Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta kanceleja nekad neesot slēpusi un arī turpmāk negrasoties slēpt tās darbinieku atalgojumu, - tā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vārdā ceturtdien paziņoja prezidenta preses padomnieks, kādreizējais Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis, savukārt „politoloģe” Iveta Kažoka piektdien Latvijas Radio paziņoja, ka viņa uzticoties prezidenta kancelejas profesionālajiem juristiem, kuri norādījuši, ka „atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre” nesot „uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi” par iespaidīgajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām, kas tiek izmaksātas Vējoņa kancelejā. Pietiekšodien publicē divus dokumentus – pēc Vējoņa pasūtījuma sagatavotos atteikumus sniegt šo informāciju, saistībā ar ko administratīvā tiesa jau ir ierosinājusi administratīvo lietu. Kopumā saistībā ar Vējoņa kancelejas vēlmi slēpt dažādu informāciju ir sāktas jau vairāk nekā desmit administratīvās lietas.

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jūlijā ir saņēmusi Jūsu 2017.gada 26.jūnija informācijas pieprasījumu, kurā, pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, lūdzat informēt par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 31.maijam ir pārskatīts noteiktā mēneša atalgojuma apmērs un pieņemts lēmums par jaunu mēneša atalgojuma apmēru.

Pieprasīto informāciju Jūs lūdzat sagrupēt, attiecīgi norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšējā mēneša atalgojuma lielumu un no jauna noteiktā mēneša atalgojuma lielumu, nepieciešamību pārskatīt mēneša atalgojumu, kā arī personu, kas pieņēmusi lēmumu par jaunu mēneša atalgojuma apmēru. Atbildot uz Jūsu informācijas pieprasījumu, informējam par tālāk minēto.

1. Atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3.panta pirmajai daļai darbinieku atlīdzību veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Darba alga jeb mēnešalga ir galvenais darba samaksas elements, kas izmaksājams regulāri. Savukārt piemaksas, prēmijas un naudas balvas ir darba samaksas sastāvdaļas, ko izmaksā, iestājoties normatīvajos aktos noteiktiem īpašiem apstākļiem.

Ievērojot Atlīdzības likumā lietoto terminoloģiju, Kanceleja, sniedzot Jums atbildi, pieņem, ka Jūsu 2017.gada 26.jūnija informācijas pieprasījums ir par Kancelejas darbinieku mēnešalgu apmēru.

2. Informējam, ka Kanceleja jau 2016.gada sākumā agrīnā 2017.gada budžeta projekta izstrādes posmā sniedza priekšlikumus valdībai par personāla politikas uzlabošanu Kancelejā, kas paredzēja turpmākajos gados palielināt izdevumus atlīdzībai.

Kanceleja ir pastāvīga institūcija, kas kārto ar Valsts prezidenta darbību saistītās lietas un pārzina Valsts prezidenta lietvedību. Lai nodrošinātu Valsts prezidenta atbalsta funkcijas, Kancelejai nepieciešams augsti kvalificēts un profesionāls personāls. Savukārt šāda personāla noturēšanai un piesaistei nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums.

Apkopojot informāciju par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņām vidēji valsts pārvaldē un Kancelejā 2015.gadā salīdzinājumā ar 2008.gadu, tika konstatēts, ka mēneša vidējā darba samaksa valsts pārvaldē no 2008.gada līdz 2015.gadam ir pieaugusi par 21,8 %, bet Kancelejā 2015.gadā mēneša vidējā darba samaksa bija par 8 % zemāka nekā 2008.gadā, pie situācijas, ka vidējais nodarbināto skaits šajā periodā Kancelejā tāpat kā valsts pārvaldē tika samazināts par aptuveni 27 %.

Lai izlīdzinātu Kancelejas atalgojumu atbilstoši valsts pārvaldes vidējam darba samaksas līmenim un nodrošinātu konkurētspējīgu atalgojumu, tika lūgts papildu finansējums atlīdzībai un šis lūgums tika atbalstīts, Saeimā 2016.gada nogalē pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam”.

Lai pilnveidotu Kancelejas darba organizāciju un uzlabotu darba efektivitāti, Kancelejā ir veiktas strukturālas izmaiņas, pārskatīti darbinieku amatu apraksti, un darbinieku mēnešalgas. Atbilstoši Atlīdzības likuma 4.panta ceturtajai daļai Kancelejas amatpersonu un darbinieku mēnešalgu apmērs noteikts, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), darbinieku individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu un darbinieku līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem, ja tādi ir, noteiktās mēnešalgas.

3. Saskaņā ar Atlīdzības likuma 3.panta devīto daļu valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma 9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtība, kādā publisko attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kapitālsabiedrība, biedrība un nodibinājums, kā arī ostas pārvalde tīmekļvietnē publisko informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir līdzīga atbildība un sarežģītība un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institūcijas noteiktajam amatu vērtējumam un iedalījumam amatu grupās.

Atbilstoši Atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tīmekļvietnē ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Minētā informācija Jums ir publiski pieejama.

4. Jūsu iesniegums satur informācijas pieprasījumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta devītajā daļā noteiktajam, šādas ziņas ir sniedzamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 3.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu. Par personas aizsargājamiem datiem atzīstami personas vārds, uzvārds, personas kods, informācija par personas visu veidu darbībām, piemēram, saistībā ar darba attiecībām vai personas ekonomisko vai sociālo uzvedību, atvaļinājums, slimības lapas u.c. (skat. arī Augstākās tiesas

2016. gada 29.septembra lēmuma lietā Nr.SKK-190/2016 5.lapu). Savukārt atbilstoši minētā likuma 2.panta 4.punktam personas datu apstrāde ir jebkuras ar personas datiem veiktas darbības, ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

Latvijas Republikas Satversmes 96.pants garantē ikvienam tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkādu savu datu aizsardzību (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu).

Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minētā likuma 5.panta otrās daļas 4.punktam informācija par fiziskās personas privāto dzīvi ir ierobežotas pieejamības informācija.

Ievērojot minēto secināms, ka Jūsu iesniegums ietver ierobežotas pieejamības informācijas - fizisko personas datu apstrādes pieprasījumu, un to izskatot jāņem vērā Fizisko personu datu aizsardzības likumā ietvertais regulējums un atbilstoši tam jāpiemēro Informācijas atklātības likuma normas, kas noteic informācijai par fiziskās personas dzīvi ierobežotas pieejamības informācijas statusu un paredz īpašas prasības tās izsniegšanai (skat. Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 10.punktu).

5. Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasībām, tostarp ir tiesiska un godprātīga, tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu (skat. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasījumā esat norādījis, ka informācija par katru no Kancelejas darbiniekiem, kam laika posmā no 2017.gada 1.janvāra līdz

2017. gada 31.maijam ir pārskatīta mēnešalga un pieņemts lēmums par jaunu mēnešalgu, Jums ir nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. No informācijas pieprasījuma pamatojuma nav skaidrs, kā Jūs plānojat nodrošināt labas pārvaldības principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē, un kāda loma šo mērķu īstenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrētu fizisko personu datiem. Līdz ar to nav skaidrs, kādam mērķim un kādā veidā plānojat informāciju izmantot, un vai tā tiks izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

6. Jūsu informācijas pieprasījums saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantēto tiesību brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju īstenošanu. Tiesības uz vārda brīvību īstenojamas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Neviena no minētajām pamattiesībām nav absolūta, tās vērtējamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrībā pilda, un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām.

Izvērtējot iespēju Jums turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vērtē apstākli, ka atbilstoši Jūsu iepriekš veiktajiem informācijas pieprasījumiem Kanceleja Jums ir ilgstoši izsniegusi visu Jūsu pieprasīto informāciju. Kanceleja Jums sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam.

Jūs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus esat sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicējot tos internēta vietnē “pietiek.com”, kā arī nodevis trešajām personām publicēšanai. Jūsu publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozīta un maldinoša. Jūsu publikācijās norādītas Kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja - vērtējumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlickv. Austria (no. 1)).

7. Tāpat būtiski ir nošķirt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecīgās personas privāto dzīvi, kas iegūta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk būs zināma par apstrādi atbildīgajai personai un attiecīgajā gadījumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Sis ir būtisks attiecīgās personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, ņemot vērā to, ka nav saņemta attiecīgās personas piekrišana konkrēto datu apstrādei, vai šādu datu apstrādei nepastāv cits likumīgs pamatojums, kas paredzēts tiesību aktos. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars ar trešo personu, kurai dati tiek atklāti likumīgo interešu ievērošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesībām (skat. arī Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

Jums izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās. Pamatojoties uz Jums izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu internēta vietnēs, pie minētajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

8. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Līdz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu internēta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (skat. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannover pret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesības uz informāciju drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Vērtējot Jūsu līdzšinējās darbības ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzīstams, ka turpmāka personas datu izsniegšana Jums nav pieļaujama.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzētu pilnvaru kontrolēt vai ietekmēt Jūsu rīcību ar tam nodotajiem personas datiem. Izvērtējot iepriekš minēto, Kanceleja atzīst, ka nodarbināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums konkrētajā gadījumā ir būtiskāks nekā Jūsu tiesību uz vārda brīvību īstenošanas ierobežojums.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2. punktu Kanceleja atsaka sniegt Jums 2017.gada 26.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju par Kancelejas amatpersonu un darbinieku atalgojumu, norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, iepriekšējo mēnešalgu un no jauna noteikto mēnešalgu.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Par informācijas pieprasījumu

Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk - Kanceleja) 2017.gada 3.jūlijā ir saņemts Lato Lapsas (turpmāk - iesniedzējs) 2017.gada 29.jūnija iesniegums. Pamatojoties uz Informācijas atklātības likumu, iesniedzējs lūdz sniegt informāciju par Kancelejā nodarbinātajām personām, kuras laika posmā no 2017.gada l.jūnija līdz 30.jūnijam ir saņēmušas prēmijas, novērtēšanas prēmijas, piemaksas un naudas balvas. Iesniedzējs lūdz pieprasīto informāciju sagrupēt, norādot konkrēto atlīdzības saņēmēju vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, piešķirtās atlīdzības apmēru, tās noteikšanas un izmaksas laiku, un pamatojumu, kā arī norādīt personu, kura piešķīrusi attiecīgo atlīdzību. Informācijas pieprasījums pamatots ar nepieciešamību veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

1. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 3.panta devīto daļu valsts vai pašvaldības institūcija tās mājaslapā internētā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā publisko informāciju par amatpersonu (darbinieku), izņemot šā likuma

9. un 10.pantā minētās amatpersonas (darbiniekus), atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Plašāku informāciju par amatpersonas (darbinieka), kā arī šā likuma 9. un 10.pantā minēto amatpersonu (darbinieku) atlīdzību sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā. Ministru kabineta noteikumos Nr.225 “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.225) ir noteikta kārtība, kādā publisko attiecīgās institūcijas tīmekļvietnē informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam Valsts kontrole, Valsts prezidenta Kanceleja, Saeima, Latvijas Banka, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kapitālsabiedrība, biedrība un nodibinājums, kā arī ostas pārvalde tīmekļvietnē publisko informāciju par attiecīgās institūcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām (amati, kuros veicamajiem pienākumiem ir līdzīga atbildība un sarežģītība un kuriem atbilstoši pamatfunkcijai ir līdzīgi darba uzdevumi un pamatpienākumi) atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam vai atbilstoši institūcijas noteiktajam amatu vērtējumam un iedalījumam amatu grupās.

Atbilstoši Atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr.225 noteiktajam Kancelejas tīmekļvietnē ir publiskota informācija par amatpersonu un darbinieku darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Minētā informācija iesniedzējam ir publiski pieejama.

2. Iesniedzēja iesniegums satur informācijas pieprasījumu, kas atbilstoši MK noteikumu Nr.225 4.punktā noteiktajam nav publiski pieejama. Atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta devītajā daļā noteiktajam, šādas ziņas ir sniedzamas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Iesniedzēja informācijas pieprasījumā papildus ziņām par Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksāto atlīdzību, lūgts izsniegt Kancelejā nodarbināto personu vārdus, uzvārdus un to ieņemamo amatu. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma (turpmāk - FPDAL) 2.panta 3. un 4.punktam personas dati ir jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, savukārt datu apstrāde ir jebkura ar personas datiem veikta darbība, tajā skaitā, personas datu vākšana, glabāšana, izmantošana un nodošana. Tādējādi ziņu par personas atlīdzību nodošana trešajai personai - iesniedzējam, saistot to ar citiem personas identifikatoriem (piemēram, vārdu, uzvārdu), ir uzskatāma par datu apstrādi (sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2003.gada 6.novembra sprieduma lietā C-101/01 24.punktu).

3. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 96.pantu ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietvertas arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8.pantā.

Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību ietver personas tiesības uz jebkuru savu datu aizsardzību (sk. arī Augstākās tiesas 2015.gada 26.marta sprieduma lietā Nr.SKA-383/2015 9.punktu, 2015.gada 25.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-864/2015 6.punktu). Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir norādījusi, ka pastāv atšķirība starp politiķu, amatpersonu un privātpersonu tiesību uz privātās dzīves aizsardzību. Amatpersonu rīcības, tāpat kā politiķu darbības pieļaujamā izvērtējuma robežās, ir daudz plašākas, tomēr tās nav tik plašas kā politiķiem. Tādējādi secināms, ka katrs konkrētais personas datu apstrādes gadījums ir vērtējams atsevišķi, ņemot vērā konkrēto datu apstrādes apstākļus (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2001.gada 29.marta spriedumu lietā Thoma v. Luxembourg 47.punktu).

Atbilstoši Informācijas atklātības likuma 8.pantā noteiktajam informācija par fiziskās personas privāto dzīvi tiek aizsargāta ar likumu. Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka personas datu apstrāde ir pieļaujama, ja tā ir pamatota ar kādu no FPDAL 7.pantā noteiktajiem pamatiem un atbilst datu apstrādes kvalitātes prasībām, tostarp ir tiesiska un godprātīga, tiek veikta atbilstoši paredzētajam mērķim un nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo apjomu (sk. arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016.gada 8.aprīļa sprieduma lietā SKA -15/2016 7.punktu).

Tādējādi Kancelejai ir jāvērtē, vai iesniedzēja informācijas pieprasījums atbilst kādam no FPDAL 7.pantā noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem.

4. Saskaņā ar FPDAL 7.pantā noteikto personas datu apstrāde ir atļauta tikai tad, ja likumā nav noteikts citādi un ja ir vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) ir datu subjekta piekrišana;

2) datu apstrāde izriet no datu subjekta līgumsaistībām vai, ievērojot datu subjekta lūgumu, datu apstrāde nepieciešama, lai noslēgtu attiecīgu līgumu;

3) datu apstrāde nepieciešama pārzinim likumā noteikto pienākumu veikšanai;

4) datu apstrāde nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vitāli svarīgas intereses, tajā skaitā dzīvību un veselību;

5) datu apstrāde nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības interešu ievērošanu vai realizētu publiskās varas uzdevumus, kuru veikšanai personas dati ir nodoti pārzinim vai pārraidīti trešajai personai;

6) datu apstrāde ir nepieciešama, lai, ievērojot datu subjekta pamattiesības un brīvības, realizētu pārziņa vai tās trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti.

Savā informācijas pieprasījumā iesniedzējs ir norādījis, ka Kancelejā nodarbināto personas dati tam nepieciešami, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus. Atbilstoši FPDAL 7.panta 5. un 6.punktā noteiktajam fizisku personu datu apstrāde ir pieļaujama un nepieciešama nolūkā nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu vai nolūkā realizēt pārziņa vai trešās personas likumiskās intereses, kurai personas dati atklāti. Savukārt atbilstoši Informācijas atklātības likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamības informāciju, persona pamato savu pieprasījumu un norāda mērķi, kādam tā tiks izmantota.

Lai gan tiesību normas neizvirza konkrētas prasības iesnieguma vai informācijas pieprasījuma mērķim un pamatojumam, tomēr pamatojumam un mērķim jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamību un izmantošanas veidu. Iesniedzējs ir fiziska persona un no informācijas pieprasījuma pamatojuma nav skaidrs, kā iesniedzējs plāno nodrošināt labas pārvaldības principus un veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē, un kāda loma šo mērķu īstenošanā papildus publiski pieejamai informācijai, ir konkrētu fizisko personu datiem.

Iesniedzēja informācijas pieprasījums nesatur arī pamatojumu tam, ka Kancelejā nodarbināto personas datu neizsniegšanas gadījumā tiktu aizskartas viņa kā fiziskas personas tiesības un tiesiskās intereses. Kancelejas rīcībā nav informācijas par to, vai iesniedzējs ir pārzinis FPDAL izpratnē un reģistrējis datu apstrādi Datu valsts inspekcijā.

5. Iesniedzēja informācijas pieprasījums saistīts ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā garantēto tiesību brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju īstenošanu. Tiesības uz vārda brīvību īstenojamas, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā noteiktās ikvienas personas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Neviena no minētajām pamattiesībām nav absolūta, tās vērtējamas kopsakarā ar funkciju, ko tās sabiedrībā pilda, un līdzsvarojamas ar citām pamattiesībām.

Izvērtējot iespēju iesniedzējam turpmāk nodot Kancelejas darbinieku personas datus, Kanceleja vērtē apstākli, ka atbilstoši iesniedzēja iepriekš veiktajiem informācijas pieprasījumiem Kanceleja iesniedzējam ir ilgstoši izsniegusi visu viņa pieprasīto informāciju. Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu laikposmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam.

Iesniedzējs saņemtos Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datus ir sistemātiski apkopojis un apstrādājis, publicējot tos internēta vietnē “pietiek.com”, kā arī nodevis trešajām personām publicēšanai. Iesniedzēja publiskotā informācija nav neitrāla, ir sagrozīta un maldinoša. Iesniedzēja publikācijās norādītas Kancelejas konkrētas amatpersonas un darbinieki, tostarp apšaubīts to darbs un darba rezultāti. Publikāciju rezultātā daudzu Kancelejas darbinieku vārdi pirmo reizi izskanējuši publiski, turklāt galvenokārt negatīvā gaismā, pamatojoties uz vienas personas - personas datu pieprasītāja - vērtējumu.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants aizsargā ne tikai uzskatu brīvību un tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bet arī izvirza prasības formai un saturam, kādā informācija tiek izplatīta (sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 1991.gada 21.maija spriedums lietā Oberschlick v. Austria (no. 1)).

6. Tāpat būtiski ir nošķirt datu apstrādi, kas atrodas publiski pieejamos avotos un avotos, kas nav publiski pieejami. Informācija par attiecīgās personas privāto dzīvi, kas iegūta no avotiem, kas nav publiski pieejami, turpmāk būs zināma par apstrādi atbildīgajai personai un attiecīgajā gadījumā trešajām personām, kurām dati tiek atklāti. Šis ir būtisks attiecīgās personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums, ņemot vērā to, ka nav saņemta attiecīgās personas piekrišana konkrēto datu apstrādei, vai šādu datu apstrādei nepastāv cits likumīgs pamatojums, kas paredzēts tiesību aktos. Tāpēc ir jāatrod līdzsvars ar trešo personu, kuras dati tiek atklāti likumīgo interešu ievērošanu un personu, kuras dati tiek atklāti tiesībām (sk. arī Eiropas Savienības Tiesas 2011.gada 24.novembra apvienotās lietas C-468/10 un C-469/10 45.punktu).

Iesniedzējam izsniegtie Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklētājprogrammās. Pamatojoties uz iesniedzējam izsniegto personas datu tendenciozo atspoguļojumu interneta vietnēs, pie minētajām publikācijām pievienotie privātpersonu komentāri ir Kancelejas darbinieku cieņu un reputāciju aizskaroši. Vairāki Kancelejas darbinieki ir vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, norādot uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu un lūgumu darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi (sal. Eiropas Savienības tiesas 2014.gada 13.maija sprieduma lietā C-131/12 75.-76.punkts un 84.punkts).

7. Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīts, ka izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu saprātīgu līdzsvaru starp privātās dzīves un vārda brīvības aizsardzību, ir tam, vai publicētā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā. Līdz ar to turpmāka Kancelejas nodarbināto personas datu izsniegšana ir vērtējama no sabiedrības tiesiskās intereses viedokļa. Atsevišķas personas vai to grupas zinātkāre, kā arī konkrētu internēta vietņu komerciāla interese nav uzskatāma par sabiedrības tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesību uz privātās dzīves ierobežojumu ārpus dienesta pienākumu izpildes laika (sk. arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra sprieduma [Lielāpalāta] lietā von Hannoverpret Vāciju 104.-107.punktu).

Plašu konkrētas amatpersonas ienākumu izziņošanu nevar uzskatīt par atalgojuma pamatotības un atbilstības kontroli, kā rezultātā būtu pieļaujama konkrētu Kancelejas nodarbināto vārdu un uzvārdu publiskošana.

Persona savas tiesības uz informāciju drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī godprātīgu to izmantošanu. Vērtējot iesniedzēja līdzšinējās darbības ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, atzīstams, ka turpmāka personas datu izsniegšana iesniedzējam nav pieļaujama.

Atbilstoši FPDAL 10.pantā noteiktajam, lai aizsargātu datu subjekta intereses, Kancelejai ir pienākums nodrošināt godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi, tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Kancelejai nav likumā paredzētu pilnvaru kontrolēt vai ietekmēt iesniedzēja rīcību ar tam nodotajiem personas datiem. Izvērtējot iepriekš minēto, Kanceleja atzīst, ka nodarbināto tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību pārkāpums konkrētajā gadījumā ir būtiskāks nekā iesniedzēja tiesību uz vārda brīvību īstenošanas ierobežojums.

Ievērojot minēto, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 8.pantu, 11.panta ceturto un piekto daļu, 12.panta pirmo daļu un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantu un 10.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu Kanceleja atsaka sniegt iesniedzēja 2017.gada 29.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju.

Atteikumu sniegt informāciju var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Krievi teiktu – kad krupis mēģina dr...zt odzi

FotoŠo ierakstu vēlos veltīt mūsu konkurentiem no partiju apvienības Attīstībai/Par (A/Par) un aprakstīt, kāpēc nākamajās Saeimas vēlēšanās par viņiem balsot nevajag. Iemeslus var iedalīt vairākās grupās.
Lasīt visu...

21

13. Saeimas deputātiem: par grozījumiem likumprojektā, kas regulē Valsts drošības komitejas dokumentus

FotoPateicamies par Jūsu līdzšinējo atbalstu LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas zinātniskajā darbā. Komisija kopš 2017. gada septembra ir konsekventi publiski pierādījusi, ka novecojušā likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu” saglabāšana nav zinātniski un tiesiski attaisnojama, īpaši tāpēc, ka tas ietver juridiski nederīgu sadarbības ar VDK konstatēšanas procesu, ko analizējis Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs, tiesas priekšsēdētājas vietnieks Juris Stukāns.
Lasīt visu...

12

Viss, kas nav par mani labs, ir FAKE NEWS

FotoTrešdien LTV diskusiju cikla ietvaros ar visām vēlēšanās startējošajām partijām bija uzaicinājusi partijas KPV LV visu apgabalu līderus uz, gribētos teikt, diskusiju, bet nevaru: balagānu. Ceturtdien, kad dzirdētais vēlreiz pārdomāts un galvā sagūlies pa plauktiem, trīs secinājumi, kāpēc cirks nav tik nevainīgs, kā izskatās.
Lasīt visu...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

Iepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli,...

Foto

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

Pēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot...

Foto

Kremļa trends: Pētera I laika tradīcijas un elegance – „po pacanskim poņaķijam”

Divi pdējo dienu notikumi ir izraisījuši plašu rezonansi visā pasaulē: 1. Putins esot atradis...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: postpatiesība

Ja civilizācijas norieta apstākļos ir uzdīdzis postcilvēks, tad katrā ziņā ir uzdīgusi viņa sludinātā postpatiesība. Ja eksistē postpatiesība, tad eksistē tās autors...

Foto

Pret Eiropas Savienības šantāžu

11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi...

Foto

Mainot carus, nemainās carisms, mainās tikai uzvārdi un tituli

Dokumentālās filmas «Nelietis» pirmizrādē uzrunājot skatītājus, Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem....

Foto

Mediju satura sabiedriskais kvalitātes standarts (SKS)

Latvijā un pasaulē vērojamās mediju produkcijas kvalitātes krituma dēļ kļūst aktuāls jautājums, “ko darīt” un kādā veidā uzlabot to darbu...

Foto

Prātojums par atklātību

Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat...

Foto

Aicinu vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā televizoru ekrānos

God. tautieši/cien. tautietes! Gandrīz 500 000 latviešu un Latvijas pilsoņu, lai izdzīvotu, bija spiesti emigrēt uz ārzemēm....

Foto

Kāpēc Gobzems uzbrūk man un izplata melus par Jauno konservatīvo partiju?

Portāla Delfi diskusijā viņš man saka, ka, ja es būtu labi strādājusi, “jūs būtu mani ielikuši cietumā”. Jā,...

Foto

Šī brīža situācija atgādina čekas laikus, kad priesteriem „piemeta” pretpadomju literatūru

Godātie ticīgie. Griežos pie jums, jo ir noticis kas neiedomājams: ir arestēts Rēzeknes Sāpju Dievmātes...

Foto

Mulsina tendenciozitāte, ar kādu tiek nopludināta informācija par nepierādītu vainu smagos noziegumos

Mēs, Latvijā kalpojošie Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas ieņemšanas priesteru mariāņu kongregācijas priesteri un klostera...

Foto

Ceļš uz ielaistām slimībām un lielāku mirstību

Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī...

Foto

Vienkārši liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski...

LTV7 diskusiju raidījumā “Punkti uz i” 6. septembrī plānotas partiju debates par vidusskolas izglītību mazākumtautību valodās Latvijā....

Foto

Kas patiesībā ir „Saskaņa” – atveriet acis

KPLV partijas vadītāji Kaimiņa un Zakatistova kungi šonedēļ divos dažos raidījumos izteicās, ka ir gatavi sadarboties ar Saskaņu, ja vien...

Foto

Jaunākās idiotisma šaušalas

Jaunākās idiotisma šaušalas centīsies apstiprināt Ministru kabineta sēdē 2018.gada 4.septembrī. Ja jaunākās idiotisma šaušalas tiks apstiprinātas, tad Latvijas skolotāji kļūs valdošās kliķes ķīlnieki...

Foto

Vai akls naids un aizvainojums vēlēšanās var pazudināt valsti? Var

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

Aivars Lembergs ir pārbijies: ZZS vietu koalīcijā ar „Saskaņu”, iespējams, ieņems KPV LV

Ko lai saka, jo tuvāk vēlēšanas, jo jautrāk. Šai sakarā visiem ir ko...

Foto

Rektores filosofiskā instalācija

2018.gada 15.augustā portāls „Delfi” iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvulas „viedokļiem”. Lasītāji ieguva rektores filosofiski iesaiņoto „viedokļu” kombināciju. Rektores vispārīgos prātojumus...

Foto

Iesniegums KNAB par „Memory Water” vides reklāmu kampaņu

Šī priekšvēlēšanu kampaņa mani uztrauc. Vēl nav pat septembris, bet jau esam redzējuši daudz ļoti neētiska un zemiska...

Foto

Ieteiktu izlasīt VARU arī Kaimiņam un citiem KPV LV biedriem - diezgan pamācoši, kā nevajadzētu rīkoties, nonākot pie VARAS

Pēc Indriķa Latvieša grāmatas VARA ("Bailes -...

Foto

Esot pienācis laiks medicīniskā kanabisa legalizācijai: vai klāt vēlēšanu laika daudzsolīšana?

Paldies par ziņu, ka Iekšlietu ministrija ir gatava diskusijai par marihuānas pielietošanu medicīniskām vajadzībām. Nez,...

Foto

Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm

Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV...

Foto

„Ventas Balss” galvenā redaktore Gundega Mertena izplata Kremļa propagandu

Dažas dienas atpakaļ viesojos pie savas bijušās, vecās mīlestības Anastasijas Ivanovičas Krievu laukos, - tas ir viens no...

Foto

Dīvaini, bet fakts: politiskās staigules gaitās Pabriks nav uzkrājis pat vērā ņemamu rūdījumu

Šajās dienās pievērsu uzmanību kādai nelielai sarakstei sociālajā tīklā Twitter. Teikšu pavisam īsi...

Foto

Morālais garants. 2. Universalitāte un reitingi

Morālais garants ir vajadzīgs ne tikai sociāli politiskajā sfērā, par ko centos rakstīt esejā „Morālais garants. 1. Priekšvēlēšanu solījumu erozija”....

Foto

Iesniegums SAB par nekavējošu valsts noslēpuma pielaides atņemšanu deputātam Andrejam Judinam

Pateicoties publikācijām šī gada sākumā, sabiedrība uzzināja par gadījumu, kurā Saeimas deputāts Andrejs Judins izpaudis...

Foto

Vai žurnālisti sāks ar sevi?

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te...

Foto

Ļaunie un zemiskie manipulatoru meli par Solvitu Āboltiņu

Varbūt šeit ir īstā reize atkārtot manu 2016. gadā pausto viedokli par jautājumiem, kas droši vien būs skarti...

Foto

Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs

Mums jātic, ka ogļu kalnu uzmērīšana un amatpersonu pārsēšanās citos kabinetos esot...

Foto

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

Kaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un...

Foto

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas...

Foto

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja...

Foto

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija...

Foto

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

Man prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju...

Foto

Priekšvēlēšanu cīņā oligarhu pusē iesaistās arī TVNET

Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi...

Foto

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

Sveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt...

Foto

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas...