Prokurors Miglāns tiešām tiesai rakstiski norādījis uz PIETIEK slēgšanas iespēju

Iesaki rakstu:

„Likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir paredzēta atbildība par konkrētā likuma pārkāpumu. Viens no atbildības veidiem ir izbeigt masu informācijas līdzekļa darbību,” – šāds prokurora Miglāna ierosinājums lasāms viņa parakstītajā dokumentā.

Tāpat prokurors ierosinājis tiesai vispirms no PIETIEK žurnālistiem „izprasīt, uz kāda pamata viņi publicē šādus materiālus un vai viņi pirms to publicēšanas ir saņēmuši rakstveida atļauju no kādas amatpersonas”.

No Miglāna parakstītā dokumenta gan redzams, ka šādu izprasīšanu viņš uzskata par tikai formālu, jo viņam esot skaidrs, ka materiālu publicēšana notiekot pretlikumīgi.

„Kriminālprocesa materiālos, nododot tos tiesai, šādas atļaujas nav, tādu viņiem neviens no kriminālprocesa virzītājiem nav izdevis, jo, ja šāda atļauja būtu bijusi izdota, tad tai būtu bijis jābūt krimināllietas materiālos,” tiesai adresētajā dokumentā informējis Miglāns. Esot vēl pieļaujama arī iespēja, ka „notikusi rakstveida atļaujas falsifikācija”.

Dokuments apstiprina arī Pietiek rīcībā nonākušo informāciju, ka īpašu Miglāna neapmierinātību izraisījusi portāla izsludinātā ziedojumu vākšana, lai būtu iespējams iegādāties Vladimira Vaškeviča un Tāļa Kravaļa kukuļošanas lietas materiālus. Tiesa, šajā gadījumā prokurora apsvērumi pamatoti ar argumentu – „cik var spriest”.

„Šajā sabiedrības rezonansi ieguvušajā lietā, kurā žurnālisti, konkrēti interneta vietnē, portālā - www.pietiek.com ir izsludinājuši konkursu nopirkt, tas ir, prettiesiskā veidā, par naudu iegūt krimināllietas materiālus, un cik var spriest, tad šis piedāvājums iespējams ir attiecināms arī uz valsts amatpersonām, t.sk. uz prokuratūras amatpersonām, kuru var vērtēt kā uzkūdīšanu izdarīt noziegumu, vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas organizēšanu,” savus apsvērumus izklāstījis prokurors.

Miglāna rakstītais apstiprina ne tikai no prokuratūras paziņojumiem izrietošo, ka, ja nebūtu Pietiek publikāciju, sabiedrība ar šīs kukuļošanas lietas materiāliem varētu iepazīties tikai pēc 20 gadiem. No prokurora parakstītā dokumenta izriet, ka, visticamākais, arī pēc 20 gadiem šo materiālu – tostarp Vladimira Vaškeviča, Tāļa Kravaļa, Edgara Jaunupa un citu iesaistīto personu telefonsarunu ierakstu un liecību - slēpšana no sabiedrības turpinātos.

„Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli pirms 20 gadu termiņa izbeigšanās ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos, un citām valsts pārvaldes un tiesu varas institūcijām atklātā un slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli ir pieejami, ja tas nepieciešams šīm institūcijām savu funkciju veikšanai. Informācijas saņēmējs nodrošina tai likumā paredzēto aizsardzību. Slēgtā tiesas sēdē izskatītās lietas materiāli kļūst par ierobežotas pieejamības informāciju 20 gadus pēc tiesas galīgā nolēmuma spēkā stāšanās šajā lietā,” izskaidrojis Miglāns.

Kā jau ziņots, ne Miglāns, ne LR ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, ne Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne aizvadītajā nedēļā nevēlējās atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem saistībā ar šo dokumentu. Ziņu aģentūrai LETA Miglāns apgalvojis, ka esot tikai „vērsies tiesā ar lūgumu noskaidrot, vai portālu veidojošiem žurnālistiem ir rakstveida atļauja publicēt materiālus par slēgtā tiesas sēdē izskatāmo lietu”. Zīmīgi, ka pie paša Pietiek pārstāvjiem ne Miglāns, ne kāds cits Ģenerālprokuratūras pārstāvis nebija vērsušies.

Vēl nedēļu iepriekš, kad Pietiek vēl nebija zināms dokumenta autora vārds, Ģenerālprokuratūras preses sekretāre paziņoja, ka prokuratūrā par šādu dokumentu nekas neesot zināms, jo „katrs prokurors ir neatkarīgs savā darbībā un tam nav pienākums informēt prokuratūras vadību vai citu amatpersonu par katru savu darbību”, taču prokuratūra labprāt gaidīšot precizējošu informāciju – par kuru prokuroru tieši runa. Tomēr, arī šo informāciju saņemot, prokuratūras pārstāve atbildes sniegt atteicās.

Aizvadītajā nedēļā Kalnmeiers neatbildēja arī uz oficiālu iesniegumu ar virkni jautājumu saistībā ar Miglāna parakstīto dokumentu. Arī pats Miglāns nevēlējās atbildēt uz jautājumu, - kādu iemeslu dēļ viņš ziņu aģentūrai LETA apgalvojis, ka neesot tiesai izteicis lūgumus saistībā ar portāla PIETIEK iespējamu slēgšanu, ja Rīgas apgabaltiesai adresētajā iesniegumā saistībā ar portālu PIETIEK norādījis uz iespēju „izbeigt masu informācijas līdzekļa darbību". Miglāns nevēlējās atbildēt arī uz jautājumu, vai, viņaprāt, mediju maldināšana piedien LR prokuratūras darbiniekam.

Kā Pietiek informējis jau savas darbības sākumā, tieši sakarā ar mediju tiesisko un ikdienas neaizsargātību Latvijā Pietiek saturs glabājas uz serveriem Islandē, kuras likumdošana daudz efektīvāk nodrošina runas brīvību un sabiedrības tiesības uz informāciju. Līdz ar to prokurora Miglāna vēlmju piepildīšanās būtu atkarīga no Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu spējas pārliecināt Islandes varas iestādes par šo vēlmju likumīgumu un pamatotību.

Tikmēr, kā jau ziņots, aizvadītā mēneša laikā Pietiek rīcībā ir nonākuši vēl vairāki sējumi no jau pieminētās „Kravaļgeitas” krimināllietas materiāliem. Jau tuvākajās dienās portāls publiskos arī šos materiālus.

Seko mums