Putina Krievijas jaunā nacionālās drošības koncepcija apstiprina: Putinam rūp tikai riešana un draudēšana
Kasīklis06.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Katras valsts nacionālās drošības stratēģija ir dokuments, kurš iezīmē tās kursu. Proti, vai tā būs vērsta uz aizsardzību vai otrādi – uz uzbrukumu. Bez šaubām, drošības stratēģija aptver daudz plašākas jomas nekā vienkārši aizsardzība vai uzbrukums.
2.jūlijā Putins parakstīja Krievijas nacionālās drošības koncepciju[1] (turpmāk tekstā – Dokuments). Katrs var ar to iepazīties, bet pats pievērsīšu uzmanību trijiem aspektiem: divi - miermīlīgi, trešais – saistībā ar militāro jomu.
Sāksim ar miermīlīgo. Dokumentā norādīts uz vienu no veidiem, kā panākt ekonomisko drošību, - "vietējo vakcīnu izveidošanu un ražošanu pret pašreizējām infekcijas slimībām". Kura slimība domāta, šaubu nav. Tas ir Covid – 19.
Mērķis labs, bet te nedaudz pārdomas. Proti, vai tad Krievija jau izsenis nesludināja, ka ir pirmā valsts, kura izgudrojusi attiecīgo vakcīnu, un pirmā sākusi vakcinēšanos? Tiesa, izgudrot izgudroja, bet, kā rāda reālā situācija – paši vajadzīgā apjomā saražot nespēj. Nav ne iekārtu ne resursu. Kamdēļ nevar – atbilde vienkārša, tas viss sankciju rezultātā. Vai tuvākajā laikā prognozējams, ka starptautiskās sankcijas tiks atceltas? Noteikti nē. Līdz ar to stratēģijas nospraustais mērķis tāds visnotaļ nesasniedzams.
Otrais, stratēģijā noteikts, ka, lai neitralizētu draudus, kas saistīti ar vēstures sagrozīšanu, ar morālo un ētisko pamatnormu iznīcināšanu, ar mēģinājumiem ieviest svešus ideālus un vērtības izglītības, kultūras, reliģijas jomā, Stratēģija formulē vēl vienu jaunu valsts prioritāti, kas ir – aizsargāt krievu tradicionālās garīgās un morālās vērtības, kultūru un vēsturisko atmiņu.
Interesanti, par kurām tradicionālajām, garīgajām un pārējām vērtībām tiek runāts – padomju laiku vai pirmspadomju laika? Liekot lietā veselo saprātu, visticamāk, ka padomju laika, jo visi, kuri varētu atcerēties pirmspadomju laiku, ir vai nu nošauti, padomju varai nākot pie varas, vai sen jau nomiruši no vecuma. Ja tā skatāmies, tad padomju laikā bija viena taisnība, vēsture un kultūra – padomju.
Šādi skatoties, secināms, ka Putina Krievija savā drošības stratēģijā ir skaidri pateikusi, ka tai dominē padomju laiku izpratne un vērtības. Līdz ar to nelolosim ilūzijas – padomju varai pašas ieskatā vienīgajai bija taisnība, un tā vēlējās sagrābt visas valstis, kuras atradās tās tuvumā. Turklāt netika smādētas arī valstis, kuras bija tālumā.
Vispār, ja tā paņemam, Putins jau vairākkārt ir parādījis, ka viņš turpina padomju laikā iesākto. Līdz ar to cerēt, ka Krievija, kaut padomju vara vairs oficiāli neeksistē, uzsāktu virzību demokratizācijas un tirgus ekonomikas virzienā, ir visnotaļ naivi, kamēr pie varas būs Putins. Tādējādi, ja palasa starp rindiņām, kas tur teikts, jāsecina, ka šo sadaļu Putina Krievija ievēros.
Tagad esam nonākuši pie manas uzmanības trešā aspekta – militārā. Te ļaušu vairāk runāt pašiem Krievijas politiķiem. Tātad Starpetnisko attiecību padomes priekšsēdētājs pie Krievijas prezidenta Bogdans Bespalko paziņojis, ka Krievijas nacionālās drošības stratēģijas jaunās versijas pieņemšana liecina par gatavību konfliktiem un ir vēstījums pasaulei, ka Krievija "neļaus veidot naidīgus spēkus pa savu robežu perimetru".
Gaiši un skaidri pateikts. Tas nekas, ka, līdzībās runājot, sanāk, ka zaglis izvirzītu nosacījumus viesiem tuvāko apkaimju māju īpašniekiem turēt neaizslēgtas mājas ārdurvis, jo, redziet, aizslēgtas ārdurvis liecina par to, ka iedzīvotāji viņam neuzticas. Izklausās ironiski, bet faktiski tieši šādu prasību ir izvirzījis “miermīlīgais” Putins.
Jautājums – ar ko robežojas Krievija? Vienkārša atbilde – lielākoties ar bijušajām PSRS republikām, no kurām dažas ir devušās rietumu virzienā, un padomju laika Varšavas pakta valstīm, kuras pārgājušas NATO (īpaši jāatceras, ka PSRS tās okupēja).
Līdz ar to sanāk vēl kuriozāka situācija. Līdzībās runājot – skolas huligāns Pēterītim atņem pusdienas, pēc tam pasaka – ja Pēterītis sāks trenēties tuvcīņā vai ja ieviesīs spēcīgākus draugus, skolas huligāns to visu uztvers kā naidīgu rīcību.
Tieši tāpat arī tagad Krievija ir pateikusi, ja kaimiņvalstis rūpēsies par savu drošību un neatkarību – Putina Krievija to uztvers kā agresijas žestu. Piekritīsiet, skan visnotaļ savdabīgi.
Īsais rezumē – Putina Krievija tāpat kā līdz šim neskatīsies uz pārējām kaimiņvalstīm kā uz neatkarīgiem subjektiem. Putina Krievija ir pateikusi vairākās pozīcijās – ko gribu, to daru, jo mani interesē tikai manas intereses.
[1] http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001202107030001?index=0&rangeSize=1
Seko mums 
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
