Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne velti tiek runāts, ka ar pacietību un prātu var panākt visu. Ja vēl nedaudz klāt nekaunības – tad var panākt ļoti daudz. Ja pie visa iepriekš minētā pieliek klāt vēl naudu – tik laika jautājums, kad tiks panākts viss iecerētais. Jā, šoreiz ir stāsts par Ķīnu, kura no atpalikušas valsts tagad ir kļuvusi par vienu no visietekmīgākajām valstīm pasaulē un ar šo tai ir par maz. Tas Ķīnai ir kopīgs ar Putina Krieviju, bet ar vienu lielu atšķirību: ķīnieši savu ietekmi panāk lēnām, izmantojot finanšu sviras, informatīvo telpu un inovācijas – Putina Krievija ir palikusi brutāla spēka un nekaunības piekritēji.

Lai cik tas paradoksāli nebūtu, Baidens tikšanās laikā ar Putinu viņu aicināja aizdomāties par Krievijas atkarību no Ķīnas1. Pašsaprotams, ka Putins savā augstprātībā un iedomībā pat negrasās pieļaut, ka agrākais PSRS bārabērns Ķīna ir kļuvusi daudz ietekmīgāka un stiprāka.

Jā, vēstures nezināšana vai paļaušanās uz pārveidotu vēsturi var radīt nopietnas sekas. Ja Putins zinātu savas mīļās PSRS vēsturi, tad viņam vajadzētu arī atcerēties, ka Ķīnas militārās rūpniecības komplekss daudzus gadus dzīvoja tikai uz padomijas rēķina, bet ne tikai vienkārši dzīvoja, bet arī pa kluso visu nokopēja un pilnveidoja. Gala rezultātā – Ķīna tagad ir apsteigusi Krieviju un iet tālāk jau savu ceļu.

Nevar nepieminēt, ka, ja pašlaik Krievijai sakarā ar noteiktajām sankcijām ir grūtības atsevišķu materiālu iegādē, tad Ķīna stabili spēj sevi nodrošināt ar visu nepieciešamo. Rezumējot – Ķīna bruņojuma izstrādes un tirdzniecības jomā Krieviju ar apsteigusi, un tagad drīzāk var runāt par to, ka Krievijas militārās rūpniecības komplekss ir vairāk atkarīgs no Ķīnas nekā Ķīna no Krievijas.

Ķīna savus ķīļus Krievijas sadrupušajā pamatā dzen lēnām un nesteidzīgi. Kamēr Krievija nekaunīgi cenšas paplašināt savu ietekmes zonu un izvirza savas pretenzijas pat uz to, kas nekad tai īsti nav bijis, Ķīna uzvedas klusi un mierīgi, pat necenšoties pieminēt faktu, ka savulaik Krievijas impērija sagrāba tās zemi Sibīrijā un Tālajos austrumos.2 

Protams, ka tā ir tikai sakritība, ka tieši šajos reģionos pakāpeniski palielinās ķīniešu skaits, Ķīnas pilsoņi izpērk šī reģiona zemi, un tieši šajā reģionā ir lielas Ķīnas investīcijas. Piemēram, Tālo Austrumu reģionā jau 2018.gadā Ķīna plānoja investēt dažādos projektos vairāk nekā 30 miljardus USD.3

Ķīniešu nozīmīgumu Tālo Austrumu reģionā ilustrē arī tas, ka pastāv uzskats - kā tikko ķīnieši aizbrauktu, viss aizaugtu.4 Līdz ar visu minēto tik laika jautājums, kad attiecīgie reģioni no Krievijas paspārnes lēnām nonāks atpakaļ Ķīnas sastāvā. Iedzīvotāji pat neprotestētu, jo šā vai tā tur ir daudz ķīniešu, vai arī pārējie visi ir atkarīgi no Ķīnas labvēlības. Cilvēki ļoti labi apzinās, ka no Krievijas viņiem šādu atbalstu nesaņemt.

Diplomātiskajā dienas kārtībā šo jautājumu Pekina neizvirza, vismaz pašlaik. Esmu pārliecināts, ka to tā darīs tikai tad, kad nenovēršami būs tikai viens rezultāts un tas nebūs par labu Krievijai.

Tieši diplomātiskā komunikācija ir viens no vislielākajiem šī brīža Ķīnas trumpjiem. Tā neiecērtas, kad saņem kritiku, bet, visnotaļ ieturētā manierē sniedz savas pozīcijas izskaidrojumu. Tā cenšas komunicēt ar atsevišķu valstu iedzīvotājiem, veidojot viņu viedokli, atbilstoši Pekinas uzstādījumiem. Atkāpītei - izņēmums nav arī Latvija, kur Ķīnas vēstnieks visnotaļ bieži sniedz plaša apmēra intervijas atsevišķie plašsaziņas līdzekļiem.

Papildus iepriekš minētajam ļoti svarīgi ir tas, ka pretstatā daudzām valstīm, tajā skaitā ar Krievijai, Ķīnas ekonomikas rādītāji jau 2021.gada aprīlī uzrādījuši ļoti strauju kāpumu. Pārspējot prognozes, Ķīnas preču eksports uz ārvalstīm palielinājies par vairāk nekā 32%, bet importēto preču daudzums audzis par 43%, uzrādot straujāko kāpumu kopš 2011. gada. Tādējādi Ķīna arī turpmāk var sniegt savas “zīda cilpas” atbalstu. Jā, nepārklausījāties – “zīda cilpa”. Ikkatrai valstij, kura ir nokļuvusi šajā cilpā, no tās izrauties nav faktiski nekādu izredžu. Tā var formāli saglabāt savas valstiskuma regālijas, bet de facto visu noteiks Ķīna.

Lai cik ironiski nebūtu, Krievija pašlaik domā, ka tieši Ķīna ir tās lielākais sabiedrotais cīņā pret Rietumiem5. Jā, Ķīnai arī ar ASV ir nesaskaņas vairākos jautājumos, bet nedrīkstam aizmirst teicienu – mana ienaidnieka ienaidnieks ir mans draugs.

Atceroties iepriekš pausto, ka savulaik Krievijas impērija ir sagrābusi Ķīnas zemi un ka pašlaik Putina Krievija par šo smalkjūtīgi klusē, maz ticams, ka Ķīna uzskata Krieviju par savu draugu. Līdz ar to Ķīnas sadarbība ar Krieviju iespējama tikai tik tālu, cik tālu sakrīt abu valstu intereses.

Papildus, ja paturam prātā, ka gan Krievija, gan arī Ķīna cenšas kļūt par ietekmīgāko valsti, bet pirmā vieta ir tikai viena, maz ticams, ka jebkāda veida sadarbība būs ilgstoša un bez slēptiem nodomiem. Savukārt, ja paskatāmies pieejamos resursus, tad noteikti vairs nav vērts runāt par Krievijas un Ķīnas sadarbību, bet jārunā par Ķīnas un Krievijas sadarbību.

Morāle no šī visa – Baidens un Putins nav pārāk draudzīgi viens pret otru, bet pirmais šā vai tā uzskata par nepieciešamu brīdināt Putinu. Vai pēdējais ieklausīsies – grūti teikt, bet, ja neieklausīsies, tad dienas skaitītas. Ja skaitītas Putina dienas, tad arī Lukašenko gals klāt. Hmm, ja vēl atceramies, ka Ķīna savulaik neskopojās ar investīcijām arī Baltkrievijā!?

1 https://radiosputnik.ria.ru/20210617/bayden-1737440355.html

2 https://ndn.info/publikatsii/45073-sibir-podnebesnaya-pochemu-kitaj-pretenduet-na-rossijskie-territorii

3 https://www.vedomosti.ru/business/news/2018/03/07/752977-kitai-investirovat-30-mlrd

4 https://www.bbc.com/russian/features-49978027

5 https://meduza.io/feature/2021/04/06/rossiya-schitaet-kitay-soyuznikom-v-novoy-holodnoy-voyne-s-zapadom-no-eto-ne-vzaimno

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...