Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.

Latvijas tautu veido Latvijas Republikas pilsoņi – latvieši un krievi, poļi un baltkrievi, ukraiņi, ebreji un citu tautību cilvēki. 

Mūs vieno demokrātija, tiesiskums, Satversme un latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda.

Latvijas valsts balstās uz cilvēka cieņu, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Cenzūra ir aizliegta.

Putina Krievijas agresija pret Ukrainu un pret visu Eiropu maina arī mūsu sabiedrību un valsti. Daudzas lietas izjūtam krasāk, diskusijas ir asākas, sadalāmies savējos un svešos, aizmirstot par galveno – mūsu kopīgo cīņu pret Putina režīmu un Krievijas agresiju. Daudzi liek vienādības zīmi starp Putina Krievijas agresiju un teju visiem krieviem un krievu valodu kā agresijas ieroci.

Daudzi par vienīgo pareizo risinājumu uzskata krievu valodas pilnīgu aizliegšanu publiskajā telpā – no sabiedriskās televīzijas līdz publiskajiem parkiem. 

Mūsu krievu tautības līdzpilsoņi to nolasa kā centienus viņus “nolikt pie vietas.” Vairākums no viņiem klusē, daudzi emigrē, citi mobilizējas etniskajam balsojumam. Arī eiropeiskie un patriotiskie Latvijas krievi, kuri nosoda Putina agresiju jūt trauksmi un pazemojumu.

Šķietami bezkompromisa cīņā, mēs riskējam zaudēt daudzu krievu tautības Latvijas pilsoņu sirdis un prātus. Laikā, kad mums būtu jāapvieno sabiedrība un visa Eiropa Ukrainas uzvarai pār Krieviju, mēs nedrīkstam sašķelt sabiedrību un radīt iekšējos ienaidniekus.

Mēs uzsveram, ka Latvijas tautu veido visu tautību Latvijas pilsoņi. Arī tie, kuru dzimtā valoda ir krievu, poļu, ukraiņu vai baltkrievu valoda. 

Mēs uzskatām, ka demokrātiskā Eiropas valstī ir taisnīgi un pareizi tulkot politiskas diskusijas arī mazākumtautību valodās. Mēs esam piedalījušies un turpināsim piedalīties diskusijās, kuras notiek vai tiek tulkotas ukraiņu un angļu vai krievu un baltkrievu valodā.

Mēs atgādinām, ka likumā noteiktais Latvijas sabiedrisko mediju mērķis ir “stiprināt Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un Latvijas iedzīvotāju sajūtu, ka viņi ir piederīgi Latvijai, kopt latviešu valodu un nacionālo kultūru.”

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka Putina propagandas mašīna dara visu, lai uzrunātu Latvijas cilvēkus ar savu vēstījumu, atsvešinātu Latvijas cilvēkus no Latvijas valsts un etniski polarizētu mūsu sabiedrību. 

Tie, kuri pasludina visus Latvijas krievus par “piekto kolonnu” riskē to padarīt par sevi piepildošu pravietojumu. 

Protams, krievu valoda ir tikai viena no Latvijas mazākumtautību valodām. Ir taisnīgi līdzīgas iespējas sniegt arī ukraiņu un baltkrievu valodām – neatkarīgi no tā, vai un kad tās kļūs par ES oficiālām valodām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...