Iesaki rakstu: 
Sabiedrības par atklātību “Delna” bijušās vadītājas Ineses Voikas darbības imitācija ir vispārzināms fakts. Viņa centusies it visur būt klāt kā kompetenta uzraudzītāja – “Latvijas kuģniecības” privatizācijas procesā, bankas “Citadele” pārdošanā un pat Zolitūdes traģēdijas lietā. Vairāk gan atmiņā palicis, kā Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisija, kurā iefīrējās arī Voika, savu darbu sāka ar pašu svarīgāko jautājumu, proti, komisijas locekļu atalgojumu.
Voika sevi raksturo jaudīgi – labas pārvaldības un pretkorupcijas eksperte, esot arī iedibinājusi jaunas tradīcijas Latvijas politikas uzraudzībā un principu noteikšanā (kustībapar.lv). Par to, kā viņas realizētā ekspertīze izskatās dabā, ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir bijusi iespēja pārliecināties pat vairākkārt. Pietiek atcerēties kaut vai trīs minēto notikumu uzraudzības procesus – tie izvērtās skandālos un galu galā – fiasko.
Nu Voika ievēlēta 13. Saeimā un joprojām turpina ekspertēt ar to zināšanu un kompetences līmeni, kādu mūsu valstī var atļauties tikai šīs izredzētās kastas – sorosiešu – pārstāvji un diemžēl šajā sasaukumā arī parlaments. Tieši Voikai ir vislabāk zināms, cik novilcinātu tiesas sēžu deviņu gadu laikā esot bijis Lemberga lietā, savukārt jautājumā par šīs Saeimas mēģinājumu noslēpt valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību, piesedzoties ar formāliem personas datu aizsardzības principiem, no pašpasludinātās labas pārvaldības ekspertes bezkompromisu tiesiskuma koalīcijā nedzird ne skaņas!
Toties Voika joprojām pārliecinoši prot būt klāt visur, kur vien iespējams kaut ko uzraudzīt, protams, vēlams par naudu, un viņai ir nelokāma pārliecība par savu kompetenci visās jomās. Tā, piemēram, TV24 2019.gada 20.februāra raidījumā “Preses klubs” tā saucamā eksperte apgalvoja, ka Lembergs un viņa advokāti tiesas procesu deviņos gados esot novilcinājuši 527 reizes. Turklāt Voika atsaucās nevis uz tiesas rīcībā esošo informāciju, kuru rīcībā varētu būt dati par sēžu norisi, bet uz savu bijušo darbavietu, kas zināma kā pēdējās patiesības instance “Delna”!
Diemžēl Voikai atkal nepaveicās, jo tieši dienu pēc patiesībai neatbilstošā paziņojuma Rīgas Apgabaltiesa publiskoja datus par konkrētās lietas izskatīšanas gaitu. Kopumā 10 gados nozīmētas 1184 tiesas sēdes. Nav notikušas 567 tiesas sēdes, no tām apsūdzēto dēļ – tikai 78 jeb 6.6% no nozīmētajām tiesas sēdēm: tajā skaitā darbnespējas dēļ – 56 sēdes. Advokātu dēļ nav notikušas 133 sēdes, no tām 36 – viņu darbnespējas dēļ. Lielākā daļa sēžu nav notikusi citu iemeslu dēļ – tiesnešu prombūtnes dēļ – 201, tajā skaitā, darbnespējas dēļ – 73, profesionālās kvalifikācijas celšanas mācību dēļ – 13 u.c.
TV24 raidījumā “Preses klubs” atbilstoši savam nekompetences un neprofesionalitātes līmenim Voika dod pamācības tiesu instancēm: “… daudz ir atkarīgs no tiesnešiem un no viņu drosmes, un no tā procesa izskatīšanas. Vai pietiek ar vieniem, diviem lieciniekiem, vai nopratinās visus simts un divas reizes…”
Ja Voika kādreiz kādu jautājumu komentētu, iepazīstoties gan ar lietas būtību un faktiem, tad iespējams, viņa uzzinātu, ka Lemberga lietā tiesa ir nopratinājusi tikai prokuratūras uzaicinātos lieciniekus, kopumā – 94 cilvēkus, tajā skaitā atkārtoti – 4 cilvēkus. No aizstāvības puses tiesas procesā, kas ilgst jau 11.gadu, nopratināti ir tikai 4 liecinieki jeb 25 reizes mazāk nekā no prokuratūras puses. Objektīvas tiesas procesam ļoti svarīgus apsūdzības lieciniekus, tādus kā Rūdolfu Meroni, Jūliju Krūmiņu, Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Genādiju Ševcovu, Aināru Gulbi, Arnoldu Laksu u.c. – kopā 14 – man nav bijis ļauts pratināt ne dienu, ne stundu, ne minūti.
Par ko liecina šie fakti? Voikas publiskie apgalvojumi no reālajiem datiem vismaz jautājumā par nenotikušajām tiesas sēdēm atšķiras 6,8 reizes. Tas tikai vēlreiz apstiprina, cik sabiedrībai bīstama ir lēmumu pieņēmēja, kas lēmumus pieņem, operējot ar pseidodatiem, kas no reālajiem faktiem tik būtiski atšķiras. Un tas arī nozīmē, ka šīs nu jau deputātes teiktais jāuztver skeptiski, dalot, kā minimums, ar 6,8.
Diezgan nepievilcīga matemātika...
Diezgan bīstama situācija attiecībā uz tautas kalpa kompetenci lēmumu pieņemšanā…
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
