"Prudentia" piedāvā apvienot holdingā "airBaltic", lidostu "Rīga" un "Latvijas Gaisa satiksmi"
PIETIEK27.06.2014.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrijā (SM), piesaistot privāto konsultantu Prudentia Advisers, izveidota darba grupa, kas vērtē iespējas apvienot vienotā holdingā nacionālo lidsabiedrību airBaltic, Starptautisko lidostu Rīga un, iespējams, arī valsts akciju sabiedrību Latvijas gaisa satiksme, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Lai gan piedāvājumu izstrāde vienota lidostas operatora izveidei palikta zem oficiālas Satiksmes ministrijas darba grupas "jumta", sākotnējā ierosme tam nākusi no airBaltic privātā pārdošanas konsultanta Prudentia Advisers un tiek saistīta ar kārtējo mēģinājumu glābt finanšu problēmās esošo nacionālo lidsabiedrību.
Centieni rast veidus, kā samazināt airBaltic izdevumus par lidostas un aviācijas pakalpojumiem, vienlaikus atkal nenonākot zem Eiropas Komisijas konkurences uzraugu lupas par neatļautu valsts atbalstu, Pietiek tiek minēti kā galvenais iemesls, kādēļ aktīvi tiek meklētas juridiskas konstrukcijas, kā apvienot airBaltic, lidostu Rīga un aviācijas pakalpojumu sniedzēju Latvijas gaisa satiksmi vienā holdingā.
Plānā, kas pagaidām ir neskaidrs pat tā tapšanā iesaistītajām amatpersonām, paredzēts nodalīt lidostas operācijas no tās aktīviem, pieļaujot, ka lidostas operacionālais darbs var tikt atsavināts, nododot neatkarīgam operatoram. Jāatgādina, ka lidostu Rīga un tās valstij piederošās akcijas ir aizliegts privatizēt vai atsavināt, kā tas nostiprināts “Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā”.
SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Pietiek apgalvo, ka pēdējo valdību iecienītajam privātajam konsultantam Prudentia Advisers par piedāvājumu izstrādi valstij piederošo ar aviācijas biznesu saistīto uzņēmumu tālākai darbībai papildu honorārs netiek maksāts un konsultanti darbojas "esošās sadarbības ietvaros". Kā zināms, Prudentia ir konsultants investora piesaistē airBaltic un 2011. gada nogalē noslēgtais līgums par to paredz vismaz 19 000 eiro lielu honorāru nedēļā (vairāk nekā 13 794 latus, ieskaitot PVN).
Tomēr Ozoliņš pirms pāris nedēļām noliedza arī faktu, ka būtu izveidota darba grupa, kas strādā pie risinājumiem airBaltic un lidostas Rīga iespējamai apvienošanai. Tagad Pietiek noskaidrojis, ka kopš vēla pavasara ministrijā tiešām izveidota darba grupa vienota lidostas operatora izveidei. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, darba grupa strādā ar Prudentia izstrādātajiem priekšlikumiem.
Darba grupā līdz ar citiem ir deleģēts SM valsts sekretārs, SM Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks, lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks (attēlā kopā ar satiksmes ministru Anriju Matīsu), valsts akciju sabiedrības Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, lidostas Rīga Aviācijas pakalpojumu departamenta direktors Artūrs Kokars, Liepājas mērs Uldis Sesks kā Liepājas lidostas kapitāldaļu turētāja pārstāvis, kā arī Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš kā Ventspils lidostas kapitāldaļu turētāja pārstāvis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
