Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Liepājā norisinās absurds vides skandāls – Valsts vides dienests (VVD) 2014. gadā izsniedza B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju uzņēmumam KG Metall, kuram nebija absolūti nekādas nepieciešamās infrastruktūras. Iedomājieties: uzņēmums saņem atļauju darboties ar potenciāli bīstamiem atkritumiem, bet nav izveidots ne ūdensnecaurlaidīgs segums, ne lietus notekūdeņu savākšanas sistēma, ne citi elementāri vides drošības pasākumi.

Tas nozīmē, ka lietus un sniega ūdeņi vienkārši tek pāri piesārņotajai teritorijai un paša tecē novadās pilsētas kanalizācijā vai gruntī. Šāda “uzticēšanās” uzņēmuma solījumiem ir klaja neizdarība no VVD puses. Kā varēja atļaut sākt piesārņojošu darbību bez jebkādas infrastruktūras? Vai tiešām bija cerība, ka piesārņojums pats brīnumainā kārtā atradīs ceļu uz attīrīšanas iekārtām?

Nav jābūt vides ekspertam, lai saprastu, ka šāda neizbūvēta infrastruktūra rada tiešus draudus videi. Eļļas, degvielas, antifrīzi un citas bīstamas vielas var netraucēti iesūkties zemē un gruntsūdeņos. Taču VVD toreiz izlēma pievērt acis, atļaujot uzņēmumam darboties faktiski uz plika zemes gabala. Jau toreiz tas izskatījās pēc bezkaunīgas atbildīgo amatpersonu nolaidības vai apzinātas piesegšanas.   

Auto vraki – tikai aisberga redzamā daļa 

Pēc ilgiem gadiem un daudziem piesārņojuma hektolitriem VVD beidzot “pamodās” un uzdeva uzņēmumam aizvākt auto vrakus no teritorijas. Taču auto vraki bija tikai problēmas redzamā daļa, aisberga virsotne. Tie ir lieli un pamanāmi – to kaudzēm sakrautās metāla karkasu rindas redz ikviens garāmgājējs. Pat šajā uzdevumā uzņēmums nebija pilnībā ievērojis noteikumus – vēl 2024. gada inspekcijā konstatēts, ka daļa automašīnu vraku nemaz nestāvēja uz cietā seguma, bet gan uz zemes. Citiem vārdiem, pat pēc vairākām pastāvīgas “saimniekošanas” sezonām nebija nodrošināts, ka visi vraki glabājas uz asfaltētas vai betonētas virsmas (kā to prasa elementāra vides aizsardzība).

Kas notika ar šiem vrakiem? Tos vienkārši aizveda prom. Bet vai tas atrisināja problēmu? Protams, ne. Vraku aizvākšana ir tikai kosmētisks risinājums. Metāllūžņus var pārvietot citur, taču piesārņotā zeme, izlijusī eļļa un nelegāli uzkrātie atkritumi paliek. Vēl vairāk – uzņēmums turpināja nodarboties ar nelegālu atkritumu apsaimniekošanu. Auto vraki bija tikai redzamais simbols tam, ka teritorijā notiek aizdomīgas lietas. Pat pēc vraku aizvešanas būtiski nekas nemainījās, jo faktiskais pārkāpums – nelegālā atkritumu apsaimniekošana – turpinās pilnā sparā.  

Puķu dobes kā butaforija 

Situācija kļūst sirreāla brīdī, kad atbildīgie sāk mēģināt piekārtot dekorācijas ap nozieguma vietu. Vietējā portāla liepajniekiem.lv publikācijā ar neviltotu sajūsmu tika aprakstīta “puķīšu stādīšana” teritorijā – it kā dažu puķu dobju ierīkošana spētu nomaskēt gadiem ilgi krāto cūcību.

Šī ironiskā “apzaļumošanas” taktika ir nekas vairāk kā butaforija. Ziedu stādīšana piesārņotā laukumā ir līdzvērtīga situācijai, kur ugunsgrēka vietā krāso sienas, lai noslēptu sodrējus. Puķītes neitralizēs piesārņojumu tikpat daudz, cik plāksteris izārstē lūzumu – proti, nemaz. Sabiedrībai tiek demonstrēts sakopts skats: lūk, zaļi stādiņi, viss smuki. Bet zem šīs “zaļās maskas” turpina slēpties toksiska inde, kuru ne puķītes, ne skaisti vārdi nespēj attīrīt.

Jā, puķu dobes ir jaukas pilsētvides elements, taču šajā gadījumā tās izmantotas ciniskai uzmanības novēršanai. Kamēr liepājniekiem rāda “sakoptu” pagalmu ar puķītēm, zem zāliena turpina indēt mūsu kopīgo vidi. Šāda rīcība pelna tikai un vienīgi nosodījumu. Ironiski, ka mediji nekritiski atreferē šo teātri, iespējams, pat nesaprotot, ka kļūst par piesegšanas instrumentu.  

VVD: sargsuns vai klēpja sunītis? 

Šajā stāstā VVD uzvedas nevis kā vides sargsuns, bet drīzāk kā piesegs un advokāts pārkāpējam. Tā vietā, lai stingri pieprasītu visas vides prasības un aizstāvētu sabiedrības intereses, VVD rīkojies kā klēpja sunītis uzņēmuma saimniekam – paklausīgi pieverot acis uz rupjiem pārkāpumiem. Atbildīgajām amatpersonām būtu jārūpējas, lai uzņēmums nekavējoties izveidotu ūdensnecaurlaidīgu segumu, notekūdeņu sistēmu un citas drošības barjeras, vai arī jāpārtrauc tā darbība līdz pilnīgai atbilstībai likumam. Tā vietā gadiem ilgi tika ļauts saimniekot “pa vecam”, it kā vides aizsardzības normu nemaz nebūtu. Kad spiediens pieauga, VVD izlikās rīkojamies – lika aizvākt dažus vrakus, taču izvairījās ķerties pie lietas būtības.

Šokējoši ir arī tas, kā uzņēmums formāli atrunājās: tas apgalvoja, ka nemaz neveic nolietoto transportlīdzekļu apstrādi, tāpēc tam neesot jāpilda stingrās vides prasības. Citiem vārdiem – papīros viss skaisti: “mēs tikai uzglabājam, mēs neko nedarām, mums MK noteikumi par auto vraku pārstrādi nav saistoši.” Un VVD, šķiet, šo pasaku norija bez aizrīšanās.

Realitātē, protams, robeža starp “uzglabāšanu” un “apstrādi” ir izplūdusi, un videi nodarītais ļaunums – pavisam reāls. VVD ne tikai nesodīja par acīmredzamām nepatiesībām, bet pat palīdzēja tās legalizēt. Vai tas darīts nekompetences dēļ vai arī kāda interesēs – lai paliek uz pašu amatpersonu sirdsapziņas. Taču sabiedrībai ir pamats justies nodotai.  

Secinājums: sabiedrībai jārīkojas nekavējoties 

Liepājas gadījums ir skaudrs atgādinājums, cik bīstami ir pieļaut, ka atbildīgie dienesti piesedz pārkāpējus. Ja mēs klusēsim, rīt līdzīga situācija var skart jebkuru citu pilsētu vai novadu. Tāpēc sabiedrībai jāpieprasa atbildība un reāla rīcība tūlīt un tagad. Pietiek ar tukšiem solījumiem un kosmētiskiem pasākumiem! Mēs prasām pilnu situācijas auditu, vainīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības un uzņēmuma darbības apturēšanu, līdz tas patiešām izpilda visas vides aizsardzības prasības.  

Ir laiks beigt stādīt “puķītes” un sākt tīrīt piesārņojumu. Sabiedrībai ir spēks panākt pārmaiņas, ja mēs to skaidri un skaļi pieprasām. Nedrīkstam samierināties ar iestudētu teātri uz toksiskas augsnes – pieprasīsim patiesu rīcību un sauksim pie atbildības tos, kuri savu bezdarbību mēģina noslēpt aiz ziediem. Ja mēs nebūsim vienaldzīgi, tad vēl ir cerība glābt gan Liepājas vidi, gan arī atgūt ticību tam, ka likuma priekšā visi ir vienlīdzīgi – gan parasts pilsonis, gan “izredzēts” uzņēmums. 

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

20

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

FotoDīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Lasīt visu...

6

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

FotoNezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Lasīt visu...