tā
Lato Lapsa20.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par prokuroru Uldi Cinkmani, kurš ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes domes lēmumu faktiski ir atzīts par blēdi, krāpnieku un zaglēnu, pēdējās dienās ir dzirdēts un lasīts gana daudz mīlīgu un jauku tekstiņu.
Pirmkārt, plaģiāts ir noticis senos, nu ļoti, ļoti senos laikos. Vismaz tik senos, lai būtu iestājušies visa veida noilgumi, tā ka liecieties nu mierā.
Otrkārt, kas nu tas vispār par īpašu plaģiātu. Vai tad no bakalaura darba vispār var gaidīt kaut kādu oriģinalitāti?
Treškārt, ja arī plaģiāts, tad nebūt ne unikāls. Tādu plaģiatoru taču noteikti ir bijis simtiem un tūkstošiem, tad kāpēc gan jācieš tikai vienam nabadziņam?
Ceturtkārt, nekas jau vēl nemaz nav pierādīts. Lēmumu par bakalaura grāda atņemšanu var visur kur pārsūdzēt, un mēs taču dzīvojam tiesiskā valstī. Nu, tipa...
Piektkārt, arī plaģiāta pārbaudītāji ir tādi apšaubāmi. Nu, liela muiža, doktori un profesori, - kāpēc viņiem nenodarboties ar kaut ko patiešām nopietnu un svarīgu?
Sestkārt, vispirms vajadzētu noskaidrot, kas un kāpēc nolēma izanalizēt tieši šī prokurora diplomdarbu un kas bija tā vadītājs. Noteikti taču ir daudz svarīgāki ļaudis un nopietnāki pārkāpumi...
Septītkārt, ja arī būtu pierādīts, tad - kāds sakars plaģiātam ar prokurora darbu, ko šis kungs taču noteikti veic godīgi, kārtīgi un atbildīgi?
Astotkārt, prokurora darbam ir obligāts nevis bakalaura, bet maģistra darbs, un to taču šim kungam neviens nav anulējis, tā ka viss kārtībā un prokurors var turpināt darbu.
Sarakstu varētu vēl turpināt, jo, ja kaut kā šajā valstī nekad nav trūcis, tad noteikti ne ļaužu, kas, lai kāda nekrietnība vai noziegums arī netiktu atklāti, tādu vai citādu motīvu dēļ mēģinās labākajās čekistu tradīcijās sēt aizdomas un novērst uzmanību uz kaut ko citu. Tā tas ir vienmēr.
Tas, kas izbrīna šoreiz, ir fakts, ka vairākus no šiem, vienkārši sakot, amorālajiem un nekrietnajiem vēstījumiem tādā vai citādā formā ir izteikuši prokuratūras pārstāvji un to visu būtība ir viena – lai nu prokurors Uldis Cinkmanis turpina darbu, jo nekāda pamata viņu atlaist vai kaut vai atstādināt nav.
Pēdējās nedēļās saistībā ar kolaboranta Romualda Vonsoviča lietu man ir pačibējušas vēl atlikušās ilūzijas par prokuratūras pārstāvjiem un to pērkamības vai ietekmējamības līmeni, līdz ar ko šiem „tas taču ir mūsējais!” vēstījumiem nekādu izbrīnu radīt nevajadzētu.
Un tomēr...
„Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu likumā noteiktās kompetences ietvaros. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā,” rakstīts prokuratūras mājas lapā.
Tas, ko tagad Ulda Cinkmaņa lietā faktiski saka šī likumības ievērošanas uzraudzītājiestāde, būtībā ir demonstratīvs spļāviens sejā sabiedrībai un jebkurai izpratnei par likumu.
ŠĪ likumības ievērošanas uzraudzītājiestāde demonstratīvi paziņo – mums nav nekādu iebildumu, ka likumības ievērošanas uzraudzību turpina veikt cilvēks, kurš ir pie rokas pieķerts blēdis, krāpnieks un zaglis.
Tas šķiet neiespējami – bet tā tas ir. Katrs pats var palasīties un noskatīties prokuratūras pārstāvju pēdējo dienu paziņojumus.
Savukārt, kad jaunais ģenerālprokurors, kurš vēl nesen, pirms iecelšanas amatā solījās atnest jaunos laikus, tagad kusli plāta rokas un kaut ko runā par absurdu situāciju, tas izskatās vienkārši derdzīgi un nožēlojami.
Prokuratūras iespējas ir milzīgas, un ģenerālprokurors to ir pierādījis vēl nupat, iejaucoties vakcīnu lietas izmeklēšanas imitācijā KNAB izpildījumā. Tagad viņam ir visas iespējas prokuroru – blēdi atstādināt, kaut vai pamatojoties uz likuma pantu par nevainojamas reputācijas nepieciešamību prokuroram.
Tas, ka Juris Stukāns tā vietā roku rokā ar saviem „Kalnmeiera sistēmas” padotajiem mums rāda klasisku „vārna vārnai acī neknābs” paraugdemonstrējumu, apliecina ne tikai labi zināmo faktu, ka zivs pūst no galvas, bet arī to, ka tad, kad sapuvušai zivij piemontē jaunu galvu, diemžēl nekavējoties sāk pūt arī tā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.