Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdien  tiesa paziņos saīsināto spriedumu 12 gadus un 6 dienas ilgušajā tiesas procesā, kas nosaukts Aivara Lemberga vārdā. Likumos pasludinātais sacensības princips kriminālprocesā Latvijā ir fikcija; cilvēktiesības kriminālprocesā tiek ignorētas; tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, izsakot draudus Limbažu tiesas tiesnesim, devuši skaidru mājienu, cik barga būs divu Tieslietu padomes locekļu reakcija arī tā dēvētās Lemberga krimināllietas tiesas sastāvam, ja tas uzdrošināsies pasludināt attaisnojošu spriedumu – par šīm un citām tēmām Ventspils mērs Aivars Lembergs intervijā Neatkarīgajai, kas notika jau pēc tam, kad viņš bija teicis pēdējo vārdu tik ilgi, cik tiesa to ļāva (t.i., četras tiesas sēdes).

Kopš 2009. gada 16. februāra esat 12 gadus aizvadījis intensīvā tiesvedībā, bet 24. maijā apritēs 22 gadi, kopš tika uzsākts kriminālprocess pret jums. Kā jutāties šajā procesā?

Tik tiešām, kriminālprocesa ilgums ir 22 gadi. Pirmo tiesiskās palīdzības lūgumu prokuratūra šā procesa ietvaros ir nosūtījusi 1999. gadā. Jau 2000. gada pirmajā pusē divi prokurori neatkarīgi viens no otra konstatēja, ka nav kriminālpārkāpuma pazīmju, un pieņēma lēmumu - atteikt ierosināt krimināllietu. Šie divi lēmumi vēl šobrīd ir spēkā, taču tas netraucēja krimināllietu atjaunot, pat neatceļot šos divus lēmumus. Secinājumi. Pirmkārt, Latvijā kriminālprocess var būt bezgalīgs, jo likums ierobežo tikai laiku pirmstiesas procesā mantas arestam un drošības līdzekļiem, tomēr netiek ierobežots pats kriminālprocesa ilgums. Tādējādi kriminālprocess kalpo kā līdzeklis politisko un biznesa mērķu sasniegšanai, ja prokurors vai prokuratūra nostājas viena politiskā grupējuma interesēs, kā tas ir manā gadījumā.

Otrkārt, Latvijas kriminālprocesā nav spēkā sacensības princips. Tiek teikts - Latvija ir demokrātiska valsts, jo kriminālprocesā spēkā ir sacīkstes princips. Bet kā ir patiesībā? Jūs nevienam nevarat pārsūdzēt krimināllietas uzsākšanu. Pirmstiesas procesā prokurors var neierobežoti ilgi pratināt neierobežotu skaitu liecinieku, vākt pierādījumus - jūs netiekat pilnīgi ne par ko informēts. Kad jums, kā manā gadījumā, 2008. gadā izsniedz apsūdzību un jūs sakāt, ka vēlaties iepazīties ar apsūdzību un sniegt liecības, jums prokurors šādu iespēju liedz un nosūta lietu uz tiesu. Bet tiesa lietu pieņem iztiesāšanai, nevērtējot, vai pirmšķietami apsūdzībai vispār ir vai nav pamats. Kad jūs pirmajā tiesas sēdē sakāt, ka jūs nesaprotat apsūdzību, jo tā ir abstrakta, nekonkrēta, viena apsūdzības daļa ir pretrunā ar citu un tā tālāk, un jūs konkrēti norādāt, kas jums nav saprotams, tiesa jums norāda, ka tai nav nekādu tiesību tulkot prokuroru uzrakstīto.

Lietu nosūta uz tiesu nevis visu kopā ar visiem pirmstiesas procesā savāktajiem pierādījumiem, bet lietu sadala, no pamatlietas izdalītāja lietā ieliekot tikai tos pierādījumus, kuri ir izdevīgi prokuroriem. Vecā pamatlieta, kura paliek prokuratūrā, skaitās izmeklēšanas noslēpums - manā gadījumā arī šobrīd -, līdz ar to jums un jūsu aizstāvjiem tai piekļūt ir neiespējami. Manā gadījumā kriminālprocess ar beigu cipariem 3205 /ģenerālprokurors Jānis Maizītis 2005. gada to iesauca par Ventspils amatpersonu lietu - R.R, U.D./ joprojām atrodas prokuratūrā izmeklēšanā. Tur ir apsūdzības ne tikai man, bet arī Mamertam Vaivadam, Gitai Grasmanei un Laimonim Junkeram, kurš jau ir miris. Tā lieta tur stāv un tiek gaidīts, kad nomirs arī pārējie apsūdzamie.

Tātad jūsu gadījumā krimināllietas sadalīšana ir mehānisms, kā būtiski apgrūtināt aizstāvību?

Protams! Tas ir tas, kā Latvijā izpaužas “sacensības princips” kriminālprocesā, tas ir viens no piemēriem, kāpēc Latvijā sacensības princips kriminālprocesā ir fikcija. Prokurors citā krimināllietā noslēpj pierādījumus, kas apgāž apsūdzību, bet tu tiem netiec klāt. Vēl piemērs - prokurors, nododot lietu tiesai, piesaka jebkuru liecinieku skaitu, un viņam nav jāpamato, kāpēc tas vai cits liecinieks ir aicināms. Savukārt aizstāvībai, piesakot savus lieciniekus jau tikai tiesā, katra liecinieka pieteikšana ir jāaizstāv, tādējādi atsedzot savas aizstāvības pozīciju. Prokurori var pieteikt lieciniekus pratināt arī atkārtoti un nekādi iebildumi netiek celti. Manā lietā kā apsūdzības liecinieki tika pratināti 100 cilvēki, savukārt aizstāvības liecinieki tika nopratināti tikai 3. Proporcija 33 pret 1 prokuroriem par labu - tā spilgti raksturo šo “sacensības principu”.

Man neļāva pratināt divdesmit apsūdzības lieciniekus, tai skaitā būtiskus, piemēram, Aināru Gulbi, Jūliju Krūmiņu, Rudolfu Meroni, Māri Forstu un daudzus citus. Vēl piemērs - prokurors aizsūta uz tiesu lietu, kurai pievieno neierobežotu skaitu pierādījumu, kādus vien viņš uzskata par vajadzīgiem apsūdzības pierādīšanai. Lai aizstāvība pievienotu kādu pierādījumu, jums vai advokātam ir jāpamato, kāpēc konkrētais pierādījums ir pievienojams lietai, un tādējādi atkal jāatklāj aizstāvības pozīcija pirms debašu runas. Manā gadījumā prokurori varēja nolasīt savus lūgumus no pirmās līdz pēdējai lapai. Ja es pieteicu lūgumu, es motivācijas daļu lasīt nedrīkstēju, tikai pašas beigas, tā teikt - pasaki, ko tu gribi. Prokurori apsūdzības runu sacīja, cik ilgi gribēja. Maniem aizstāvjiem tā tika ierobežota. Prokurors teica repliku, cik ilgi gribēja. Maniem aizstāvjiem laiks tika ierobežots. Arī pēdējo vārdu es varēju teikt vien tik, cik tiesa to uzskatīja par vajadzīgu. Latvijā sacensības princips ir absolūta fikcija.

Viss kriminālprocess ir orientēts uz to, ka apsūdzētajam jāzaudē.

Ja viņš tomēr vinnē, tad tas nozīmē, ka apsūdzībā pieļautas patiešām grandiozas kļūdas.

Radot šādu kriminālprocesu, bija kāds konkrēts mērķis?

Kriminālprocess visus šos 16 gadus, kopš tas ir spēkā /2005. gadā Kriminālkodeksa vietā tika pieņemts Kriminālprocesa likums, jaunais likums izpelnījās gan uzslavas no ārvalstu vēstniecībām, gan skarbu jurisprudences speciālistu kritiku/, nemitīgi tiek mainīts par sliktu aizstāvībai. Galvenā problēma - prokuratūras un prokurora darbu neviens nekontrolē un neuzrauga. Ja jūs sūdzaties par prokuroru, tad pārbaudi par jūsu sūdzību veiks šis pats prokurors, par kuru jūs sūdzaties. Prokuratūra ir vienīgā valsts institūcija, kuras darbību jūs nevarat nevienam no malas pārsūdzēt kriminālprocesa ietvaros. Ja kādam ir “gali” prokuratūrā, tad viņš var sakārtot jebkuru jautājumu. Tā tas ir bijis līdz šim.

12 gadus vērojot šo procesu no malas, bija redzams, ka bieži tajā notika nevis loģiska argumentu vērtēšana, bet atklāti naida izpaudumi pret jums, pirmkārt jau no valsts apsūdzības uzturētāju grupas vadītāja puses. Mums arī advokāti ir teikuši, ka nevienā citā procesā viņi nav sastapušies ar tik naidīgu attieksmi no prokuroru puses. Ko esat sariebis prokuroram Jurim Jurisam?

Viņš ar lielu entuziasmu sablīvēja lietā daudzos apsūdzības pantus un epizodes, sašuva vairāk nekā 100 sējumus. To viņš darīja, lai lietai piešķirtu pompozitāti, īpašu svarīgumu - “vēsturē nebijusi lieta”. Viņš šo lietu redzēja un joprojām redz kā iespēju taisīt karjeru. Šai ziņā viņš nav kļūdījies. Ja viņš nebūtu apsūdzības uzturētājs šajā lietā, tad Bordāns viņu nebīdītu par ģenerālprokuroru. Ar savu rīcību kriminālprocesā, tai skaitā ļaujot izsaimniekot arestēto mantu, Juris Juriss ieguva /pašlaik valdošas elites/ politisko labvēlību. Rudolfs Meroni pēdējo divu Saeimas sasaukumu laiku bija galvenais stipendiju devējs Zatlera partijai, Artusa Kaimiņa partijai, Jaunajai konservatīvai partijai un, iespējams, arī citām. Roka roku mazgā. Juris Juriss piesedz Meroni, Meroni “ieeļļo” Jauno konservatīvo partiju un Kaimiņa partiju un pirms tam arī citas partijas, tā rezultātā izveidojās saspēles konglomerāts, kur, no vienas puses, politiskās partijas ir ieinteresētas nomušīt Lembergu kā opozicionāru un politisko konkurentu, bet, no otras puses, ir grupiņa, kura vēlas kaut ko šai procesā nozagt. Šī saspēle ir bijusi auglīga visiem, tai skaitā Jurim Jurisam, kurš gandrīz kļuva par ģenerālprokuroru.

Bet nekļuva.

Bet bija ļoti tuvu. Mēs vēl redzēsim, vai par tādu viņš nekļūs nākamajā ciklā, jo viņa politiskie nopelni ir acīm redzami. Jūs par šādu situāciju nevienam nevarat sūdzēties. Var sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet tā, visdrīzāk, atmetīs sūdzību atpakaļ, sakot, ka krimināllietā /kas tiek izskatīta konkrētajā valstī/ nav galīgā sprieduma. Manā lietā pagājuši 12 gadi, un, kamēr lieta izies cauri atlikušajām instancēm, paies vēl tikpat. Tikmēr jau daļa procesa dalībnieku būs apmiruši.

Vērojot tiesas procesu, radās iespaids, ka bijušajam tiesas sastāva priekšsēdētājam Borisam Geimanam kāds stāv aiz muguras un pavēl aizliegt tiesas zālē jums runāt. Tiesnesei Irīnai Jansonei ir savs darba stils, taču arī līdz pat pēdējai tiesas sēdei nepameta sajūta, ka būtiskākajos procesuālajos jautājumos tiesnese ir spiesta konsultēties ar kādu tiesas zālē neredzamu personu?

Ir vairāki varianti. Pirmais, vislabvēlīgākais - tiesas sastāvam, iepazīstoties ar apsūdzību un noklausoties lieciniekus, jau ļoti agrā stadijā radās pilnīga pārliecība, ka lieta ir nepamatota un taisāms attaisnojošs spriedums, un tāpēc viss jādara pēc iespējas ātrāk. Tas jādara, ignorējot kriminālprocesa normas, tai skaitā apsūdzētā un viņa aizstāvja tiesības, tomēr ļoti strikti ievērojot apsūdzības tiesības, lai apsūdzībai nebūtu iemesla apelācijas protestam. Otrs variants ir otrādāk, un tas ir daudz sliktāks. Kurš no šiem variantiem ir spēkā, to mēs tagad nevaram pateikt.

Taču kopumā klaju naida izpausmi pret jums no tiesas puses nemanījām. Jums 12 gadu laikā deva arī atļaujas izceļot uz ārzemēm?

Gandrīz vienmēr.

Ja jūs būtu aizgājis no politiskās darbības, vai šis process turpinātos?

Netiekot ar mani galā politiski, tagadējā valdība vērsās pēc palīdzības pie amerikāņiem, un viņi pret mani ieviesa nacionālās sankcijas. Kopš tā brīža ir pagājuši 14 mēneši, un nav iesniegts ne tikai man, bet arī Latvijas valdībai, Latvijas prezidentam, prokuratūrai, KNAB, Valsts policijai neviens pierādījums pret mani, piemēram, ka es esmu veicis ekspropriāciju. Ir apgalvots, ka es esot ekspropriējis un valsts man esot kaut ko uzdāvinājusi; ka es esot nelikumīgi uzvarējis dabas resursu iepirkumā; ka es esmu korumpējis tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas; ka visiem tas esot zināms, ka es esot samaksājis viņiem un viņi kaut ko dara manās interesēs. Tas, protams, maigi izsakoties, ir izzīsts no pirksta. Līdzīgi kā šajā kriminālapsūdzībā teikts, ka esmu nodarījis būtisku kaitējumu valsts varas un pārvaldības kārtībai, bet nav norādīts, tieši kāds kaitējums ir nodarīts.

Piemērojot amerikāņu sankcijas, man tika dots signāls caur konkrētiem cilvēkiem - man tika pateikts, ka man jāiet prom no politiskās darbības. To man kopš 1999. gada ir teikuši un brīdinājuši - ja ne simt reizes, tad daudzus desmitus reižu jau nu gan. Man arī tika teikts, ka lieta pret mani tiks izbeigta, ja došu apsūdzošas liecības pret konkrētiem politiķiem partijās “Latvijas ceļš”, Zaļo un zemnieku savienība, pret politiķiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru.

Pēdējā preses konferencē minējāt, ka augsta Krievijas amatpersona pirms 15 gadiem atbraukusi pie Latvijas valdības vadītāja un teikusi - ko jūs tur ceremonējaties ar Lembergu, izdariet kā mēs ar Hodorkovski, apcietiniet viņu, un viss būs kārtībā.

Tas bija Sergejs Prihodjko, Krievijas prezidenta preses dienesta vadītājs, un viņš to teica Aigaram Kalvītim.

Kādēļ Krievija pirms 15 gadiem vēlējās ar jums izrēķināties?

Es nedomāju, ka viņi vēlējās ar mani izrēķināties. Vienkārši tika pausta Krievijā valdošā izpratne, kā jārisina jautājumi ar neērtiem politiskiem konkurentiem. Šobrīd Latvijā šī ideja tiek realizēta par 100%.

Atceros 2006. - 2007. gadu, kad Krievija ļoti vēlējās nopirkt “Ventspils naftu”. Tolaik pat vēstnieka amatā bija norīkots par “naftas diplomātu” sauktais Viktors Kaļužnijs, kurš šo jautājumu kārtoja. Jūs bijāt tas, kurš pretojās šādam darījumam. Vai no turienes tās kājas aug?

Ieinteresētība uz zināmiem noteikumiem nopirkt “Ventspils naftu” Krievijai radās jau tad, kad pie varas bija politiskā partija “Saimnieks”.

Kad /partijas “Saimnieks” pārstāvis, privatizācijas valsts ministrs/ Ēriks Kaža brauca uz Maskavu?

Jā, un pēc tam šī tēma aktualizējās 2004. - 2006. gadā. Es nebiju tiešais lēmējs, bet bija cilvēki, kuri ar mani konsultējās, kā labāk darīt. Par tiem Krievijas interešu pārstāvjiem mums nebija nekādu ilūziju, kā viņi rīkosies tālāk. Pircējs nebija Kremlis, Krievijas prezidents vai Krievijas valdība. Tur bija iesaistīti /Ventspils tranzītbiznesa miljonāri/ Oļegs Stepanovs un “šakāļi” ar aktīviem oligarhu “galiem” Krievijā.

Pieminējāt savus bijušos biznesa partnerus. Cik noprotams, tad arī viņi, sākot no 2004. gada, bija tas “motors”, kas dzina šo krimināllietu uz priekšu. Visticamāk, tieši viņi veicināja to, ka Rudolfs Meroni sāka prokuroriem sniegt apsūdzošās liecības?

Meroni plāns radās 2003. gadā. To var droši teikt, un tam ir pierādījumi. Lai savu plānu īstenotu, viņam vajadzēja izspēlēt konflikta kārti, bet viņš to nevarēja izspēlēt, ja tai spēlē nepiedalās arī prokurors /Andis/ Mežsargs. 2006. gada jūnijā viņi vienojās ar prokuroru Mežsargu. Jau jūlijā “Aivara parka” lietā tika celta apsūdzība un veiktas kratīšanas.

Tas notika vienā un tai pašā dienā, kad ZZS valde mani izvirzīja par ZZS premjera amata kandidātu Saeimas vēlēšanām, kuras notika 2006. gada oktobra pirmajā nedēļā.

Jāatceras, ka dienu iepriekš, pirms jums izvirzīja apsūdzību t.s. Aivara parka lietā, Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis uzaicināja prokuroru Andi Mežsargu uz restorānu “Rīdzene”, kur visi trīs esot minerālūdeni dzēruši. Ja prokurors ar lieciniekiem kriminālprocesā iet uz restorānu dienu pirms apsūdzības uzrādīšanas - tas nebūt nav otršķirīgs fakts.

Jā. Ir liecības, kuras Rudolfs Meroni sniedzis Anglijā, un ir publikācijas ar virsrakstiem “Lembergam beigas Anglijā”, “Viņu “Latvijas kuģniecības” lietā “izģērbs””. Bet Anglijā Rudolfs Meroni, sniedzot liecības, prokuroru Mežsargu sauca par Mužiku. Meroni viņu uzskatīja par neprofesionālu, mantkārīgu un godkārīgu cilvēku. Šīs prokurora Mežsarga īpašības Meroni arī ļoti veiksmīgi izspēlēja. Diriģents bija Meroni. Mežsargu kopā ar daudziem citiem prokuroriem, ieskaitot ģenerālprokuroru, kurš manā lietā bija izmeklēšanas grupas vadītājs, Meroni raustīja aiz pavadiņām un virzīja procesu tā, kā tas viņam bija vajadzīgs. Meroni “sadarbojās” ar Mežsargu, stiprināja viņa apetīti un sadarbojās arī ar “šakāļiem”.

Te nevar nepieminēt Ainaru Gulbi sakarā ar Gulbja un viņa kompāniju milzīgajiem parādiem gan “Ventspils naftai”, gan Ventspils pilsētas domei 90. gadu sākumā - vairāk nekā desmit miljoni ASV dolāru. Gulbis prasīja man, lai parādi tiktu norakstīti. Neviens nebija gatavs Gulbim un viņa kompānijām uzdāvināt 10 miljonus. 1997. gadā tika panākts izlīgums - Gulbja parādus nokārtoja citas juridiskas personas. Tai skaitā tika samaksāts parāds pret Ventspils pilsētas domi, sedzot 6 miljonus ASV dolāru parādsaistības. Ainārs Gulbis nespēja nomierināties, meklēja atbalstu pie tā laika premjera Andra Šķēles, pie politiķiem Arnolda Laksas un Ainara Šlesera. Gulbim katalizators izrādījās vekselis, ko biju mantojis no /sava drauga, pāragri mūžībā aizgājušā/ Vitāla Lejiņa. Aināra Gulbja vadītā “SWH Rīga” bija parādā Vitālam Lejiņam vairāk nekā 100 000 latu. Es to naudu piedzinu. Tā ir deklarēta manos ienākumos 2005. gadā.

Te viņiem radās kopējas intereses - “šakāļi”, Ainārs Gulbis, Jūlijs Krūmiņš, kurš nevarēja pārdot savus aktīvus par naudu, kādu viņš gribēja, prokurors Mežsargs, Meroni. Un tam visam pāri - ilgtermiņa politiskā interese noņemt no trases Lembergu kā potenciālu premjeru. Tā šis process turpinās līdz pat šai baltai dienai. Parādās arī jauni personāži kā Juris Juriss, kuram notiekošais ir karjeras īstenošanas elements - viņš ir “pret” Lembergu un tāpēc politiķiem ir “labais”.

Bet 12 gadu laikā bija jau arī skaisti brīži. Paguvāt iemīlēties, apprecēties, tikāt pie otra dēla Artūra, kurš arī vienu reizi paguva piedalīties tiesas sēdē un par to gandrīz tika deportēts uz bērnunamu.

Jā! Tas notika pēc Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora un apsūdzības uzturētāja Jura Jurisa priekšlikuma atņemt man dēlu un atdot viņu sociālam darbiniekam, tātad bērnumanam, bez bāriņtiesas lēmuma. Tas parāda patoloģisko naidu pret mani, kas ir pilnīgā pretrunā ar likuma “Par prokuratūru” burtu un garu. Tur nav teikts, ka prokurora pienākums ir izrēķināties. Bet, protams, šajā likumā ir interesanta frāze, ka prokuroram jārīkojas “pēc savas pārliecības”, tomēr nav pateikts, par kādu pārliecību ir runa - vai tā ir politiskā, ideoloģiskā, reliģiskā, revolucionārā pārliecība?

Likumā nav rakstīts, ka viņam jābūt pārliecībai izrēķināties pat ar manu četrgadīgo dēlu. Ja būtu 1918. gads un Krievija, tad gan viņš nošautu vai represētu Lemberga ģimeni, aci pat nepamirkšķinot.

Un gūtu no tā baudījumu?

Un vēl saņemtu Sarkanā karoga ordeni par šķiras ienaidnieku likvidāciju.

Varat atklāt cik daudz naudas aizstāvībai esat iztērējis?

Neesmu saskaitījis. Gana daudz. Taču šai laikā esmu apguvis Kriminālprocesa normas un starptautiskās cilvēktiesību normas. No galvas nezinu visus pantus, bet esmu apguvis likumu jēgu. Esmu konstatējis, ka Latvijā cilvēktiesības nepastāv. Prokurori uz tām raugās ar smaidu: “Jūs varat sūdzēties, nu, sūdzieties, es šīs cilvēktiesības tāpat pārkāpšu, bet jūs jau varat sūdzēties.” Prokuroriem ir absolūta nesodāmības sajūta. Kamēr pār prokuroru darbu nebūs uzraudzības, tikmēr galvenais instruments, kā panākt notiesājošu spriedumu, būs prokuroru spiediens uz tiesu. Tagad jau /Jānis/ Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs /Juris// Jurašs - abi Tieslietu padomes locekļi - pilnīgi skaidri pasaka, ka tiesām krimināllietas jālemj tikai tā, kā viņiem abiem labpatīk. Vai tad ir jautājums, kādu spriedumu manā lietā pirmās instances un apelācijas tiesā vēlas Bordāns ar Jurašu? Vai kādam Latvijā ir šaubas par to, ko viņi vēlas? Nevienam nekādu šaubu nav. Izsakot draudus Limbažu tiesas tiesnesim, viņi izteikuši draudus arī manu lietu iztiesājošajiem tiesnešiem. Viņi ir parādījuši, kāda būs reakcija attaisnojoša spieduma gadījumā. Tiesnesis var zaudēt amatu. Kāpēc tiesnesim būtu jākonfliktē ar tieslietu ministru, ar Tieslietu padomes locekļiem? Savukārt, vai Jurašam /, kurš pats tiek tiesāts par valsts noslēpuma izpaušanu,/ var būt notiesājošs spriedums? Nevar! Kāpēc? Tāpēc, ka Bordāns to negrib. Bordāns un Jurašs savu ir pateikuši. Premjers Kariņš tam ir piekritis, un Valsts prezidents, klusu ciešot, arī ir piekritis, ka tiešām - jālemj tā, kā to uzskata par pareizu tieslietu ministrs Bordāns! Tas, protams, raksturo Latviju kā supertiesiskuma lielvalsti.

Ko teiksiet saviem atbalstītājiem pēc sprieduma nolasīšanas?

Vispirms jānoklausās spriedums. Apsūdzība ir absolūti nekonkrēta, nesaprotama un daudzās vietās pretrunīga.

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mums ir arhibīskaps un Sv. Meinardam – mantinieks!

FotoLatvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Lasīt visu...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana....

Foto

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas...

Foto

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie...

Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....