Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Katras valsts nacionālās drošības stratēģija ir dokuments, kurš iezīmē tās kursu. Proti, vai tā būs vērsta uz aizsardzību vai otrādi – uz uzbrukumu. Bez šaubām, drošības stratēģija aptver daudz plašākas jomas nekā vienkārši aizsardzība vai uzbrukums.

2.jūlijā Putins parakstīja Krievijas nacionālās drošības koncepciju[1] (turpmāk tekstā – Dokuments). Katrs var ar to iepazīties, bet pats pievērsīšu uzmanību trijiem aspektiem: divi - miermīlīgi, trešais – saistībā ar militāro jomu.

Sāksim ar miermīlīgo. Dokumentā norādīts uz vienu no veidiem, kā panākt ekonomisko drošību, - "vietējo vakcīnu izveidošanu un ražošanu pret pašreizējām infekcijas slimībām". Kura slimība domāta, šaubu nav. Tas ir Covid – 19.

Mērķis labs, bet te nedaudz pārdomas. Proti, vai tad Krievija jau izsenis nesludināja, ka ir pirmā valsts, kura izgudrojusi attiecīgo vakcīnu, un pirmā sākusi vakcinēšanos? Tiesa, izgudrot izgudroja, bet, kā rāda reālā situācija – paši vajadzīgā apjomā saražot nespēj. Nav ne iekārtu ne resursu. Kamdēļ nevar – atbilde vienkārša, tas viss sankciju rezultātā. Vai tuvākajā laikā prognozējams, ka starptautiskās sankcijas tiks atceltas? Noteikti nē. Līdz ar to stratēģijas nospraustais mērķis tāds visnotaļ nesasniedzams.

Otrais, stratēģijā noteikts, ka, lai neitralizētu draudus, kas saistīti ar vēstures sagrozīšanu, ar morālo un ētisko pamatnormu iznīcināšanu, ar mēģinājumiem ieviest svešus ideālus un vērtības izglītības, kultūras, reliģijas jomā, Stratēģija formulē vēl vienu jaunu valsts prioritāti, kas ir – aizsargāt krievu tradicionālās garīgās un morālās vērtības, kultūru un vēsturisko atmiņu.

Interesanti, par kurām tradicionālajām, garīgajām un pārējām vērtībām tiek runāts – padomju laiku vai pirmspadomju laika? Liekot lietā veselo saprātu, visticamāk, ka padomju laika, jo visi, kuri varētu atcerēties pirmspadomju laiku, ir vai nu nošauti, padomju varai nākot pie varas, vai sen jau nomiruši no vecuma. Ja tā skatāmies, tad padomju laikā bija viena taisnība, vēsture un kultūra – padomju.

Šādi skatoties, secināms, ka Putina Krievija savā drošības stratēģijā ir skaidri pateikusi, ka tai dominē padomju laiku izpratne un vērtības. Līdz ar to nelolosim ilūzijas – padomju varai pašas ieskatā vienīgajai bija taisnība, un tā vēlējās sagrābt visas valstis, kuras atradās tās tuvumā. Turklāt netika smādētas arī valstis, kuras bija tālumā.

Vispār, ja tā paņemam, Putins jau vairākkārt ir parādījis, ka viņš turpina padomju laikā iesākto. Līdz ar to cerēt, ka Krievija, kaut padomju vara vairs oficiāli neeksistē, uzsāktu virzību demokratizācijas un tirgus ekonomikas virzienā, ir visnotaļ naivi, kamēr pie varas būs Putins. Tādējādi, ja palasa starp rindiņām, kas tur teikts, jāsecina, ka šo sadaļu Putina Krievija ievēros.

Tagad esam nonākuši pie manas uzmanības trešā aspekta – militārā. Te ļaušu vairāk runāt pašiem Krievijas politiķiem. Tātad  Starpetnisko attiecību padomes priekšsēdētājs pie  Krievijas prezidenta Bogdans Bespalko paziņojis, ka Krievijas nacionālās drošības stratēģijas jaunās versijas pieņemšana liecina par gatavību konfliktiem un ir vēstījums pasaulei, ka Krievija "neļaus veidot naidīgus spēkus pa savu robežu perimetru".

Gaiši un skaidri pateikts. Tas nekas, ka, līdzībās runājot, sanāk, ka zaglis izvirzītu nosacījumus viesiem tuvāko apkaimju māju īpašniekiem turēt neaizslēgtas mājas ārdurvis, jo, redziet, aizslēgtas ārdurvis liecina par to, ka iedzīvotāji viņam neuzticas. Izklausās ironiski, bet faktiski tieši šādu prasību ir izvirzījis “miermīlīgais” Putins.

Jautājums – ar ko robežojas Krievija? Vienkārša atbilde – lielākoties ar bijušajām PSRS republikām, no kurām dažas ir devušās rietumu virzienā, un padomju laika Varšavas pakta valstīm, kuras pārgājušas NATO (īpaši jāatceras, ka PSRS tās okupēja).

Līdz ar to sanāk vēl kuriozāka situācija. Līdzībās runājot – skolas huligāns Pēterītim atņem pusdienas, pēc tam pasaka – ja Pēterītis sāks trenēties tuvcīņā vai ja ieviesīs spēcīgākus draugus, skolas huligāns to visu uztvers kā naidīgu rīcību.
Tieši tāpat arī tagad Krievija ir pateikusi, ja kaimiņvalstis rūpēsies par savu drošību un neatkarību – Putina Krievija to uztvers kā agresijas žestu. Piekritīsiet, skan visnotaļ savdabīgi.

Īsais rezumē – Putina Krievija tāpat kā līdz šim neskatīsies uz pārējām kaimiņvalstīm kā uz neatkarīgiem subjektiem. Putina Krievija ir pateikusi vairākās pozīcijās – ko gribu, to daru, jo mani interesē tikai manas intereses.


[1] http://publication.pravo.gov.ru/Document/View/0001202107030001?index=0&rangeSize=1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...