Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Quo vadis, “Rīgas meži”?

Dr. Ļubova Zvonarjova
08.04.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunā sasaukuma Rīgas domes valdošā koalīcija, kura pavisam nesen, tā sacīt, “saņēma” varu galvaspilsētā, pēc trauksmes cēlēja ziņojuma izsniegusi “vilka pases” abiem ilggadējiem SIA ”Rīgas meži” vadītājiem — Aivaram Tauriņam un Jurim Buškevicam. Klausoties un iedziļinoties (analizējot) šīs darbības pavadošajos skaļajos paziņojumos, nav skaidrs, kas notiks ar šī uzņēmuma aktīviem. Īsāk sakot, “Rīgas mežu” liktenis ir biezā miglā tīts.

Kā tā? Publiski tika paziņots, ka taps vērtēta “Rīgas mežu” kokzāģētavas, tātad visa koksnes tālākas pārstrādes bloka atrašanās uzņēmumā. Nu jau citiem vārdiem sakot, no tā varētu arī “atbrīvoties”. Bet varbūt vērtēšanai varētu tikt “uzlikts” arī Rīgas mežu stādaudzētavas liktenis, un varbūt var apsvērt, vai vispār vajag nodarboties ar mežu apsaimniekošanu.

Kālab? Ikvienā (gandrīz ikvienā) jomā Latvijā ir simtiem profesionāļu, kas darbosies (lasi – apsaimniekos Rīgas pilsētai piederošos mežus) ar “lielu un patiesu prieku”. Vajag tik izsludināt attiecīgu, vēlams starptautisku, konkursu, un nauda Rīgas pilsētas maciņā ripos, to piepildīs un biezinās, un... pašiem domniekiem nevajadzēs ķēpāties. Slikta ideja?! Bet kāpēc gan ne?! Galvenais – ideja!

Gatera spridzeklis

Nenoliedzami, “Rīgas meži” pēdējo 10 gadu laikā ir ne tikai spējuši palielināt neto apgrozījumu, bet arī atvēzējušies iespaidīgu, bet daudziem tā īsti netīkamu projektu īstenošanai.

Vispirms “Rīgas mežu” vadība saprata, ka “pietiek” legāli “nodot” peļņu citiem spēlētājiem, un nolēma “peļņas centru” atstāt uzņēmuma, tātad Rīgas pašvaldības kabatā. Rezultātā tika izveidota kokzāģētava ”Norupe”. Un, lai tā pārstrādāja tikai 40 000–50 000 m3 baļķu gadā, kas no kopējā šīs izejvielas pārstrādes apjoma Latvijā neveidoja pat 1%, tomēr skujkoku zāģbaļku deficīta apstākļos arī šāds, lai neliels, apjoms ir gana iekārojams.

Un vēl... uzņēmuma vadība jau 2017. gadā publiskoja ieceres teju dubultot saražotās zāģētās produkcijas apjomus, kā arī uzbūvēt kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 20 000 t gadā, kurā pārstrādātu koksnes pārstrādes procesā radušos koksnes atlikumus. Šāds nodoms bija sava veida uguns ielaišana (vai nonākšana) pakulās.

Tā kā tolaik Rīgas domi kontrolēja toreizējai un pašreizējai valdību veidojošajai koalīcijai opozicionārie konkurenti no “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai”, pašvaldībai piederošā uzņēmuma iesaistīšanās kokzāģēšanā un nevis tikai un vienīgi apaļkoksnes pārdošanā, bet jau dēļu realizācijā, tika pakļauta vētīšanai.

Lai arī sākotnēji šķiet smieklīgi, ka par dārgākas produkcijas ražošanas sākšanu “Rīgas mežu” nu jau bijusī vadība “taisnojās” Konkurences padomē, bet Valsts kontrole bija sagatavojusi veselu ziņojumu, secinot, ka “Rīgas meži” ir “paplašinājuši savu darbību un iesaistījušies zāģmateriālu ražošanā, kas neatbilst likumā noteiktajiem gadījumiem, kad publiska persona var veikt komercdarbību privātā lauciņā”, jo neesot runas ne par tirgus nepilnību novēršanu, ne pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgu preču radīšanu, ne par valsts drošību. (Tātad – atdodiet izejvielas, lai maksimāli lielāku peļņu gūst citi!)

Šīs kaujas publisko daļu varēja vērot Saeimas atbildīgās komisijas sēdēs. Tajā skanējušie Valsts kontroles aprēķini bija šokējoši – proti, pārdodot kokzāģētavā pārstrādātos zāģbaļķus, uzņēmums būtu ieguvis daudz lielākus līdzekļus, nekā pārstrādājot baļķus zāģmateriālos un tos pārdodot. Tika minēta pat iespējamā negūtā peļņa - 3,36 miljoni eiro divu gadu laikā, ko būtu varēts izmantot citiem mērķiem. Pēc šādiem aprēķiniem un secinājumiem spriežot – būtībā mežu īpašnieki dēvējami par ekonomiskiem idiotiem, lai sāktu nodarboties ar kokapstrādi.

Jā, bet, šķiet, šādus sensacionālus secinājumus nav dzirdējuši Zviedrijas mežu īpašnieki, kuru kooperatīviem pieder ne tikai kokzāģētavas, bet pat celulozes un papīra fabrikas! Izdevīgāk tak pārdot apaļkoku un nopelnīt vairāk, nekā pārdot dēli. Bet lai nu paliek šis uz secinājumu paudēju un secinātāju sirdsapziņas, īpaši, ja Latvijā no visiem pieejamajiem skaļruņiem un bazūnēm skan – vajag ražot augstākas pievienotās vērtības produktus (citiem vārdiem sakot, dārgākas preces) un tās eksportēt.

Jā, un vēl no Latvijas tiek eksportēti neapstrādāti graudi, piens, arī apaļkoksne, bet par šo industriālo izejvielu pārstrādes nepieciešamību Latvijā ne Valsts kontrole, ne Konkurences padome nerunā! Ko tas nozīmē? Vien to, ka politiskās cīņas un iestāžu darbinieku vēlme sevi pierādīt nereti saslēdzas ar “dažu ļaužu” biznesa interesēm.

Vai vajag audzēt stādus?

Lai arī pašlaik nekas neliecina, ka jaunā, visu pārbaudošā Rīgas priekšniecība varētu ķerties “Rīgas mežu” stādaudzētavai un mežu apsaimniekošanai, tomēr, ja jau kokapstrādes esības lietderība tiek apšaubīta, kāpēc sava veida apšaubīšanai nevarētu pakļaut arī stādaudzētavas vajadzību uzņēmuma struktūrvienības statusā.

Labi, audzē paši sev un nedaudz stādu arī pārdod tirgū! Bet varbūt nav jēgas ķēpāties ar stādu audzēšanu pašiem, ko... Tos publiskā iepirkuma konkursā varētu nopirkt arī no citiem. Varbūt sanāk par kapeiku lētāk (ietaupīto varētu “kaut kam” novirzīt, piemēram, kādai kritiskai infrastruktūrai), bet stādaudzētavu pārdot “kādam” gribētājam, un atkal budžetā būtu nauda “kaut kam”.

Slima politiķa, pilsoņa, aktīvista... murgi?! Nebūt nē! Jau jau, ražojot un pārdodot dēļus, var nopelnīt mazāk nekā, tirgojot to pašu apaļkoksni, gan jau neticami gudrie visaugstākās matemātikas pārzinātāji varētu izrēķināt, ka stādaudzēšanas uzturēšanas izmaksas ir pārāk augstas pret saņemto stādu cenu, samaksu un ieguvumu.

Pārāk labi saimniekoja?!

Var patikt, var nepatikt, bet “Rīgas mežu” iepriekšējā vadība panāca uzņēmuma dubultsertifikāciju. Proti, kopš 2020. gada rudens uzņēmumam ir abu lielāko mežu sertifikācijas sistēmu – PEFC un FSC – mežu apsaimniekošanas sertifikāti un koksnes piegādes ķēžu sertifikāti. Jārēķinās, ka “Rīgas meži” ir viens no lielākajiem mežu apsaimniekotājiem Latvijā pēc apsaimniekotās mežu platības (ap 60 000 ha) un ik gadu savos mežos iegūst apmēram 180 000 m3 apaļkoksnes.

Tā kā “Rīgas mežu” ienākumi pēdējos 10 gados (līdz 2018. gadam, ieskaitot) ir būtiski pieauguši, tika sarūpēti abu sertifikācijas sistēmu sertifikāti, attīstīta produkcijas ar augstāku pievienoto vērtību ražošana, palielināta stādaudzētavas jauda. Jājautā: kāpēc šīs kompānijas ilggadējie vadītāji tiek patriekti?

Juridiski viss ir vienkārši un korekti, jo tas noticis, ņemot vērā trauksmes cēlēja ziņojumu, kura saturs gan vēl neesot īsti pārbaudīts, jo tam nepieciešams īpašs audits. Tātad “bezkompromisa tiesiskuma apstākļos” priekšniecību var atlaist, tikai balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu, nevis tajā minētā pārbaudes. Proti, aizdomu ēna ir par Zaļās klases projektu, kur vienā ēkā esot ieguldīti  600 000 eiro. Nenoliedzami, minētā summa ir visai iespaidīga vienai būdiņai. Minētais tiešām “prasās” pēc lietas faktisko apstākļu pārbaudes. Nepacietīgi gaidīsim tās rezultātus un secinājumus.

Koku nauda kritiskai infrastruktūrai, ne mežiem

Mulsinoši, bet viens no Rīgas jaunajiem priekšniekiem jau pacenties izteikties, ka aicinājuši “Rīgas mežu” vadītājus uz sarunu un vēlējušies runāt par “ieguldījumiem kritiskajā infrastruktūrā, bet uzņēmuma nu jau bijusī priekšniecība prezentējusi grandiozus investīciju plānus, kas maz saskanot ar pašvaldības mērķiem”.

Lūk, tā! Viss ir vienkārši! Būtu bijuši “atsaucīgāki” un “saprotošāki”, vēl joprojām sēdētu savos krēslos. Varbūt... tomēr... vienkāršāk bija drosmīgi pateikt – iecēla jūs tie, kas vairs nav pie varas Rīgā, mēs ar jums strādāt negribam, tāpēc atlaižam. Varasvīru(a) skaidrotais, ka “visa nauda, kas ir iegūta par meža izciršanu, ir arī visu rīdzinieku nauda, kura mums būtu jāiegulda pilsētas vajadzībām”, vairāk atgādina laiku, kāds bija pirms gadiem 40-50, nevis 21. gadsimta kapitālsabiedrību darbību izprotošus vadītājus.

Samaksa par pārdoto koksni NAV viens un tas pats, kas peļņa, ko var izmantot, kā saimniekiem gribas. Ja šis galvaspilsētas vadības priekšstāvju sacītais nav nejauša pārteikšanās, šķiet, “Rīgas mežiem” gaidāmi drūmi laiki, jo, paņemot visu naudu (lai tikai kritiskai infrastruktūrai būtu), ko saņem par koku pārdošanu, tas nozīmē, ka mežam “atpakaļ” nedos neko un arī par uzņēmumu, kam ir divu meža sertifikācijas sistēmu sertifikāti, pēc brīža varēs sacīt – REIZ BIJA.

Foto - atlaistais Rīgas mežu valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...