Iesaki rakstu: 
Frontē joprojām bez izmaiņām, proti, Kremlis turpina darīt to, ko tas prot vislabāk, – sēt haosu un tīt ap pirkstu naivo Rietumeiropu, it sevišķi veco Eiropu. Brīdī, kad pilnā sparā rit Krievijas Bruņoto spēku mācības „ZAPAD-2021”, Kremlis, neskatoties uz Rietumu noteiktajām sankcijām un Ženēvā Baidena izteiktajiem brīdinājumiem Putina virzienā un nolikto termiņu izteikto nosacījumu izpildei (31.augustu), kas sen jau kā ir garām, turpina vilkt spēkus pie Ukrainas robežām, pārņemt varu Baltkrievijā un izvērst Wagner algotņu darbības lauku Āfrikā.
Tieši tā, nu Putina režīma adeptiem būs iespēja piedalīties laupīšanas un vardarbības sēšanas misijā Mali Republikā, nostājoties Mali militārās huntas pusē un pavēršot ieročus pret Rietumu spēkiem, mazliet precīzāk – pret franču un vāciešu spēkiem, kas līdz šim Mali bija centušies apkarot ekstrēmismu un terorismu, nodrošinot Mali leģitīmās valdības stabilitāti.
Šajā sakarā gribu izteikt „līdzjūtību” Makronam, kurš vienmēr ir izmantojis iespēju aizrādīt Baltijas valstīm par to pārlieku vēso „rusofobisko” attieksmi pret Kremli, tāpat arī nosūtīt sveicienus Merkeles kundzei, tikai žēl, ka to nevaru izdarīt pa gāzes trubu Nord Stream II.
Interesanti ir tas, ka pats Makrons ar Kremli nerunā, bet turpina brīdināt Mali militāro huntu neattīstīt sadarbību ar Putina pavāra Prigožina vadīto rīkļurāvēju grupu Wagner. Kā vairums Francijas mediju raksta, „Parīze ir šokā!”... Kā nu ne, Francijas bijušajā Āfrikas kolonijā savu saimniecību ir sācis izvērst Putins.
Vienīgais, ar ko franči un vācieši piedraudējuši, ir - ka izvedīšot laukā paši savus karavīrus no šīs valsts. Bet Kremlis taču to vien tikai gaida! Kā ziņo franču prese, runa ir par 1000 Wagner algotņu dislocēšanu Mali, galīgais līgums vēl neesot noslēgts, bet, zinot Kremļa asinskāro dabu, visticamāk, Wagner kaujinieki sen jau atrodas Mali. Šur tur tiek minēts, ka Wagner grupa par sniegtajiem pakalpojumiem Mali huntai mēnesī saņemšot mazliet vairāk par 10 miljoniem ASV dolāru.
Lieki piebilst, ka Wagner grupas kaujinieki jau labu laiku „karo” arī vairākās citās Āfrikas valstīs – Sīrijā, Lībijā, Mozambikā, Madagaskarā, Sudānā, CAR un vēl šur un tur. Cik zināms, nevienā no šīm Āfrikas valstīm līdz ar Putina laipno zaļo cilvēciņu ierašanos nekas labs nav noticis. Tieši pretēji, ir piedzīvota vēl dramatiskāka drošības situācijas pasliktināšanās, par civiliedzīvotāju slepkavošanu un spīdzināšanu nemaz nerunājot.
Atceroties nesenos notikumus Afganistānā, kur Taliban [Krievijā aizliegta teroristiska organizācija] ar Kremļa svētību atguva „varu”, nav nekāds brīnums, ka Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs ir diplomāts, kurš spēj sarunāt lietas ar jebkuru teroristu – arī ar Al-Qaeda un ISIS pārstāvjiem, no kā principā arī sastāv Mali militārā hunta, kas kuru katru brīdi slēgs darījumu ar Wagner grupu par sadarbību karošanas jomā.
Nožēlojami ir tas, ka vienīgais, uz ko spējīgi mūsu NATO sabiedrotie – franči un vācieši, kuru armijas daļas atrodas Mali, ir tikai piedraudēt ar bēgšanu no šīs valsts tā vietā, lai parādītu savu spēku un sāktu saukt lietas īstajos vārdos, beidzot vienreiz respektēt Kremļa asiņaino diplomātiju Āfrikā.
Ja šīnī hibrīdkara frontē joprojām nebūs adekvātas reakcijas no veco Eiropas valstu puses attiecībā uz Kremļa agresiju, mēs varam sagaidīt, ka Lukašenko sāks piedāvāt tūrisma lidojumus uz Minsku arī bēgļiem no Mali Republikas.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
