„Radošā” tiesa: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK27.02.2024.
Komentāri (0)
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com pēc neilga pārtraukuma ir atsākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Kas šajā lēmumā tik īpašs? No pirmā acu uzmetiena var šķist, ka tas ir parasts procesuāls lēmums, kurš nekādas nozīmīgas sekas neizraisa, jo vienkārši tika apturēta lietas izskatīšana līdz brīdim, kad Satversmes tiesa izskatīs jautājumu par dažu Kriminālprocesa likuma normu tiesiskumu, un tas it kā ir tikai loģiski, jo Satversmes tiesai stāv priekšā izvērtēt tieši tās likuma normas, uz kuru pamata valsts tiesai jālemj par arestētās naudas konfiskāciju.
Tātad, ja ir apstrīdēts spēkā esoša likuma tiesiskums, tad lietu skatīt nedrīkst, kamēr nav gūta pārliecība vai nu par likuma tiesiskumu, vai arī par šī likuma prettiesiskumu, kas viennozīmīgi padara par neiespējamu lietas turpmāku izskatīšanu. Tiesiskā valstī tā tam it kā vajadzētu būt.
Kā parasti, arī šoreiz velns slēpjas detaļās. Proti, šobrīd spēkā esošais Kriminālprocesa likums paredz, ka lietas izskatīšanu var apturēt tikai gadījumos, ja tiesa pati konkrēti šīs lietas ietvaros ir sākusi izjust aizdomas, ka likums varbūt nav gluži atbilstošs Satversmei, un tādēļ tiesa ir vērsusies Satversmes tiesā ar attiecīgu lūgumu sniegt skaidrojumu.
Ja Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par attiecīgās tiesību normas tiesiskumu citā lietā un/vai šo lūgumu Satversmes tiesai ir nosūtījuši citi tiesneši, tad likumā tiesai nav paredzētas tiesības apturēt lietas izskatīšanu. Faktiski tas nozīmē, ka tiesai it kā vajadzēja turpināt skatīt lietu, balstoties uz likumu, par kura tiesiskumu ir radušās aizdomas citai tiesai citā lietā.
Šoreiz tiesa rīkojās visai radoši – savas tiesības apturēt krimināllietas izskatīšanu tā pamatoja nevis ar Kriminālprocesa likuma normām, bet ar analoģiju no Administratīvā procesa likuma, kuram ar kriminālo pasauli vispār nekāda sakara nav.
Taču ir jau pieminētais „bet”: apgabaltiesa arvien biežāk sākusi apturēt lietu izskatīšanu, pamatojoties uz to, ka par attiecīgajiem kriminālprocesa likuma pantiem ir ierosinātas lietas Satversmes tiesā par to neatbilstību Satversmes pantiem. Apturēšana notiek, plašāk interpretējot Administratīvā procesa likumu.
No Kriminālprocesa likuma regulējuma, proti, 478.panta izriet, ka tiesai tiesības apturēt tiesvedību ir tikai tādā gadījumā, ja pati tiesa vēršas konkrētajā lietā ar pieteikumu Satversmes tiesā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 274. panta pirmās daļas 3. punktā tiesai paredzētas tiesības apturēt tiesvedību, ja tiesa konstatē, ka par iestādes piemērotās vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamās tiesību normas atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām Satversmes tiesā ir ierosināta lieta.
Gramatiski iztulkojot Kriminālprocesa likuma 478. panta pirmajā daļā ietverto normu, varētu secināt, ka kriminālprocesā tiesvedības apturēšana tiesību normas interpretācijas dēļ nav iespējama, nevēršoties tiesai konkrētajā lietā ar pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.
Taču tiesas kolēģija, lūk, uzskata, ka Kriminālprocesa likuma 478. panta pirmā daļa ir iztulkojama plašāk un pēc analoģijas piemērojama Administratīvā procesa likumā paredzētā kārtība. Proti, arī kriminālprocesā tiesa var ņemt un apturēt tiesvedību, pašai nemaz nevēršoties konkrētajā lietā ar pieteikumu Satversmes tiesā, ja konstatē, ka par piemērojamo tiesību normu satversmību jau ir ierosināta lieta Satversmes tiesā.
Un te nu ir svarīga nianse - ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kas ierobežo adresāta cilvēktiesības. To nosaka Administratīvā procesa likuma 17.pants. Un tas jau nozīmē, ka faktiski apgabaltiesa pārkāpj likumu vai pārāk plaši to interpretē, kas nav tiesiski.