Iesaki rakstu: 
Saeima (lasi – pučistu grupa) 12. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu “Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam”, nosakot, ka nevakcinētiem vai Covid-19 nepārslimojušiem Saeimas deputātiem no 15. novembra liegts piedalīties parlamenta darbā.
Sākotnēji likumprojektā bija paredzēts, ka nevakcinēti tautas kalpi nedrīkstēs piedalīties klātienes sēdēs, taču tirāniem politiskā apetīte rodas ēdot, un liegumu noteica arī attālinātai dalībai sēdēs. Sazvērnieku koalīcijai – A/P!, JV, JKP un NA – pieslējās arī Saskaņas spice (saprotot, ka nepotēto krievvalodīgo elektorātu pārtver konkurenti) un ārpusfrakciju “pabiras”. Jāpiezīmē, ka šāda regulējuma pagaidām nav nevienā ES dalībvalstī.
Ņemot vērā, ka ievēlētiem tautas priekšstāvjiem ir atņemtas balsstiesības, no šī brīža demokrātija Latvijā vairs nepastāv, ir likvidēts parlamentārisms un diskreditētas vēlēšanas (prognozēju liegumu nepotētajiem balotēties vai pat apmeklēt vēlēšanu iecirkni). Valstī ir noticis apvērsums, kuru veikusi valdošā kliķe, apzinoties, ka nākamajās vēlēšanās vakcīndīleriem nekas nespīd un uzvarēs partijas, kas deklarēs obligātās vakcinācijas un segregācijas atcelšanu.
Loģiski, ka šajās listēs plānoti arī neinjicēti deputātu kandidāti. Tāpēc tagad nepotētiem jeb veseliem cilvēkiem ir liegta dalība aktīvajā politikā. No politiskās dzīves ir izslēgti visi, kas fiziski nav apliecinājuši lojalitāti (lasi – aizlienējuši savu veselību un dzīvību) farmācijas kompānijām un aiz tām stāvošajiem civilizācijas atiestatītājiem.
Atļaušos pāris padomus opozīcijas politiķiem. Pirmais skar organizatorisko plāksni. Hunta, pa brīžam “uzmetot” vai “upurējot” kādu savējo, tomēr darbojas vienoti. Es rekomendēju opozicionāriem pārvarēt savstarpējo nepatiku un izveidot sava veida koordinācijas padomi, kur sanāktu kopā līderi, aiz kuriem atrodas aktīvu cilvēku, finanšu vai citi resursi. Krēslus dalīsiet pēcāk, it īpaši, ja pašreiz balsošana Saeimā spīd tikai tiem, kas “uzsēdinās sevi uz adatas”.
Otrais priekšlikums – papildināt politisko cīņas metožu arsenālu. Organizēt masu protestus ir apsveicami, taču, ja “jampadracis” beidzas ar čiku, tas vieš ļaudīs vilšanos un apātiju. Manuprāt, efektīva būtu ielaušanās to komforta zonā, kas savos augstajos krēslos šobrīd jūtas droši. Politiskie aktīvisti ar draugu grupu var, piemēram, doties ciemos pie deputātiem un ministriem, patērzēt “intīmā” atmosfērā vai “tusēt” pie restorāna, teātra, operas, veikala vai cita iestādījuma, kuru kangari apmeklē.
Pučisti ir sabradājuši tiesiskumu valstī un lieguši veselajiem pilsoņiem likumīgi nomainīt varu Latvijā. Nekādas empātijas pret varmākām, kas sagrābuši varu! Uzurpatori pa labam valdīšanu neatdos. Ikviens, kas kaitēs huntai kopumā vai pučistiem personāli, manā uztverē ir varonis. Tikai tad, kad varneši sāks baidīties no savas tautas vairāk, nekā no globālajiem saimniekiem, netaisnība ies mazumā.
P.S. Likumdevēji-pučisti pat nezina ar ko atšķiras vārdu „papildu” un „papildus” lietojums. Vārdu „papildu” lieto kā apzīmētāju un tikai ar lietvārdiem, piemēram, „papildu līdzekļi” vai „papildu prasības”. Savukārt vārds „papildus” ir apstākļa vārds, kas teikumā parasti paskaidro darbības vārdu, piemēram, „jāstrādā papildus”. Lai vieglāk atcerētos šo vārdu lietojuma nianses, jāielāgo teikums: „Papildus darīt papildu darbu.”
Video - ŠEIT.
Seko mums 
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.