Prokurore deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu - vismaz 25,5 tūkstošus eiro, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu
PIETIEK10.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Latgales priekšpilsētas prokuratūras prokurore Katažina Careva ir amatpersonas deklarācijā noslēpusi daļu ienākumu, par kuriem veikusi iespaidīgu pirkumu, - tas nepārprotami izriet no viņas valsts amatpersonas deklarācijā uzrādītajiem datiem.
Prokurores K. Carevas amatpersonas deklarācija par 2019. gadu rāda, ka 2020. gadu viņa sākusi ar 5000 eiro uzkrājumu Luminor bankā un viņas ieņemamajam amatam un oficiālajiem ienākumiem (32 770 eiro pirms nodokļu nomaksas) pietiekami iespaidīgiem skaidrās naudas uzkrājumiem – 7000 eiro.
Savukārt 2020. gadā prokurore ir veikusi iespaidīgu pirkumu 57 400 eiro apmērā. Kas tieši pirkts, nav skaidrs, jo pēc būtības nav mainījies viņas oficiāli deklarēto nekustamo īpašumu saraksts, un arī automašīna ir tā pati – 2006. gada izlaiduma BMW X5.
Taču īstās neskaidrības sākas, saskaitot prokurores K. Carevas oficiālos ienākumus un salīdzinot tos ar iespaidīgā pirkuma apmēriem. No deklarācijas pazuduši 5000 eiro bezskaidras naudas uzkrājumi, savukārt skaidrās naudas uzkrājumi ir vēl par 1000 eiro palielinājušies, sasniedzot 8000 eiro „tumbočkā”.
Prokurore nav deklarējusi nekādas parādsaistības, savukārt viņas ienākumi ir bijuši 36 680 eiro alga prokuratūrā (pirms nodokļu nomaksas), kā arī 136 eiro pabalsts un uzturlīdzekļi un dāvinājums no kāda vīrieša 3170 eiro apmērā.
Tas nozīmē, ka kopējie prokurores K. Carevas 2020. gada oficiālie ienākumi ir bijuši 24 592 eiro (ja pieņem, ka viņai ir viens bērns – apgādājamais, par ko arī maksāti uzturlīdzekļi) + 136 eiro + 3170 eiro = 27 898 eiro.
Šai summai vēl jāpieskaita 4000 eiro, kas pazuduši no iekrājumiem, un tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja prokurore citām vajadzībām nav tērējusi ne centa, viņai kāda pirkuma veikšanai oficiāli ir bijuši ne vairāk kā 31 898 eiro.
Taču, kā redzams no amatpersonas deklarācijas, prokurore K. Careva ir deklarējusi 57 400 eiro vērtu pirkumu. Tas savukārt nozīmē, ka no nezināmiem, nedeklarētiem avotiem prokurore ir saņēmusi 25,5 tūkstošus eiro, kas izmantoti pirkuma veikumam. Turklāt skaidri saprotams, ka reāli „melnās naudas” summa ir bijusi daudz lielāka, jo prokurorei ir nepieciešami arī līdzekļi ikdienas vajadzībām.
Tā kā ne Valsts ieņēmumu dienests, ne KNAB, ne prokuratūra paši šos faktus nav pamanījuši, šī informācija nosūtīta visām trim šīm iestādēm. Tiesa, kā zināms, ne prokuratūra, ne KNAB necenšas pat imitēt prokuroru finanšu „tīrības” sistemātiskas pārbaudes.
Prokurore K. Careva ievērību nesen ieguva, Latvijas televīzijā atklājot detalizētas ziņas par Tukumā bojāgājušā cilvēka iespējamo psihisko kaiti – piromāniju.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
