Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karstas diskusijas par jebkuru tēmu ir laba zīme. Tās liecina, ka sabiedrībai un cilvēkiem nav vienalga, kas notiek ar viņiem un valsti. Svarīgi ir arī, lai process būtu racionāls un cieņpilns.

Pašlaik viens no aktuāliem tematiem ir sabiedrisko mediju iecere rīkot Eiroparlamenta debates krievu valodā. Savā ziņā šī tēma ir turpinājums jau 2023. gadā sāktajai sarunai par LTV, Latvijas Radio un LSM pāreju uz satura veidošanu latviešu valodā no 2026.gada.

Diemžēl, kā jau tas emociju uzplūdā notiek, diskusija noris par vairākām lietām vienlaicīgi, zaudējot fokusu. Pirmā - valsts valodas un mazākumtautību valodu lietojums valstiskos procesos. Otrā - par mediju, īpaši sabiedrisko mediju, neatkarību. Trešā - par to, kā efektīvāk uzrunāt to cilvēku daļu, kas joprojām atrodas Kremļa propagandas orbītā (jāsaka, ka tie ir gan cittautieši, gan arī latvieši).

Tagad par visu pēc kārtas.

Par valsts valodas lietojumu. Satversme nosaka, ka sabiedrisko un politisko procesu valoda ir valsts valoda. Līdz ar to arī publiskām priekšvēlēšanu debatēm ir jānoris latviski.

Izskan viedoklis, ka iepriekš daudzas lietas ir notikušas krieviski. Tā ir taisnība, taču, notikumiem attīstoties, mainās apstākļi, ievērojamas daļas sabiedrības viedoklis un noskaņojums (tas, kas kādreiz bija pieļaujams vairs nav un otrādi). Īpaši strauji tas mainās līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Pasaule un sabiedrība evolucionē, tas ir viens no iemesliem, kādēļ pasaule no akmens laikmeta ir devusies kosmosa iekarojumos, sākusi attīstīt mākslīgo intelektu un kvantu fiziku. Nenoliedzot to, ka komunikācijai var tikt izmantotas arī mazākumtautību valodas, kā to paredz Satversme un likumi, jāatceras, ka Latvijā ir vairāk par vienu mazākumtautību.

Par sabiedriskajiem medijiem un redakcionālo neatkarību. Esmu pārliecināts, ka Latvijas Televīzijā, Latvijas Radio un LSM strādā profesionāli un patriotiski žurnālisti. Viņu ieguldījums mūsu valsts demokrātijas stiprināšanā un attīstībā ir nenovērtējams.

Visa veida ķengas par valsts nodevējiem, tautas ienaidniekiem, 5. kolonnu, Kremļa pakalpiņiem ir absolūti nepieņemamas un nosodāmas. Tieši draudi un aicinājumi fiziski izrēķināties ir sodāmi saskaņā ar likumu.

Nosargāt redakcionālo neatkarību nav viegli. Rīgas pilī 8. aprīlī rīkotajā diskusijā atklājās lietas, par kurām ikdienā daudzi neaizdomājas, tostarp grūtības saņemt informāciju, draudi, pašcenzūra. Vienlaikus redakcionālā neatkarība ir liela atbildība. Atbildība sabiedrības priekšā skaidrot savus lēmumus un izvēles, pamatot tās, atbildēt uz jautājumiem un kritiku. Ikvienam sabiedrības loceklim, arī politiķiem, ir tiesības izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus un kritizēt jebko.

Mēs visi esam atbildīgi par mūsu valsts nākotni, un tikai strīdos dzimst patiesība. Svarīgi ir, lai uz jautājumiem tiek sniegtas atbildes, kritika atspēkota. Nevienai amatpersonai gan nav tiesību norādīt sabiedriskajiem vai komercmedijiem, kādu sižetu taisīt, kādus jautājumus uzdot vai neuzdot.

Šobrīd gribētos redzēt mierīgu, faktos un praksē pamatotu redakcionālās izvēles skaidrojumu par Eiropas Parlamenta kandidātu debatēm krievu valodā LTV un LSM. Jautājumi ir vairāki.

Vai ir pētīta iepriekšējo Saeimas un Eiroparlamenta vēlēšanu debašu krievu valodā rezultativitāte (sasniegtā auditorija, skatījumi, debašu vērtējums auditorijā, kuri cenšas sasniegt)? Vai iedomātai mērķauditorijai pētījumu formā ir pajautāts, vai tas viņiem ir noderīgi, vai ir interese? Ņemot vērā, ka vairākas partijas ir atteikušās no dalības šajās debatēs, kā iespējams nodrošināt līdzvērtīgu informāciju/iztirzājumu elektorātam par visu partiju piedāvājumu? Vai tik sakaitētā atmosfērā būs iespējams sasniegt mērķi - kvalitatīvu diskusiju (un tā kā tā ir nodokļu maksātāju nauda tika iztērēta lietderīgi?) Vai ir apsvērta ideja par debašu rīkošanu latviski, nodrošinot tulkojumu?

Par infotelpas "atkarošanu" no Kremļa. Šī ir saruna, kas notiek jau labu laiku. Baidos, ka karstā diskusija par valodas lietojumu sabiedriskajos medijos šo problēmu paradoksālā kārtā atstāj novārtā. Un te nu ir skaidrs, ka tie, kas joprojām saņem informāciju no Krievijas propagandas, nav sasniegti ne ar raidījumiem latviski, ne krieviski. Jāsaprot, kāpēc? Tāpat kā tas, ka ir daudz tādu, kas vairs nav pārliecināmi mainīt gadiem iesīkstējušus un gadiem kultivētus uzskatus.

Pēdējās dienās mani ir aicinājuši atlaist, sodīt, nolamāt un ko tik vēl nedarīt ar SEPLP, LTV, Latvijas Radio un LSM. Valsts prezidentam demokrātiskā valstī tādu tiesību nav, un labi, ka tā. Šobrīd daudz būtiskāka ir sabiedrības aktīvās daļas diskusija ar savu mediju, tā var izpausties gan viedokļu soctīklos, gan piketu, gan tiešas sarunas formā. Tai ir jābūt cieņpilnai sarunai, nevis abpusējai kliegšanai, uz to visus iesaistītos arī aicinu, jo tikai tā mēs kļūstam spēcīgāki gan kā valsts, gan sabiedrība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...