Publiskoju savas darbības un tās rezultātu novērtēšanas komisijai sniegto informāciju
Jaroslavs Streļčenoks, KNAB priekšnieks13.01.2014.
Komentāri (39)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā publiskajā telpā vairākkārt tiek mēģināts sabiedrībai sniegt maldinošu un nepatiesu informāciju par procesiem saistībā ar mani kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku – gan par mana darba novērtēšanas procesu, gan par „konfliktu” ar manu vietnieci J.Strīķi, par viņas atlaišanas iemesliem un atlaišanas procesu, kā arī par manu profesionālo kompetenci vadīt iestādi.
Līdz ar to es vēlos izskaidrot sabiedrībai minētos procesus, lai minimizētu baumas, spekulācijas un nepatiesas informācijas izplatīšanu.
Manas darbības un tās rezultātu novērtēšana par laika periodu no 2011.gada 17.novembra līdz 2013.gada 4.novembrim tika veikta saskaņā ar 13.02.2001. instrukciju Nr.2 un pabeigta 2013.gada 25.novembrī, Ministru prezidentam apstiprinot manas darbības un tās rezultātu novērtēšanas veidlapu.
Manas darbības un tās rezultātu novērtēšanas intervijās informēju komisijas locekļus, ka, manuprāt, mana novērtēšanas anketa nesatur informāciju, kurai būtu piemērojams ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Pieci komisijas locekļi, saskaņā ar Ministru prezidenta 28.10.2013. rīkojumu Nr.382, veica manas darbības un tās rezultātu novērtēšanu.
Manas darbības novērtēšanas veidlapa ir uz 32 lapām, savukārt komisija šajā veidlapā, kurā ir VII sadaļas, ir izdarījusi piezīmes tikai divās sadaļās. Ņemot vērā darba uzdevumu izpildes analīzi un darbam nepieciešamo prasmju novērtējumu, komisija pieņēma lēmumu un novērtēja manu darbu ar C. Saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto novērtējums „C” pielīdzināms novērtējumam „Labi”.
Lai pārtrauktu sabiedrības par atklātību Delna un citu personu iespējamās spekulācijas par maniem pieņemtiem lēmumiem un manu profesionalitāti kopumā, es publiskoju savu novērtēšanas veidlapu tādā apjomā, kādā likums man to ļauj. Tādā veidā ļaujot sabiedrībai izdarīt savus secinājumus.
Bez tam, tuvākajā laikā plānoju sniegt sabiedrībai informāciju par pārējiem iepriekš minētiem jautājumiem, kuri joprojām pilnā apjomā sabiedrībai nav izskaidroti un ar kuriem joprojām sabiedrībai tiek sniegts maldinošs viedoklis.
Red.piez. Patiešām ieteicam iepazīties ar KNAB priekšnieka iesniegto apjomīgo dokumentu - cita starpā tas lieliski parāda, kas par cilvēku ir Jaroslavs Streļčenoks un kā tieši viņš saskata korupcijas novēršanu un apkarošanu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
