Purvciema iedzīvotāju iebildumus par koku ciršanu un izdoto būvatļauju tagad vērtēs tiesa
Jānis Maulis, Purvciema iedzīvotājs15.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau iepriekš biju informējis medijus par lēmumiem, kas skar Dzelzavas ielas 75b zaļās zonas izciršanu un dažādiem Rīgas domes, un to saistīto struktūrvienību necaurspīdīgajiem lēmumiem procesa gaitā. Vēlos vērst uzmanību, ka sākotnēji tika savākti vairāk nekā 1500 iedzīvotāju parakstu pret koku ciršanu, iesniegti protesti pret Apstādījumu komisijas lēmumiem un uzrunāts Rīgas mērs Nils Ušakovs, tomēr procesa gaitu nav izdevies apstādināt, pat neskatoties uz iedzīvotāju kraso nostāju, tāpēc likumisko taisnību esam nolēmuši panākt tiesas ceļā un apstrīdēt: 1) izdoto koku ciršanas atļauju 2) izdoto būvatļauju. Iesniegums iesniegts Rīgas Administratīvajā rajona tiesā šī gada 12.martā.
Kā jau norādīju iepriekš, necaurspīdīgums un absolūti nihilistiskā attieksme iedzīvotāju vēlmju priekšā ir pavadījusi visu procesa gaitu. Vēršu uzmanību, ka 12.12.2017. Nils Ušakovs atcēla Apstādījumu saglabāšanas komisijas 17.10.2017. lēmumu, kā rezultātā kokus tika aizliegts izcirst, kamēr nebūs notikusi iedzīvotāju iebildumu izvērtēšana. Savukārt Apstādījumu komisija jau 22.12.2017. pieņēma atkārtotu lēmumu atļaut cirst kokus Dzelzavas ielā 75B, sākotnējo lēmumu vien papildinot ar teikumu, ka neakceptē iedzīvotāju iebildumus, tāpēc ir pieļaujama koku izciršana.
Izrādās, ka šāds viena teikuma – bez pamatojuma papildinājums ir bijis pietiekami spēcīgs arguments, lai jau tālāk, 21.02.2018. Nils Ušakovs akceptētu Apstādījumu komisijas lēmumu un atļautu koku izciršanu, tāpēc rodas aizdomas, ka iedzīvotāju viedokļus Komisija nemaz nav vērtējusi. Ēnu procesa caurspīdīgumam rada sēdes lēmuma publiskā (-ne) atrašana iestādes mājas lapā, kas pēc likuma ir obligāta. Lēmuma atrašanas kalambūrs sākas ar to, ka 22.12 notikušās sēdes lēmums nebija publiski izziņots: http://www.rpbv.lv/ask-lemumi, tāpat tas nebija atrodams sadaļā pie “Koku ciršanas publiskās apspriešanas rezultātiem.” Aizdomīgumu raisa arī fakts, ka vienīgais veids, kā atrast sēdes lēmumu, ir, izmantojot lapas meklēšanas sistēmu.
Tāpat vēlos vērst uzmanību, ka procesa gaitā nav izvērtēts vides trokšņa līmenis, kas radīsies, izcērtot kokus, un nav noteikts piesārņojuma līmenis, kas noteikts kā obligāta prasība pie attiecīgās kategorijas teritorijas, norādot, ka šāda veida prasība ir pārāk dārga attiecībā pret attīstītāju, pat neskatoties uz to, ka šādas prasības izvirza normatīvie akti. Tāpat procesa gaitā Rīgas Dome bija atcēlusi Rīgas pilsētas būvvaldes 16.10.2017. izsniegto atļauju par dižkoka nociršanu Dzelzavas ielā 75B, jo nebija nedz norādīti konstatētie dižkoka bojājumi, nedz tiesiskais pamatojums, nedz koka bojājumus ir noteikusi pilnvarotā iestāde, ņemot vērā nozares ekspertu atzinumus. Tomēr neskatoties uz visiem iedzīvotāju iebildumiem un milzīgajiem likumiskajiem, un administratīvajiem robiem procesā, Rīgas dome un tās iestādes ir uzlikušas zirga klapes un turpina virzīt projektu uz priekšu.
Purvciems ir otrais apdzīvotākais mikrorajons Rīgā ar vismazāk esošo zaļo zonu tajā – tikai 3% no visa Purvciema teritorijas. Ņemot vērā, ka šī ir viena no retajām zaļajām zonām Purvciemā, iznīcināt to, mūsuprāt, ir nepieņemami.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
