Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ar kādu ātrumu un cik vienkāršoti Latvijas komercbankas slēdz kontus pilnīgi legālas uzņēmējdarbības komersantiem, atsaucoties uz Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas MONEYVAL rekomendācijām, būtu jādomā, ka bāleliņiem tik ierastā PVN atmazgāšana ir izdedzināta kā ar lodlampu.
Diemžēl tā nav un, cik noprotams, nebūs. Ja pāris gadus atpakaļ uzņēmīgi zēni, nodrošinājušies ar jumtu VID, dzenāja astronomiskas summas par nenotikušiem darījumiem aplī pa pasauli, izmantojot desmitiem valstu pārrobežu jurisdikcijas un simtiem čaulas uzņēmumu, tad pēc Latvijas finanšu sistēmas ''remonta'' process ir vienkāršots līdz trakās Paulīnes dullumam.
Kā informē avoti VID iekšienē, tad jaunie apstākļi banku sfērā bijuši par pamatu novatorisku tehnoloģiju izveidei. Šodienas PVN izkrāpšanas būtība ir novienkāršota līdz cirvja kātam.
Uzņēmums ''X'' veic aktīvu uzņēmējdarbību apmēram pusgadu, viss caurspīdīgs līdz brūtes peņuāra gaismas caurlaidei. Par šo periodu veidojas PVN parāds attiecībā pret budžetu. No 250 000 līdz 500 000 EUR. Saprotams, ka maksāts netiek ne cents.
Tad firmu pārdod investīciju fondam "Šmigli pigli'' vai investoram no Ukrainas Karpatu kalnu virsotnes, Moldovas vīnu laukiem utt. Tālāk seko maksātnespēja un jau ierastais, ka valsts atsūkā pati sev. Skaidro piķi savukārt kurjeri noņem bankomātos Suvalkos, kam tik tālu slinkums braukt, tepat kaimiņu Šauļos.
Uz ko balstīts viss knifs un panākumu atslēga? Tikai uz to, ka VID atbildīgās amatpersonas nekādi nereaģē 2-3-4-5 mēnešus, kamēr aug un krājas PVN parāds. Viss banāli un ļoti vienkārši.
Būtu interesanti iepazīties ar VID statistiku par šādiem humoriem un summām, piemēram, 2019. gada griezumā un par šā gada pāris mēnešiem. To, ka VID ne tikai "augša'' vēlas pelnīt un pelna, zina visi. Tomēr laiku pa laikam izlec infa, ka arī mazāka līmeņa darbinieki neatsakās ne tikai no kalniņa braukalēt, bet pat gatavi ragaviņas augšā vilkt.
2019. gada 16. augustā netā var atrast ziņu: „Piektdien tiesa lēmusi diviem aizdomās turētajiem noteikt drošības līdzekli - apcietinājumu.
VID darbiniece, kuras vīrs bija viens no organizētās noziedzības grupējuma dalībniekiem, vakar ir izbeigusi darba attiecības ar VID.
VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš piektdien žurnālistiem sacīja, ka darba attiecības izbeigusī VID darbiniece bijusi vienas VID daļas vadītāja.
Podiņš gan pauda cerību, ka šī darbiniece nevarētu būt bijusi iesaistīta grupējuma darbībā. "Iestādei radās reputācijas riski, tā bija darbinieces izvēle iesniegt atlūgumu, " viņš skaidroja.
Jau ziņots, ka noziedzīgais grupējums darbojās laika posmā no 2017. gada janvāra līdz 2019. gada augustam. Iesaistītie izvairījās no PVN nomaksas, kā arī legalizēja noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus, tādējādi nodarot valsts budžetam zaudējumus 645 784 eiro apmērā.”
Kreatīvi džeki pa pusotru gadu vēsā mierā nosper virs pusmiljona EUR faktiski valstij pienākošos budžeta līdzekļu un smīn bārdā. Savukārt citi džeki, kas reāli strādā, piemēram, lietuviešu firma Integria Administratīvā apgabaltiesā cīnījās ar mūsu VID par PVN pārmaksas 17749,54 EUR apmērā atmaksu par gaisa atsvaidzinātāju importu no Turcijas. Tiesu VID zaudēja. Lietas nr.: A420220318.
Trešie džeki no Agrowest Grain nopirka zirnīšus no kaut kādiem poļu žuļikiem ar nosaukumu Eurosit Sp. zo. o, kuri pa vidam zirnīšus pārkrāva leišu elevatorā "Pupu mizas'', kas jau desmit gadus nedarbojas. Visa rezultātā, neskatoties uz reāliem zirnīšiem, rajona administratīvā tiesa pasūtīja Agrowest Grain divas mājas tālāk. Ar šo humoresku var iepazīties lietā A42-00119-20/21.
Par ko liecina šie gadījumi? VID nežēlīgi čakarē par pāris tūkstošiem, ja iespējams pieķerties pie reālas, darbojošās firmas, kurai ir, ko zaudēt. Pie vienas vietas, ka darījumi faktiski notikuši. Vietējais uzņēmējs jau sen padarīts par situācijas ķīlnieku, kuram jāatbild ne tikai par sevi, bet arī darījumu partneri Eiropā, autopārvadātāju un vēl velns viņu zina, ko.
Visi atceras 2008. gada krīzi, Dombrovska veiksmes stāstu un citas tā laika peripetijas. Pateicoties visas pasaules melnās naudas atmazgāšanai Latvijā, Krievijas tranzītam un ES fondu izzagšanai mēs kaut kā izķepurojāmies. Šodien šo triju Latvijas tautsaimniecības atlantu vairs nav. Toties ir koronvīrusa ''Covid-19" pandēmija. Ir ārkārtēja situācija valstī, karantīna un sociālā pašizolēšanās.
Kas notiks ar Latvijas budžetu, ja ārkārtējā situācija nebeigsies 14. aprīlī, bet tiks pagarināta līdz, piemēram, 1. novembrim?
Visu šo laiku vieni uzkrās PVN parādu budžetam simtos tūkstošu, lai to banāli nočieptu, bet citi skraidīs pa tiesām par simtiem EUR? Kur Latvija ņems naudu medicīnas nozarei, ja vienlaicīgi ar ''Covid-19" būs inficēti desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju?
Jāatceras, ka PVN nav tikai karuselis vai koferi ar skaidro naudu mašīnu bagāžniekos no Suvalkiem, bet valsts kopbudžeta ienākumu %. Pat VID spiests atzīt: „Vairāk nekā ceturtdaļa jeb 25,6% (219,18 milj. EUR) no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem 2020. gada janvārī ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi. Salīdzinot ar 2019. gada janvāri, tie ir par 5,06 milj. EUR jeb 2,4% lielāki.
Tomēr, ņemot vērā nodokļa atmaksas kāpumu, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šī gada janvārī iekasētie pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi atpalika no plāna izpildes. Šī gada janvārī pievienotās vērtības nodoklis atmaksāts 106,18 milj. EUR apmērā, kas ir par 4,91 milj. EUR jeb 4, 8 %, vairāk nekā pagājušā gada janvārī.
Visvairāk atmaksātās pievienotās vērtības nodokļa summas palielinājušās nodokļu maksātājiem, kuri darbojas lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē, operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē vai pakalpojumu sniegšanas nozarē. ''
Cik no šiem tikai vienā mēnesī atmaksātiem 106,18 miljoniem EUR ir vienkārši nozagti valstij? Nozagti ar VID atbalstu, ja kas...
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.