Iesaki rakstu: 
Ierindas lasītājam jāsaprot, ka Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārveide no kailas valsts institūcijas par organizētu melnas uzņēmējdarbības struktūru, kuras gada nekur neuzskaitītā ''peļņa'' var konkurēt ar legāla Latvijas koncerna ienākumiem, nenotika vienas dienas laikā.
Tas bija ilgs un sarežģīts process, kurā tika uzbūvēti horizontāli Zemkopības ministrijas struktūrvienību izteikti korumpēti sakari, kas kā sēnes pēc lietus apauga ar dažnedažādām NVO un Zemnieku saimniecībām, caur kurām tika ''dzīti'' ES fondi, pretim radīti monopolizēti nosacījumi valsts iepirkumiem, bet finālā oficiāli un neoficiāli finansēta politika. Tieši politiskā piederība noteica ļoti strukturizētu un vertikāli sasaistītu, kā lai tā maigāk pasaka, - visas šīs sarežģītās saimniecības uzraudzību un pārvaldību.
Apogeju šie procesi sasniedza LLU Goda doktora Jāņa Dūklava ministrēšanas laikos, kad ZZS iecēla valsts prezidentus un ''apguva'' Latvijas budžetu. Ja runāt par juridiski pamatotiem pierādījumiem, tad specdienestu arhīvos ir tonnām pagaidām nekur nepubliskotu faktu un materiālu. Izsaku pieņēmumu, ka aptuveni tikpat ir kastēs un cietos diskos pie mūsu stratēģiskajiem partneriem. Garantēti uzskatu, ka ne bijušais ministrs, nedz PVD vadītāji un direktori neizietu poligrāfa pārbaudi par savām darbībām un nedarbiem.
PVD var mākslīgi radīt vai tieši otrādi - novērst jebkāda formāta problēmas un likstas milzīgam daudzumam valsts uzņēmēju. Nopietnības izskata pēc kādu sodot vai nesodot, nepieciešami ir gudri, faktiski zinātniski slēdzieni. Šeit parādās apritē vēl viena bezgala interesanta struktūra. Zemkopības ministrijas padotībā esošais Valsts zinātniskais institūts ''Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR''.
Īsumā šīs visnotaļ nopietnās struktūras vēsture ir šāda:
„Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” tika izveidots Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un valsts aģentūras “Latvijas zivju resursu aģentūra” restrukturizācijas rezultātā. Institūts pārņēma PVD Nacionālā diagnostikas centra funkcijas un daļu no Latvijas Zivju resursu aģentūras funkcijām. Savu darbību šādā statusā institūts uzsāka 2010. gada 1. janvārī.”
Tā no institūta mājaslapas. Uzreiz piebildīšu, ka faktiski visi sodi/nesodi no PVD puses tiek pamatoti ar BIOR laboratoriju slēdzieniem un atzinumiem. BIOR ir monopolstāvoklis šajā sfērā un pārtikas - veterinārijas nozarē kopumā. Diemžēl šai institūcijai nu nekādi nevar piemērot tautā ierastos vārdus, ka tas taču valsts oficiāls kantoris, kur nekādas šmuces un rebes nav iespējamas.
Paskatīsim šī valsts kantora viena vadītāja īsu CV. Ir vērts šo humoru no www.lsm.lv izlasīt no pirmās līdz pēdējai rindai. „Nedaudz vairāk nekā gadu Bulduru Dārzkopības vidusskola vairs nav Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Pēc ilgām diskusijām un cīniņiem vidusskola tika atdota Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), bet par politisko pārraugu kļuva Zemkopības ministrija.
Aizvadītajā vasarā LLU rektores vadīta konkursa komisija no sešiem pretendentiem izvēlējās jaunu skolas valdes priekšsēdētāju - Rafaelu Joffi. Viņš iepriekš ilgstoši vadīja citu Zemkopības ministrijas padotības iestādi - Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu „Bior”.
Tur amatu viņš atstāja pēc skandāla par vairākkārtēji sadārdzinātu stikla zušu mazuļu iepirkumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) toreiz ierosināja krimināllietu par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Izmeklēšana vēl turpinās, bet Joffe šobrīd lietā ir liecinieks. Savukārt no šī procesa izdalītā lietā jau tiek tiesāti vairāki viņa padotie.
„Tā kā mums šāda informācija nav pieejama, tad mēs vērtējām šo pretendentu pēc viņa dzīves pieredzes. Pēc tā, ko viņš potenciāli varētu izdarīt skolas labā, un pēc tās vīzijas, kuras, nebūdams skolā, viņš tomēr redzēja, kā skola var attīstīties,” saka LLU rektore Irina Pilvere (Zaļo un zemnieku savienība).
Drīz pēc tam, kad skolai tika atrasts jauns vadītājs, Zemkopības ministrija arī atrada tai naudu. Un te var redzēt, ka straujiem soļiem tuvojas vēlēšanas - par piešķirto naudu paveiktais tiek atzīmēts ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava (Zaļo un zemnieku savienība) ierašanos. Viņš neapšauba skolas izvēlēto prioritāšu secību, kā tērēta steigšus piešķirtā nauda.
Tiek pie 1,4 miljoniem
„Par neatliekamiem pasākumiem ārkārtas situāciju apzināšanā, novēršanā un mācību procesa nodrošināšanai lauksaimniecībā, pilnveidojot materiāltehnisko bāzi.” Ar šādu nosaukumu Zemkopības ministrija pērn pieteica savas īpašās vajadzības, lai vairākas tās pārraudzībā esošās iestādes tiktu pie naudas budžeta grozījumos.
Ar Saeimas akceptu 1, 4 miljonus eiro saņēma arī Bulduru Dārzkopības vidusskola. Naudas dalīšana notika īsi pēc rudens lietavu nodarītās postažas laukos.
Lūk, fragments no 5. oktobra Saeimas sēdes stenogrammas, uzstājas Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība): “Kolēģi! Savukārt es aicinu šo apropriācijas pārdali atbalstīt. Šajā apropriācijā, protams, ir ietverta arī daļa plūdu seku likvidēšanai paredzēto līdzekļu. Bet ir arī tādas lietas, kas ir svarīgas mums kā zaļajiem zemniekiem... es domāju, ne tikai zaļajiem un zemniekiem, arī citiem ir svarīgi, lai laukos... Nav noslēpums, ka laukos cilvēku skaits samazinās un, teiksim tā, lauksaimniecība kā tāda un lauksaimnieki noveco. Šeit ir ietverta arī Bulduru Dārzkopības vidusskola. Bulduros, lai piesaistītu jaunos cilvēkus, protams, ilgstoši ir vajadzīgs attiecīgs nodrošinājums, lai ieinteresētu šos cilvēkus arī turpmāk nodarboties ar lauksaimniecību. Un kas var būt primārais, ja ne sakārtota vide un attiecīgs aprīkojums?”
Jāiztērē divarpus mēnešos
Piešķirto naudu - 1, 4 miljonus eiro - bija jāpagūst iztērēt divarpus mēnešu laikā: no oktobra vidus līdz gadu mijai. Citādi neiztērētais atgrieztos valsts budžetā. Tā noticis ar pavisam nelielu daļu no summas - aptuveni 30 tūkstošiem. Vienā mēnesī sporta zālē nomainīta grīda.
Nopirkti sūkņi baseinam, kas nedarbojas jau gadus 20, bet kura atjaunošanai projekta vēl nav.
Sūkņi un flīzes baseinam izmaksāja ap 79 000 eiro.
Paralēli tam steigšus nojauktas Bulduru vecās siltumnīcas, kas jau gadiem stāvējušas kā grausti. Interesanti, ka skolas izsludinātajā iepirkumā bija pieteikušās divas firmas. Viena sadarbībā ar metāllūžņu uzpircēju piedāvāja teritoriju sakopt par 29 260 eiro, otra - par 168 196 eiro. Starpība starp abiem piedāvājumiem bija 138 936 eiro, taču lētāko piedāvājumu noraidīja neatbilstošu dokumentu dēļ.
Taču par teju seškārtīgo cenu atšķirību jautājumu nebija.
Otrs pretendents teritoriju triecientempā nolīdzināja.
Uz jautājumu, vai vidusskola nav izšķiedusi naudu, vidusskolas valdes priekšsēdētājs Rafaels Joffe saka: „Ir jāskatās, ko konkursa komisija, kas tur bija un kāpēc tas tā ir. (.. ) Es zinu, ka tāds konkurss bija uz to, ka to teritoriju tur sakārtoja, tas tur bija. Bet es domāju, ka konkursa komisija pieņēma lēmumu, kāds ir likumā noteikts.”
Skolā beidzot parādījušies mūsdienīgi datori mācībām un bezvadu internets. Taču, kādām vajadzībām iegādāti divi biznesa klases portatīvie datori “Apple MacBook Pro”, katrs divu tūkstošu eiro vērtībā (bez PVN), Joffe nav uzreiz gatavs pateikt.
Par piešķirto naudu nopirkts vairāku modernu laboratoriju aprīkojums, 3D printeris un drons par 1850 eiro, kas nepieciešami ainavu veidotāju izglītošanai. Skolā izremontētas telpas skolotājiem un pieaugušo izglītošanai. Mācību klases audzēkņiem vēl tikšot remontētas. Arī jau izremontētajās telpās nav apkures. Kad salabos apkures sistēmu, svaigi atjaunotajās telpās mainīs radiatorus.
Nopirkti moderni dārzkopības instrumenti un traktori, kurus izmantošot skolēnu apmācībā. Konkrētas programmas tam gan vēl nav.
Eksperts kvalitātes pārvaldības sistēmā - apsūdzētais Ploriņš
Skolā ieviesīs kvalitātes pārvaldības sistēmu. Arī šiem nolūkiem bijis iepirkums. Pakalpojuma līgums noslēgts par teju desmit tūkstošiem eiro ar decembrī nodibinātu firmu. Tās piedāvātais eksperts - amata noziegumos apsūdzētais, bijušais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājs Armands Ploriņš.
“Uzrunāja mani Joffes kungs, ka viņiem tāds plāns ir. Firma bija jau nodibināta savlaicīgi - jau diezgan sen gribēju tādu izveidot. Un tā ir dibināta vispār decembrī,” raidījumam “De facto” saka Ploriņš.
Joffe norāda, ka viņš Ploriņu pazīst jau sen un kā labu speciālistu: “Viņš ir apsūdzēts, mēs to zinām. Bet viņš kā speciālists, viņš māk to izdarīt. Un viņš šeit nav ne pie kādiem finanšu dokumentiem, absolūti ne pie kādām finansēm klāt. Viņš vienkārši palīdz sakārtot dokumentus, un viņam tajā ir zināma pieredze. “
Bulduru attīstības un investīciju stratēģija apstiprināta pirms diviem gadiem, kad tā vēl atradās Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā. Tiesa gan, šajā dokumentā noteiktās prioritātes un to secība atšķiras no tā, kas tika paveikts ar piešķirto naudu. Dokuments tikšot atjaunots tuvāko mēnešu laikā.
Taču pa to laiku jau plānotas nākamās investīcijas skolas infrastruktūrā - 450 tūkstoši eiro, kas ar Zemkopības ministrijas svētību piešķirti caur Lauku atbalsta dienestu.
Iespējams, naudas izmantošana būtu daudz pārdomātāka, ja to savlaicīgi ieplānotu skolas budžetā.
Jāpiebilst, ka dārzkopības programmās pēdējos gados mācās aptuveni 150 audzēkņi. Skolā kopumā, ieskaitot pieaugušo apmācību - ap trim simtiem. Runājot par iestādes nākotni, tiek piesaukta gan ideja par dārzkopības ekselences centra veidošanu, gan koledžas, taču precīza plāna vēl nav.”
Informācija publicēta 2018. gada 18. martā. Zinoši ļaudis bez diktofona klātbūtnes skaidro, ka Joffes zušu mazuļi ir pupu mizas salīdzinoši ar visu pārējo, kas ticis darīts BIOR un galvenais - turpinās arī šodien.
Uzņēmēji no pārtikas nozares sfēras skaļi un bez aplinkiem vēsta, ka BIOR pēc nepieciešamības (un PVD pasūtījuma) manipulē ar analīžu rezultātiem. Ir desmitiem gadījumu, kad BIOR rezultāti uzrāda par 30¬40% sliktāku rezultātu nekā pilnīga vienāda un analoga materiāla izpēte neatkarīgās ES laboratorijās.
Šāda inovatīva BIOR pieeja ne tikai rada iespēju pelnīt uz uzņēmēju ādas, kuriem minimums trīskārtīgi palielinās iesniedzamo pārbaudes materiālu apjoms, bet dod fantastiskas iespējas PVD pielietot sodus vai apžēlot, kā nu kurā gadījumā. Kā pilnīgu kuriozu kāds Daugavpils ražotājs raksturo situāciju, kad analīzei uz BIOR tikusi nosūtīta pilnīgi tukša mēģene, kurā atrasts viss, izņemot HIV.
Jautājums - kāpēc par šīm kliedzošajām lietām runā maz vai nerunā vispār? Atbildu - parastas bailes. Šodien pēc daudzus gadus izstrādātas prakses, nonākot konfliktā ar PVD, uzņēmējs garantēti var zaudēt daudzmiljonu vērtu biznesu. Kā piemēru vietējie ražotāji man ieteica pievērst uzmanību PVD augsto priekšnieku rokaspulksteņiem, ar kuriem šie kungi nekautrējas parādīties publiski. Secinājums - KNAB šiem zēniem ir tukša skaņa. Pagaidām tukša skaņa.
Gadiem veidotās koruptīvās shēmas pārtikas nozarē rada reālu apdraudējumu Latvijas tautas veselībai. Skaļi teikts, bet patiesība.
Es piedāvāju PVD vadītājam Mārim Balodim godīgi izstāstīt visu vēsturi ar SIA “Baltic Restaurants Latvia'' saindēšanās gadījumiem Siguldā un Liepājā. Kā iespējams, ka kaut kāda mistiska atbildība par šo notikumu tika uzkrauta Polijas uzņēmumam ''Cedrob S.A.”, taču netika ieviests aizliegums no šīs firmas ievest produkciju Latvijā. PVD apsūdzības bija sašūtas ar baltiem diegiem?
Kas patiesībā stāv aiz “Baltic Restaurants Latvia”, kas ir patiesais labuma guvējs šajā firmelē? Kāda loma skandālā bija SIA ”Gaļsaimnieks” un SIA „EVBL”? Vai iepriekšnorādītā sakarā notika SIA''Gaļsaimnieks” neformālas sarunas ar zemkopības ministru? Kas notiks, ja ''uzpeldēs” šo sarunu ieraksts?
Pavisam stulbs jautājums: kāda mārrutka pēc Siguldas pirmskolas izglītības iestādes - “Ieviņa'' un ''Tornīši” cirta iekšā it kā ar Zaļo karotīti nopirktu vietējo ražojumu, kurā PVD pēkšņi atrada kaut kādu poļu izcelsmes triperi? Es nerunāju par vemšanām Liepājā un kakāšanām ''Stockmann” „Trakajās dienās”. Galvenais - cik vispār, kur un kad ir bijušas saindēšanās ar ''Baltic Restaurants Latvia” pārtiku, vai par visām ir tikusi informēta sabiedrība? Kāda ir bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova saistība ar „Baltic Restaurants Latvia”, un kas nodrošināja ēdināšanas pakalpojumus Dziesmu svētkos ar Rīgas domes svētību?
Atgriežoties raksta sākumā, manuprāt, es nekļūdījos ar virsrakstu. Ja lasītājiem šajā sakarā ir citi piedāvājumi, lūdzu. Man vēl saistībā ar PVD, BIOR, Zemkopības ministriju un Karotēm palikuši neatbildēti 74 jautājumi. Jāraksta grāmata. Šodien esmu jau nogurusi, bet saku - uz redzēšanos!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
