Iesaki rakstu: 
Pārbaudot Saeimas deputāta Kārļa Seržanta sniegto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem Rīgas Centrālcietumā, Tieslietu ministrijas rīkotā auditā atklāts, ka laikā, kad Ieslodzījuma vietu pārvaldi vēl vadīja nu jau atstādinātais Visvaldis Puķīte (attēlā), Centrālcietuma ieslodzītie nodarbināti dažādos darbos, taču atlīdzību par paveikto darbu saņēmuši uzņēmumi, ar kuriem Centrālcietums noslēdzis līgumus par šo darbu veikšanu.
Saeimas deputāts Seržants par dažādiem pārkāpumiem Rīgas Centrālcietumā Tieslietu ministrijai bija ziņojis šā gada februāra beigās, un marta vidū ar tieslietu ministra rīkojumu tika sākts neplānots audits Ieslodzījuma vietu pārvaldē un Rīgas Centrālcietumā.
Tā rezultātā, kā liecina ministrijas vēstule Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), ko šodien publicējam pilnībā, gūti apliecinājumi Seržanta iesniegumā un tam pievienotajos dokumentos minētajiem faktiem, ka Rīgas Centrālcietuma teritorijā esošā palīgkorpusa demontēšanas procesā cietuma amatpersonu rīcība bijusi prettiesiska, tā nodarot Rīgas Centrālcietumam zaudējumus vismaz Ls 54 538 apmērā un "veicinot iespējamu interešu konflikta un koruptīvu darbību risku".
Tāpat auditā konstatēts, ka ar SIA Amatnieks noslēgtajā līgumā nav ticis noteikts izvedamo metāla konstrukciju daudzums, kā arī demontāžas darbu izmaksas, tādējādi Rīgas Centrālcietuma amatpersonas pieļāva, ka tiek veikta nesaimnieciska darbība ar valsts mantu. Papildus tika secināts, ka Rīgas Centrālcietuma priekšnieks, noslēdzot līgumu ar SIA Amatnieks, pārkāpis Ieslodzījuma vietu pārvaldes reglamentā noteiktās tiesības un pilnvaras.
Audita rezultātus Tieslietu ministrija nu nosūtījusi KNAB, lūdzot izvērtēt, vai Rīgas Centrālcietuma un Ieslodzījuma vietu pārvaldes atbildīgo amatpersonu darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, un lemt par pārbaudes uzsākšanu atbilstoši KNAB kompetencei.
Kā zināms, tieslietu ministrs Jānis Bordāns 28.jūnijā nolēma disciplināri sodīt Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta. Disciplinārlieta pret Puķīti tika ierosināta maijā, rodoties bažām, ka viņš ilgstoši nav novērsis ieslodzījuma vietu sistēmā pastāvošās problēmas publisko iepirkumu sfērā un arī citās jomās. Puķīte šo lēmumu ir pārsūdzējis tiesā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
