Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar viltus ziņu sižeta izveidi no Gunāra Astras pieminekļa atklāšanas – par ko vēlāk saņēma profesionālu nosodījumu rakstiski – pazīstamais Iļja Kozins, kurš pēc tam ticis publiski raksturots kā “propagandists”, tagad izstrādājis jaunu gājienu: tviterī aprakstījis piedzīvojumus ar pašizdomātu “dzērāju Nacionālās apvienības kreklā”.

27. maijā LTV Ziņu dienesta korespondents Iļja Kozins ierakstījis tviterī: “Pastaigājāmies Pumpuru skolas apkārtnē. Netālu no ceļa krūmos pamanījām pālī guļošu vīrieti Nacionālās apvienības t-kreklā. Izvilkām viņu no turienes un aizvedām līdz stacijai. Vīriņš bija baigi izbrīnīts, ka viņam palīdzējuši divi viens ar otru krieviski runājoši čaļi. Tā lūk.”

Uz to Liepājas dzejnieks Jānis Hvoinskis ar šaubām jautā: “Vai ir arī kāda fotogrāfija? Jeb jānotic tāpat?” Izrādās, ka nav. Iļja Kozins: “Būs jātic uz vārda. Ainiņa no tīņu gadiem. Apmēram 2008. gads. Telefona ar kameru man tobrīd diemžēl nebija.”

Taču patiesībā Nacionālā apvienība nodibināta tikai 2010. jūlijā, bet līdz tam darbojās divas atsevišķas partijas — “Visu Latvijai!” un “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Tās atsevišķi startēja gan 2006. gada Saeimas vēlēšanās, gan 2009. gada Eiropas parlamenta un pašvaldību vēlēšanās, kuru norise togad sakrita.

Piemēram, 2009. gada pašvaldību vēlēšanās no “Visu Latvijai!” sarakstiem dažādās pašvaldībās ievēlēja 21 deputātu, no “tēvzemiešiem” — 96 pašvaldību deputāti, bet tikai septiņi no viņiem atradās “tēvzemiešu” un “Visu Latvijai!” kopējos sarakstos, no kuriem neviens pats tobrīd vēl nesaturēja terminu “Nacionālā apvienība”. Šis jēdziens tika vispār izdomāts divus gadus pēc tam, kad Iļja Kozins esot spējis ieraudzīt Pumpuros iereibušu vīru ar šādu kreklu.

Jau iepriekš Iļja Kozins saņēma vispārēju sabiedrisku un profesionālu nosodījumu, kad patvaļīgi piemontēja cilvēku svilpšanu un izsaucienus sižetam par Gunāra Astras pieminekļa atklāšanu šī gada 20. janvārī. Viņš piemontēja svilpienus un saucienus Ievas Akurateres dziesmai, kaut arī faktiski cilvēki pauda sašutumu pavisam citā brīdī — par to, ka Valsts prezidents Egils Levits himnas laikā nenoņēma cepuri, kā arī par faktu, ka G. Astras brālis tika atstāts aiz žoga un netika ielaists pasākumā, aizbildinoties it kā ar “kovida ierobežojumiem”.

I. Kozins pēc tam atzina, ka sagrozījis realitāti: “Kaut arī man nebija tāda nodoma, es tomēr esmu sagrozījis realitāti, kas ir pret manas profesijas standartiem. Lūdzu, atvainojiet," rakstīja I. Kozins. Jautājums nonāca LTV Ētikas komisijā, kas ar balsu vairākumu atzina pārkāpumu un ierosināja disciplinārlietu — I. Kozinam izteikta piezīme, bet “Panorāmas” ēterā izskanēja atvainošanās.

Neilgi pirms tam aizvadītā gada 28. oktobra “Panorāmā” sižetā par konferenci “Medijpratība. Ceļakartes” viltus ziņu izplatības ilustrācijai viņš izmantoja medijus, kas “feikus” neizplata. Tādā veidā viņam izdevās ilustrēt viltus ziņu apkarošanai domātu konferenci, pašam izplatot viltus ziņas no turienes.

Pats I. Kozins patlaban nav komentējis savus izteikumus par to, kā viņam 2008. gadā esot izdevies ieraudzīt kreklu ar simboliku no politiskās apvienības, kuru nodibinās tikai divus gadus vēlāk.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...