Putina loģika - savējie lai ciešas, bet ar vakcīnām apgādāsim citus
Kasīklis05.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nav noslēpums, kur divi stīvējas, tur trešais gūst labumu. Eiropas Komisijas un farmācijas kompānijas “AstraZeneca” domstarpības par solīto vakcīnu piegāžu apjoma samazināšanu ir izkristalizējušas to, cik sarežģīts tomēr var izrādīties vienoto iepirkumu process, ņemot vērā, ka vakcīnas savā īpašumā kāro iegūt arī daudzas citas valstis, tostarp maksājot par tām iespējami augstāku cenu.
Pašlaik Eiropas Komisija (EK) un veselības komisāre ir nonākušas visai neapskaužamā situācijā, jo arvien lielāku spiedienu izjūt arī no dalībvalstu puses. Taču Briseles slavētajai dalībvalstu solidaritātei ir mīnusi, tostarp lēmumu pieņemšanas ātrums. Solidaritāte nozīmē arī to, ka atsevišķas valstis, pat ja tās vēlētos vai varētu finansiāli to atļauties, savā rīcībā ir ierobežotas.1
Līdz ar to ne visi notikumi attīstās tā, kā to gribētos ikkatrai valstij. Respektīvi – visiem jānes kāds upuris, lai Eiropas Savienības pasludinātās vērtības tiktu ievērotas ne tajos vieglākajos laikos. Diemžēl būs valstis, kuras neapmierinās attiecīgā kārtība, un, būs valstis, kuras šo situāciju izmantos. Protams, ka ikkatrs izmanto sniegtās iespējas, lai sasniegtu savu rezultātu. Tiesa, te tomēr no svara ir jautājums, cik tālu ikkatra valsts ir gatava iet?
Vienmēr visus ir sajūsminājusi drosmīga un pašaizliedzīga rīcība, glābjot savus draugus, ja vēl tas notiek uz pašu labklājības rēķina, – neviens nepaliek vienaldzīgs. Te tomēr vietā būtu viens cits jautājums – attiecīgā palīdzība tiek sniegta, lai palīdzētu, vai – citu mērķa vārdā? Arī ūdeni izslāpušajam var pasniegt ar vēlmi to padzirdīt vai – ar mērķi panākt, lai pēc tam viņš kā pateicību izdara noteiktas darbības. Ja iepriekš ir bijis kāds pamats uzskatīt, ka kāda valsts nav bijusi īsti godprātīga, tad arī situācijās, kad tās nodomi varbūt būs paši cēlsirdīgākie, uz to skatīsies ar zināmām bažām.
Par Putina Krievijas godprātību nerunāšu, tās vienkārši nav. Nerunāšu ne jau tamdēļ, ka nebūtu ko teikt. Vienkārši nav jau vērts runāt par to, ka ziemā ir ziema vai pavasarī pavasaris. Putina Krievija jau ar saviem darbiem ilgstoši ir parādījusi, ka tai ticēt un uzticēties nevar.
Līdz ar to šeit nebūs stāsts par iejūtīgu kaimiņu, kurš cenšas kādam palīdzēt tikai tamdēļ, ka viņam laba sirds. Stāsts būs par vakcīnām. Kā iepriekš minēju, diemžēl ES šajā brīdī nedemonstrē to labāko vienotību un uzticēšanos. Līdz ar to ir neapmierinātas valstis, un, diemžēl neapmierinātība jau ir aizgājusi tādā līmenī, kad gatavas slēgt jebkādus darījumus, nedomājot par to, kā tas atsauksies nākotnē.
Proti, Čehija ir lūgusi Krievijai piegādāt vakcīnas “Sputnik V”. Pēc neoficiālas informācijas, vakcīnu sūtījums varētu būt klāt tuvākajās dienās.2 Čehija nav pirmā valsts ES, kura ir pasūtījusi Krievijā ražoto vakcīnu. Tā jau Ungārijā tiek veikta vakcinācija ar “Sputnik V”. Ungārija jau janvārī kļuva par pirmo ES valsti, kas apstiprināja "Sputnik V" un pasūtīja divus miljonus devu šīs vakcīnas, kas tai tiks piegādātas trīs mēnešu laikā.3
Tieši Ungārijas griezumā apskatīsim Krievijas rīcību. Šoreiz pavisam no cita skata punkta – no tās iedzīvotāju.
Krievijas iedzīvotāju vidū tiek bravūrīgi skandēts – Krievija pirmā izstrādāja vakcīnu pret Covid-19. pirmā uzsāka tās ražošanu, un arī vakcināciju bija plānots uzsākt pirmajiem.
Kā bija plānots, viena lieta, bet, paskatot informāciju par vakcinētajiem, redzams, ka, piemēram, Brazīlijā, kura neražo vakcīnu, ir izmantots 8,1 miljons dozu, bet Krievijā – 3.9 miljoni dozu. Tas ir, salīdzinot divas valstis, no kurām viena ir izstrādājusi savu vakcīnu, bet otra ne.
Ja paskatāmies salīdzinājumu starp valstīm, kura ir izstrādājušas savas vakcīnas, tad skats paliek vēl skumjāks, tiesa, Krievijas pusē. Putina Krievija sevi cenšas parādīt sevi kā progresīvu un uz jauniem sasniegumiem orientētu. Tā cenšas sevi pozicionēt kā vienu no ietekmīgām valstīm. Nu, liek sevi vienā rindā ar ASV un Ķīnu.
Savā ziņā šajā vietā Krievijai ir pamats būt, visas trīs valstis ir izstrādājušas vakcīnu pret Covid-19, bet ASV ir izmantojusi 70,45 miljonus dozu, Ķīna – 40,52 miljonus dozu.4 Savukārt Krievijā izmantoto dozu skaits ir smieklīgi mazs, bet tiek kultivētas ziņas, ka Krievija apgādās ar vakcīnu visus, kuri izrādīs šādu vēlmi. Kā iepriekš jau tika pausts – Ungārijai vien tiks piegādāti vairāk nekā divi miljoni dozu. Akcentēju, tas ir puse no tā, cik vakcinēti pašā Krievijā.
Kā liecina domnīcas “Peterburgskaja Politika” ziņojums, brīdī, kad “Sputnik” vakcīnu sāka eksportēt uz citām valstīm, pašā Krievijā tā bija brīvi pieejama vien galvaspilsētā Maskavā, kā arī tālajā un mazapdzīvotajā Sahalīnā, Čukotkā un Ņencu autonomajā apvidū.5
Principā tas sanāk, ka Krievija piekopj politiku – pašu iedzīvotāji var mirt nost, bet parādīsim iejūtību un žēlsirdību citu valstu iedzīvotājiem?! Nez, ko Krievijas iedzīvotāji par šādu uzspiestu pašupurēšanos domā? Tā arī – vai tik tiešām Putina Krievijai citu valstu iedzīvotāji ir kļuvuši tuvāki par savējiem!?
Piedodiet, kaut kā negribas ticēt. Tad kādi ir patiesie Krievijas iemesli, cenšoties nodrošināt ar vakcīnām citu valstu iedzīvotājus, bet par savējiem nemaz nedomājot? Te laikam nekas cits neatliek kā piekrist jau iepriekš izskanējušiem viedokļiem, ka Putina Krievijas īstenie iemesli plašai pretimnākšanai citām valstīm nodrošināšanai ar vakcīnu ir saistīti ar ģeopolitiskās ietekmes veicināšanu, bet pašu tauta – tā lai paciešas.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-notikumu-top3-covid-19-vakcinu-iepirkumu-krize-ek-ultimats-polijai-un-reakcija-uz-navalnija-arestesanu.a390804/
2 https://www.delfi.lv/news/arzemes/kavejoties-es-piegadem-cehija-lugusi-krievijai-pieskirt-sputnik-v-vakcinas.d?id=52978383
3 https://www.delfi.lv/news/arzemes/covid-19-ungarija-sakusies-vakcinacija-ar-sputnik-v.d?id=52930805
4 https://ourworldindata.org/covid-vaccinations
5 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piedava-sputnik-vakcinu-citiem-bet-pasiem-tas-trukst.a392381/
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
