Prokurors Baumanis – centīgs un melīgs Juraša klana pakalpiņš un tipisks Stukāna kadrs
Pietiek lasītāja24.06.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvadītajā nedēļā izlasīju, ka Lato Lapsam vēl pirms grāmatas „Vēža ieņēmumu dienests” esot celta apsūdzība par VID Ievas Jaunzemes apkaunošanu, kuru izvirzījis prokurors Jānis Baumanis. Ja tas ir tas Jānis Baumanis, par kuru domāju un kas savulaik bija izmeklētājs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), tad nav šaubu, ka viss šis process pret Lato Lapsu ir īpaši politiski motivēts.
Ja tas ir bijušais KNAB izmeklētājs, tad varu teikt, ka šis kungs savulaik bija ļoti centīgs un iztapīgs, un arī melīgs Strīķes/Juraša klana pakalpiņš. Savulaik viņu Strīķe un Co iekļāva "oligarhu lietas" izmeklēšanas grupā, acīmredzot, lai nodrošinātu vajadzīgo rezultātu.
Gadiem tika vilkta izmeklēšana, un visiem biroja iekšienē bija skaidrs, ka lietai nav perspektīvas, jo trūkst pierādījumu un lieta būs jāizbeidz. To iekšējā sarakstē atzina arī Baumanis, taču neskatoties uz to, acīmredzot pēc klana lūguma, Baumanis pauda viedokli Vienotības pietuvinātajiem medijiem, ka lieta izbeigta nepamatoti.
Viņš no darba KNAB aizgāja, kad Strīķes/Juraša blice tika izformēta (atlaista). Jau esot amatā un pēc amata atstāšanas Baumanis, domāju, pēc Strīkes/Juraša pavēlēm aktīvi iesaistījās Vienotības organizētajās KNAB un tās priekšnieka nomelnošanas kampaņās, ko apliecina publikācijas, kurās citēts Baumanis.
Vēlāk Baumanis kādu laiku darbojās kā mācībspēks kādā augstskolā, tad strādāja kā zinātniski analītiskais padomnieks Augstākajā tiesā. Esot bijis iekārtots arī Tieslietu ministrijā pie Bordāna, taču šis fakts jāpārbauda.
Cik ilgi viņš tur veģetēja, nezinu, bet domāju, ka, papētot šīs personas publiskās aktivitātes, visiem nebūs nekādu šaubu par šo Stukāna kadru kā caur un cauri angažētu personu, kam nav nekā kopēja ar likumā noteikto prokurora objektivitāti un neatkarību.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
