Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja cilvēks ir melis, tad tāds viņš būs faktiski visos jautājumos, par kuriem paudīs savu viedokli. Iesākumā varbūt būs melošana par lieliem jautājumiem, bet, laikam ritot, robeža starp iedomāto un reālo pazūd. Līdz ar to pašsaprotami rodas nākamais jautājums – vai šādam cilvēkam, kurš melo, var uzticēties. Viena lieta, ja melis, kā sacīt jāsaka, ir cilvēciņš no tautas, otra lieta, ja melis ir nozīmīgs politiķis vai pat valsts prezidents.

Kā stāsta Jolanta Cihanoviča, ir jāsaprot, ka meli bojā attiecības, jo grauj uzticēšanos, un cilvēks, kuram tiek melots, nākamreiz vairs nevar saprast – uzticēties vai ne. „Tad, ja melis apgalvo, ka nu gan viņam var ticēt, rodas jautājums - kādēļ to darīt, ja ir bijis gadījums, kad uzticēties nevarēja?”

Runājot par meliem, diženais rakstnieks F.Dostojevskis ir teicis: „Nemelo sev. Cilvēks, kas notic saviem meliem, drīz vien vairs nespēj izšķirt, kas ir patiess – gan sevī, gan pasaulē...”

Iepriekš minētā apkopošana ļauj izdarīt secinājumu, ka melis aizies līdz tādai pakāpei, ka būs pirmais, kas notic paša sacītajam, tas nekas, ka sasaistē ar realitāti var būt pavisam citādāka situācija. Savukārt apkārtējie, kuri būs spējīgi identificēt melus, melim vairs neuzticēsies, jo vienmēr būs pamats bažām, ka tiek melots arī konkrētajā gadījumā.

Protams, ka iesākumā ir svarīgi saprast, vai cilvēks neatkarīgi no ieņemamā amata melo vai ne, kā arī – vai šie ir “unikāli” meli vai arī ir iespējams secināt, ka melots tiek vairākkārtīgi. Bez šaubām, ja tiek melots vairākkārtīgi, tad lielāks un negaidītāks pārsteigums būs tad, ja tiks secināts, ka cilvēks nemelo, nevis – ka jau kā ierasts – melo.

Meli agri vai vēlu atklājas. Jo lielāki meli un augstāks amats melotājam, jo ilgāks laiks vajadzīgs, kamēr patiesība nāk gaisā.

Neslēpšu, patiesībā es neesmu Putina atbalstītājs un fans, drīzāk pavisam otrādāk – esmu viņu kritizējis, kaut arī mana nostāja nesakrīt ar partijas uzņemto kursu.

Tomēr iedomāties, ka tik lielas un varenas valsts galva varētu būt vienkāršs melis – kaut kā negāja kopā. Lai šo jautājumu reizi pa visām reizēm atrisinātu, veiksim atskatu pagātnē. Turklāt – iesākumā apkopošu tikai faktus:

[1] 2014.gada 4.jūnijā Kremlis turpina noliegt, ka Ukrainas dienvidaustrumos atrastos Krievijas karavīri, instruktori un kaujinieki. To intervijā Francijas telekanālam TF1 un radiostacijai "Europe1" apliecināja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. "Nekāda karaspēka, nekādu Krievijas instruktoru Ukrainas dienvidaustrumos nav," sacīja Putins. Viņš arī paziņoja, ka Krievijas Federācijai nav nodoma pievienot Ukrainu vai destabilizēt situāciju šajā valstī. "Nē, mēs ar to [ar destabilizāciju] nekad neesam nodarbojušies un nenodarbojamies," sacīja Putins.

Fakti:

2014.gada 21.martā ar Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas pavēli Nr.160 “Par Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas medaļa par Krimas atbrīvošanu” tika apstiprināta medaļa, kura tika pasniegta jau 24.martā.

Pārdomas:

Vai tik tiešām iespējams, ka Aizsardzības ministrija apstiprina apbalvojumus, kuri nav domāti armijai? Tā arī – vai Putins kā valsts bruņoto spēku virspavēlnieks nebūtu lietas kursā par apbalvojumu? Vai apbalvojuma skices un medaļas izgatavošana ir dažu dienu jautājums vai – tomēr vismaz kādu mēnešu?

[2] 2018.gada 1.martā Putins publiski paziņoja, ka Krievijas rīcībā ir tāds bruņojums, kādu citi līdz šim nav pat radījuši. Tajā skaitā arī raķeti ar kodoldegvielas dzinēju, kura var nest kodolgalviņu. Ar kodoldegvielas dzinēju aprīkotā raķete ir veiksmīgi veikusi visus izmēģinājumus. Šā tipa raķetēm ir neierobežots lidojuma attālums un ilgums, tās trajektorija ir mainīga un spēj pārvarēt visas pretraķešu sistēmas.

Fakti:

Krievija pagājušā gada 2017.gada novembrī neveiksmīgi izmēģinājusi raķeti ar kodoldzinēju, kura iegāzusies Barenca jūrā. No 2017. gada novembra līdz 2018. gada februārim četri izmēģinājumi, un visi beigušies ar neveiksmi. 2019.gada 15.augustā publicēta informācija: Valdības kodolaģentūra "Rosatom" atzinusi, ka viņi veica ar kodoldegvielu darbināmā raķetes dzinēja izmēģinājumu, taču sīkāku informāciju nesniedza. Raķešdzinēja eksplozijā Krievijā gāja bojā pieci krievu kodolinženieri.

Pārdomas:

Kad Putins klāstīja par brīnumainajiem ieročiem, visi izmēģinājumi bija bijuši neveiksmīgi. Arī pēc tam notikušie izmēģinājumi bija neveiksmīgi. Līdz ar to runāt par rīcībā esošo bruņojumu ir ļoti pārsteidzīgi. Jāatzīmē, ka arī runas laikā tika demonstrēti grafiskie attēli, nevis videomateriāli no izmēģinājumiem, kas arī liek domāt, ka patiesībā nekāda brīnum ieroča nav.

Varētu tā salīdzināt vēl un vēl. Diemžēl rezultāts no tā nemainītos. Gandrīz jebkurš Putina paziņojums ir bijis meli.

Te būtu vietā jautājums, vai Putins kā Krievijas prezidents vienīgais ir melis vai tomēr ne. Ja skatītos tikai pēdējo desmitgadu griezumā, tad vienīgais noteikti ne, bet izteiktākais noteikti. Ja paskatītos dziļākā vēsturē, ņemot vērā, ka pats Putins uzskata, ka Krievija ir PSRS mantiniece, tad jāsecina, ka Putinu pārspēj viens cits vīrs – Ņikita Hruščovs.

Blefošanas/melošanas ziņā abi līdzīgi, bet apjomā un formā Hruščovs pārtrumpo Putinu. Savulaik arī Hruščovs radīja rietumvalstīm mānīgu priekšstatu, ka PSRS ir varena kodolvalsts. Tā, lai radītu priekšs,tatu par PSRS kā spēcīgu kodollielvalstī, 1961.gada 30.oktobrī tika izmēģināta ūdeņraža bumba ar piecdesmit megatonnu lielu jaudu. Visa pasaule tad noticēja, ka PSRS ir varena kodollielvara, ar kuru jārēķinās, un līdz ar to sākās jau zināmā bruņošanās sacensība, kura izrādījās letāla tās uzsācējai – PSRS.

Kur tad bija blefs/meli Hruščova teiktajam par kodollielvalsts varenību? Bumbvedēja Tu-95 korpusā to bija iespējams ielādēt tikai līdz pusei, tāpēc bumbvedēja ātrums un lidojuma attālums stipri samazinājās. Nācās rakt tranšeju, lai bumbu uz speciālas platformas varētu pastumt zem lidmašīnas. Gadījumā, ja superjaudīgā bumba tomēr tiktu pieņemta apbruņojumā, līdzekļus, kas to varētu nogādāt līdz mērķim, vēl būtu nepieciešams radīt. Realitātē tas nozīmēja tikai vienu: vienīgā valsts, kuru PSRS varēja tajā brīdī iznīcināt ar kodolieročiem, bija pati PSRS, jo bumbas bija, bet nogādes līdzekļi nebija.

Iepriekš minētais bija tikai viens no Hruščova blefiem/meliem, bet tādu bija daudz.

Nelielās devās blefs/meli politikā tiek uzskatīti par pieļaujamu rīcību. PSRS šī pieļaujamības latiņa bija ļoti augsta, jo, kā zināms, PSRS laikos valdošā kliķe to tik vien darīja kā blefoja/meloja, bet Hruščova blefs/meli jau bija tik lieli, ka viņa oficiālo runu krājumos sākās cenzēšana, dzēšot daudzos pārspīlēto solījumu ieviešanas termiņu gadus.

Kas notika ar Hruščovu? Viņš iegāja vēsturē kā viens no retajiem, kurš amatu atstāja uz savām kājām, nevis viņu iznesa no Kremļa ar kājām pa priekšu. Vienkāršāk runājot – viņu gāza no varas, presē publicējot tik īsu informāciju par Hruščova došanos pensijā veselības pasliktināšanās dēļ.

Tagad paskatīsim līdzības. Putins blefo/melo, ka maz neliekas.

Tamdēļ bez uzmanības nevar atstāt faktu, ka Krievijā darba kārtībā ir likumprojekts, kurš paredz nosacījumu par Krievijas bijušo prezidentu neaizskaramību, kas paredz, ka bijušie valsts augstākie vadītāji nevar tikt saukti pie kriminālās un administratīvās atbildības par darbībām, kas pastrādātas amata pilnvaru laikā, un šis nosacījums turpmāk tiks attiecināts uz visu viņu dzīves laiku.

Varētu domāt, ka Putins jau sāk rūpēties par savu nākotni pēc prezidentūras beigām, bet ir viens liels bet – viņš pie varas var palikt līdz 2036.gadam. Vai nešķiet, ka viņš pārāk ātri ir sācis domāt par savu aizsardzību pēc 2036.gada? Ārēji un formāli šķiet, ka viņa pozīcijas ir visnotaļ spēcīgas. Ak, jā, Hruščovs arī savos varas gados domāja, ka ir neizskarams, bet Kremļa kliķe bija citādākās domās.

Šādā kontekstā nevar paslīdēt garām arī plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija, ka Putinam konstatēti Parkinsona slimības simptomi un tāpēc viņš 2021.gada sākumā gatavojoties atkāpties no amata. Protams, ka oficiāli Kremlis pašlaik noliedz šādu informāciju. Kaut arī, ja paskatās no otras puses, – Kremlis vienmēr noliedz jebkādu informāciju, ja vien paši kaut ko nav pateikuši.

Jāpiemin viens interesants fakts. Tas, ka Putins vairs īsti nekontrolē situāciju, jau nav noslēpums. To apliecina kā protesti Habarovskā, tā arī paša Putina neizlēmīgā rīcība daudzos citos jautājumos. Ironiski, ka šo jautājumu rakstā “Vai Putins ir zaudējis ķērienu” argumentēti apskata neviens cits kā Hruščova mazmeita Ņina Hruščova.

Izskatās, ka lielākajiem blefotājiem/meļiem būs vēl viena kopēja iezīme – no Kremļa viņi būs izgājuši uz savām kājām.

Avoti:

https://jauns.lv/raksts/sievietem/38870-hroniska-melosana-dzivesveids-vai-diagnoze-komente-psihoterapeite

http://tikainesakinevienam.lv/category/meli/ 

https://nra.lv/politika/pasaule/118749-putins-ukraina-nav-krievijas-karaviru.htm https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%B5%D0%B4%D0%B0%D0%BB%D1%8C_%C2%AB%D0%97%D0%B0_%D0%B2%D0%BE%D0%B7%D0%B2%D1%80%D0%B0%D1%89%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B5_%D0%9A%D1%80%D1%8B%D0%BC%D0%B0%C2%BB https://www.youtube.com/watch?v=pOsCNQI10sU

https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievija-pern-barenca-jura-neveiksmigi-izmeginajusi-raketi-ar-kodoldzineju.d?id=50320779

https://www.apollo.lv/6753796/straujs-radiacijas-limena-pieaugums-un-piecu-kodolinzenieru-bojaeja-kas-zinams-par-noslepumaino-kodolnegadijumu-krievija

https://www.tvnet.lv/4780913/100-megatonnu-udenraza-bumba
https://jauns.lv/raksts/arzemes/412450-krievija-grasas-paplasinat-eksprezidentu-neaizskaramibu https://www.tvnet.lv/7103707/kremlis-komente-baumas-par-putina-gaidamo-atkapsanos-slimibas-del https://www.tvnet.lv/7099882/vai-putins-ir-zaudejis-kerienu

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...