Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Pietiek pirms divām nedēļām publiskoja ziņas par kādu izbijušu Pietiek žurnālisti, kura sniegusi Drošības policijai noderīgu informāciju gan par portālu Pietiek, gan par šo iestādi savulaik īpaši interesējušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, daudzi lasītāji ir izteikuši dažādas versijas par to, kas īsti ir bijis šis Drošības policijas informācijas avots. Lai pieliktu tām punktu, Pietiek šodien publicē attiecīgo Drošības policijas dokumentu - Agneses Margēvičas sniegtās un parakstītās liecības - fotoattēla formā.

Pietiek jau aprakstījis, kā kriminālprocesa aizsegā Drošības policija bija mēģinājusi iegūt virkni būtisku ziņu par portālu Pietiek, - tā liecina Pietiek jau iepriekš publiskotais šīs struktūras tiesiskās palīdzības lūgums Islandei, kur ir izvietoti portāla serveri.

Kas ir bijusi persona, kas pieteikusi vietnes www.pietiek.com uzturēšanu, kā notiek tās uzturēšanas apmaksāšana, kas tieši veic šo apmaksu, no kādām IP adresēm portālā tiek ievietotas publikācijas un tiek veiktas citas izmaiņas, - visi šie jautājumi bija ļoti interesējuši Drošības policiju.

Kā redzams no šī tiesiskās palīdzības līguma, lai gan kriminālprocess bija saistīts tikai ar grāmatu un dažu tās fragmentu publicēšanu portālā Pietiek, tā aizsegā Drošības policija bija mēģinājusi iegūt visplašākās ziņas par Pietiek uzturēšanu un autoriem.

Visus šos jautājumus tiesiskās palīdzības lūgumā bija uzdevis nu jau bijušais Drošības policijas izmeklētājs, tagadējais Iekšējās drošības biroja galvenais stratēģis Iļja Boronovskis, kurš izmeklēja šīs iestādes safabricēto un pēcāk prokuratūras izbeigto kriminālprocesu pret Lato Lapsu saistībā ar Latvijas specdienestu darbību atspoguļojušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”.

Taču Islandes varas iestādes un servera uzturētāji Drošības policijas zinātkāri bija ignorējuši, un nekāda informācija tai netika sniegta. Kā zināms, tieši sakarā ar Islandes nostāju vārda un informācijas brīvības jautājumos Pietiek serveri arī ir izvietoti tieši šajā valstī.

Taču daudz veiksmīgāka Drošības policijai bija izvērtusies komunikācija ar bijušo Pietiek žurnālisti, kura šai struktūrai – un konkrēti tam pašam Boronovskim – bez kādas piespiešanas vai draudiem bija sniegusi šādas liecības:

„Portālu www.pietiek.com, cik man ir zināms, reģistrēja Lato Lapsa, proti, domēna vārdu. Portāla administrāciju veic pats Lato Lapsa un viņa rīcībā esošie tehniskie darbinieki.

Par portālu www.pietiek.com varu liecināt, ka piekļuve portālam, proti, piekļuves dati noteikti ir man, Baibai Rullei un Lato Lapsam, kam vēl ir un vai ir piekļuves dati, to es nezinu. Portālā savus rakstus un pētījuma materiālus publicēju tajā skaitā arī es.

Pratināšanas laikā iepazīstoties ar portālā pietiek.com:

2013.gada 25.februārī publicēto rakstu „Kāpēc mēs nemetamies aizstāvēt nabaga „žurnālistu Jākobsonu””,

2012.gada 24.augustā publicēto rakstu „SAB darbinieka Sparāna līdzšinējie zināmie darbi un nedarbi”,

2012.gada 31.martā publicēti rakstu „Fragmenti no „Cita ķēķa”: „žurnālists Jēkabsons”, specdienestu roka un žurnālistiskais bizness”,

pieļauju, ka tos ir publicējis pats Lato Lapsa, kuram ir arī attiecīgi piekļuve portālam pietiek.com. Kā jau minēju, ar portāla www.pietiek.com uzturēšanu nodarbojas pats Lato Lapsa.

Par SIA „Baltic Screen” 2011.gada izdoto grāmatu „Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”” varu liecināt, ka grāmatā ir manas publicētās sadaļas „KNAB naudas noslēpumainie ceļi” un „Kas jūs tādi, lai mūs kontrolētu”, kurās ir arī L.Lapsas papildinājumi, jo viņš bija galvenais redaktors, kurš arī veica grāmatas redakciju un sagatavošanu publikācijai tādā izskatā, kā tā tika publicēta.

Par grāmatā esošām sadaļām „Gandrīz neaizskaramie” un „Darbs ar medijiem” varu liecināt, ka tās, iespējams, ir L.Lapsas raksti, bet katrā ziņā es to precīzi nezinu, jo, kā jau tika minēts, grāmatā tika iekļautas tikai iepriekš minētas divas manas sadaļas un par grāmatas redakciju atbilda pats Lato Lapsa.

Līdz ar to es precīzi nespēju liecināt, kurš ir sagatavojis, uzrakstījis un publicējis rakstus - sadaļas „Gandrīz neaizskaramie” un „Darbs ar medijiem”. Bet katrā ziņā grāmatu izdošanai sagatavoja pats Lato Lapsa.

Protokolu izlasīju. No maniem vārdiem pierakstīts pareizi.”

Tiesa, arī šīs liecības Drošības policijai nepalīdzēja novest līdz galam tās safabricēto kriminālprocesu pret Lato Lapsu, - pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās „izmeklēšanas” prokuratūra šo kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...