Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz gājēju ietves esošs šķērslis, - šādi Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurors Jānis Ievītis (attēlā) oficiālā dokumentā nodēvējis kāda pensionāra sabrauktu sešgadīgu meiteni, kura šajā negadījumā guva nopietnas traumas. Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra saistībā ar šo prokuratūras darbinieka formulējumu jau tradicionāli klusē.

Autoavārija, kuras izraisītāju pirmās instances tiesa sodīja vien ar 80 stundām piespiedu darba, notika pirms divarpus gadiem, kad sešgadīgā meitene kopā ar draugiem gāja pa ietvi, bet uz tās uzbrauca Jāņa Staņķa vadītais auto, kas pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo auto vadītājs nebija vispār pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Saskaņā ar nule tapušo Ievīša lēmumu par apsūdzības grozīšanu šajā lietā Staņķis nav rīkojies saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem un „nedarīja visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti mazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki - gājēji; pirms manevra - nogriešanās no Satiksmes ielas brauktuves un uzbraukšanas uz gājēju ietves nepārliecinājās par ceļu satiksmes drošību”.

Tā rezultātā, kā oficiālajā dokumentā konstatējis prokurors Ievītis, autovadītājs „nobrauca no Satiksmes ielas brauktuves un uzbrauca uz gājēju ietves nolūkā novietot transportlīdzekli stāvēšanai, savlaicīgi nepamanot uz gājēju ietves esošo šķērsli - mazgadīgo gājēju”.

Saskaņā ar prokurora slēdzienu „vieglie miesas bojājumi”, ko guvusi sešgadīgā meitene, bijuši šādi – „galvas sasitums ar sistu brūci labā paura - pakauša apvidū, plašiem ādas nobrāzumiem sejā un galvas smadzeņu satricinājumu, ādas nobrāzumi uz vēdera un muguras, kas pēc sava rakstura kopumā pieskaitāmi viegliem miesas bojājumiem, kas izraisījuši īslaicīgus veselības traucējumus no 7 līdz 21 dienai”.

Kā rāda valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze, prokuroram, kurš sabrauktu meiteni oficiālā dokumentā nodēvējis par „uz ietves esošu šķērsli”, pašam ir viens bērns – dēls.

Pietiek jau iepriekš ir informējis par šo lietu, kuras izmeklēšana un iztiesāšana ir radījusi neizpratni. Pērn Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot sūdzību par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas lēmumu šajā lietā, konstatēja vairākus rupjus pārkāpumus, tādēļ nosūtījusi to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai. Turklāt spriedumā bija īpaši norādīts, ka, izskatot lietu atkārtoti, pirmās instances tiesai jāievēro materiālās un procesuālās tiesību normas, nepieļaujot šo normu pārkāpumus.

Pirms tam Pietiek ziņoja par sarežģījumiem panākt taisnīgu tiesu kriminālprocesā saistībā ar autoavāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene. Lai gan cietušās pārstāve norādīja uz virkni procesuālu pārkāpumu, kā arī tiesu medicīnas ekspertes un prokurores paviršību, tomēr Zemgales priekšpilsētas tiesa atteicās pieņemt apelācijas sūdzību.

Pirms tam Pietiek ziņoja par sarežģījumiem panākt taisnīgu tiesu kriminālprocesā saistībā ar autoavāriju, kurā nopietnus savainojumus, tai skaitā muguras smadzeņu satricinājumu guva sešgadīga meitene. Lai gan cietušās pārstāve norādīja uz virkni procesuālu pārkāpumu, kā arī tiesu medicīnas ekspertes un prokurores paviršību, tomēr Zemgales priekšpilsētas tiesa atteicās pieņemt apelācijas sūdzību.

Tikai vēršoties ar sūdzību apgabaltiesā, tika panākta lietas izskatīšana apelācijas instancē, kura pērn nolēma, ka pirmās instances tiesas lēmums atceļams pilnībā un lieta izskatāma no jauna pirmās instances tiesā, turklāt nepieļaujot tiesību normu pārkāpumus.

Ar šo kriminālprocesu saistās vairākas dīvainības un paviršības. Tā, piemēram, tiesu medicīnas eksperte savā atzinumā izslēdza Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu uzstādīto diagnozi "muguras smadzeņu satricinājums", savukārt Veselības inspekcija paziņoja, ka nevienam neesot tiesību apšaubīt tiesu medicīnas eksperta atzinumu. Līdz ar šīs diagnozes izslēgšanu cietušajai tika liegta iespēja prasīt kompensāciju par ārstēšanos, kas var būt nepieciešama visa mūža garumā.

Šajā procesā nebija iedziļinājusies arī uzraugošā prokurore - Rīgas Autotransporta prokuratūras prokurore Viktorija Soldatova: viņa policijas izmeklētājai bija devusi norādījumus, kas vedināja domāt, ka prokurore vienkārši nebija īsti iedziļinājusies šajā lietā.

Piemēram, prokurore bija norādījusi, ka "nepieciešams veikt detalizētu liecību pārbaudi uz vietas ar visiem aculieciniekiem, kuri redzēja ceļu satiksmes negadījumu, lai noskaidrotu, no kuras vietas cietusī sāka šķērsot brauktuvi, cik metrus nogāja pa brauktuvi, kur tieši notika uzbraukums".

Taču patiesībā šajā negadījumā meitene vispār neatradās uz ielas braucamās daļas, bet gan uz trotuāra, uz kura arī uzbrauca automašīna, kas pēc tam zem riteņiem pakļuvušo meiteni vilka līdzi vairākus metrus, jo auto vadītājs nebija pamanījis, ka uzbraucis bērnam.

Interesanti, ka pirmstiesas kriminālprocesa laikā nopratināt pašu cietušo nebija pat uzskatīts pat vajadzīgu. Tāpat nedz pati cietusī, nedz viņas pārstāve – meitenes māte - pirmstiesas izmeklēšanas laikā nebija iepazīstinātas ar lēmumu par tiesu medicīnas ekspertīzes noteikšanu. Prokurori arī nebija interesējis noskaidrot, kāpēc tiesu medicīniskajā ekspertīzē no nodarītajiem bojājumiem sešus gadus vecajai meitenei tika izslēgts muguras smadzeņu satricinājums, kuru konstatēja neiroķirurgs.

Tagad pavirši veikto tiesas darbu nāksies veikt vēlreiz, jo Rīgas apgabaltiesa konstatējusi tik daudz Kriminālprocesa likuma pārkāpumu, ka pat nav vērtējusi apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus un pievienotos dokumentus, bet lēmusi, ka viss tiesas process jāsāk no jauna.

Apgabaltiesa konstatējusi, ka pirmās instances tiesa nav ļāvusi cietušās pārstāvei sagatavoties tiesas procesam, lai gan tā lūgusi atlikt tiesas dienu un to arī pamatojusi, kā arī nav ļauts iesniegt kompensācijas pieteikumu.

Tāpat apgabaltiesa konstatējusi, ka Zemgales priekšpilsētas tiesa, neskatoties uz cietušās puses lūgumu, nav veikusi pierādījumu pārbaudi, lai gan likums šādu kārtību paredz gadījumos, kad izteiktas šaubas par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Turklāt pirmās instances tiesa pieļāvusi virkni kriminālprocesuālu pārkāpumu, kas saistīti ar cietušās tiesību aizskārumu.

Foto no juristavards.lv

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...