Publikācijas PIETIEK liek Lembergam atbildēt uz jautājumiem par „Ventbunkera” ofšoru arestiem
Imants Liepiņš09.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rūdolfs Meroni ir Šveices pilsonis un kā mantas glabātājs, iespējams, nekad nemaz nepakļausies Latvijas jurisdikcijai, — tā pēc ilgas klusēšanas Aivars Lembergs atbildējis uz jautājumiem par Ventbunkeru, kurā Ventspils mērs ir viens no akcionāriem, bet kuru faktiski jau padsmit gadus kontrolē prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” R. Meroni.
Iepriekš A. Lembergs tikpat kā netika sniedzis izvērstu skaidrojumu par AS Ventbunkers notiekošo — lielākoties viņš aprobežojies ar atbildi, ka šajā uzņēmumā esot mazākuma akcionārs, ko likums viņam neaizliedz un ko viņš ik gadus uzrāda savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Taču tagad reģionālais rīta laikraksts Ventas Balss, atsaucoties uz Pietiek publikācijām, preses konferences laikā pilsētas domē uzdeva A. Lembergam šādu jautājumu: “Ventspilnieki mums [VB redakcijai] regulāri izsaka jautājumus, un nesen bija arī [kādreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājas] Evas Ciniņas informācija lasāma Pietiek. Jautājums ir šāds: vai esat vispār informēts, ka tā jūsu manta tiek izšķērdēta? Kas tur vispār notiek?!”
“Pirmkārt, es tur tiešām esmu līdzīpašnieks, kaut gan ļoti mazs. To es esmu deklarējis. Otrkārt, šinī gadījumā neizrādās būtiski, kam tur kas faktiski pieder, bet būtiski ir tas, ka likums nosaka: mantas glabātājam tā [uzglabājamā] manta — un tās vērtība — ir jāsaglabā! Mantas glabātājs ar savu parakstu apliecina, ka viņš to apņemas izdarīt. Pēc tās informācijas, kāda ir publiskajā telpā, viņš to acīmredzami nedara, un viņam tas arī nav jādara, jo viņš nav Latvijas Republikas pilsonis un uz viņu šīs prasības neattiecas, jo viņš nav pakļauts Latvijas jurisdikcijai,” atbildējis A. Lembergs.
Taču tālāk A. Lembergs paudis sekojošo: “Nekāds mantas arests ārzemēs, kā izrādās, visus šos gadus nav noticis! Latvijā ir pieņemts lēmums par ārvalstīs esošas mantas (domātas firmu un ofšoru kapitāldaļas — red.) arestu, taču šis lēmums nekad nav ticis nosūtīts uz attiecīgajām valstīm izpildei! Tas nav legalizēts tajās valstīs, kur šī manta atrodas! Vai tā būtu Šveice, Lihtenšteina, Liebritānija. Lēmumu [konkrētajās valstīs] legalizē tā: aizsūta uz attiecīgās valsts kompetento institūciju (prokuratūru vai tiesu), un, ja viņi uzdotu attiecīgajam Šveices pilsonim [Rūdolfam Meroni] atbildēt par to mantu, tad viņš arī atbild likuma priekšā. Par cik tas darbs nav izdarīts, nekāds mantas arests faktiski nav noticis. Kopš aresta pagājuši divpadsmit gadi, un aresta lēmums nav realizēts.”
Saskaņā ar A. Lemberga teikto šajos gados nonācis līdz tādam absurdam, ka izpildīt arestētās mantas arestu prasījuši gan krimināllietā cietušie (tāds statuss ir, piemēram, Aināram Gulbim un Jūlijam Krūmiņam), gan arī — un tas ir kaut kas Latvijas tiesās nebijis — paši apsūdzētie un viņu aizstāvji! “Savukārt valsts (prokuratūras un tiesnešu personā) to ir kategoriski atteikušies darīt! Un šāda rīcība ir tikai ar to mantu, kas nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni. Visos pārējos gadījumos mantas aresti tiek izpildīti un nodrošināti, legalizējot aresta lēmumus attiecīgajās valstīs. Jāsaka, ka ģenerāprokurors to zina un to piesedz,” tā Ventspils mērs.
Konkrētajā gadījumā Ventbunkeru kontrolē divas Nīderlandē reģistrētas nerezidentu kompānijas – Yelverton Investments B.V. un Yelverton Investment B.V. (ievērojiet viena burta atšķirību nosaukumā), kuras pašas caur Kirasao ofšoru atrodas R. Meroni vadītu Britu Virdžīnu ofšoru kontrolē.
Savukārt R. Meroni atbildes uz šādiem un citiem jautājumiem nevienam žurnālistam nav izdevies iegūt jau vismaz gadus septiņus, un arī viņa “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš pārstāja būt žurnālistiem sasniedzams 2017. gada sākumā.
Ventbunkers ir Ventspils ostas lielākais tumšo naftas produktu (dīzeļdegvielas, mazuta u.c.) pārkraušanas uzņēmums, kurš savulaik bija centrālais Ventspils tranzītbiznesā, jo tam bija daudzi meitasuzņēmumi, taču kopš nonākšanas R. Meroni kontrolē Ventbunkers strauji zaudē apgrozījumu, peļņu un darbiniekus.
No kādreizējiem gadā pārkrautajiem 10 miljoniem tonnu kravu apjoms noslīdējis pat zem 2 miljoniem tonnu gadā, savukārt peļņa, kas vēl 2013. gadā bija 19 milj. eiro un 2014. gadā — 17 milj. eiro, 2017. gadā nokrita līdz 4,2 miljoniem, bet pagājušajā gadā jau bijuši 3,7 miljonu zaudējumi.
Pretstatā Ventspils Naftai, Kālija Parkam, VTO, Ostas Flotei u.c. tranzītuzņēmumiem, Ventbunkers ir dibināts 1994. gadā kā privātkompānija, līdz ar to tas nekad nav ticis privatizēts un tajā valsts amatpersonas drīkstējušas būt par līdzīpašniekiem.
Video no preses konferences: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/40357-lembergs-uz-meroni-latvijas-likums-neattiecas-video
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
