Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šogad sanāk tā, ka maijs ir eksāmenu laiks ne tikai skolēniem, bet arī dažiem Latvijas politiķiem. Tikko premjere un satiksmes ministrs knapi nokārtoja eksāmenu baņķieru komisijas priekšā aviācijas nozares atbalsta veicināšanas priekšmetā un dabūja sliktākos rezultātus Eiropā (gada 14.5%) no iespējamajiem. Savukārt somu kolēģi nokārtoja eksāmenu uz teicami („Finnair” savas 5 gadu obligācijas pārdeva par gada 4,75%).

Tagad dienas kārtībā nāk “Rail Baltica” projekts. Visas neizdarības, pieļautās kļūdas un nekompetence strauji nāk gaismā un kaut ko noslēpt paliek arvien grūtāk. “Eksaminācijas komisijas vadītāja” - Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora, kurā ietilpst arī "Rail Baltica", koordinatore Katrīna Trautmane, varētu teikt, ir izvērtējusi projekta virzību un dod iestādes vērtējumu par šo projektu.

Būtiskākais no intervijas.

- Paredzēts, ka jūnijā Baltijas valstu premjerministri parakstīs vienošanos par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanas posmiem.

- Projekta galvenās trases izbūve ir jāpabeidz 2030. gadā.

- Notiek diskusijas par finansējumu un nākotni, un to, kā mēs organizēsim projekta īstenošanu, jo tas ir izrādījies dārgāks, nekā sākotnēji tika lēsts.

- Projekta sarežģītības dēļ tas tiks īstenots posmos.

- CEF finansējums attiecas uz infrastruktūru, kas ir "Rail Baltica" dzelzceļa galvenā līnija, jo CEF sedz 85% no izmaksām. Taču 15% ir jāsedz dalībvalstīm, kā arī no CEF netiek apmaksāti neattiecināmie darbi, piemēram, noteikti darbi stacijās.

- No ES puses netiek samazināta neviena tā daļa, vienkārši projekts tiek sadalīts pa posmiem.

- ES nevar finansēt vairāk par to, kas ir paredzēts "Rail Baltica" stratēģijā. Nosacījums ir galvenā "Rail Baltica" līnija, un tā ir līnija, kas ved no Tallinas līdz Polijas robežai.

- Trautmanes kundze cer, ka tiks panākta vienošanās par galveno "Rail Baltica" līniju un starpposma savienojumu ar Rīgu, lai tad projekta otrajā posmā pabeigtu Rīgas loku.

- Latvijas valdība var rīkoties, ja viņiem ir finansiāls atbalsts.

- Tiek ierosināts no valsts parādu aprēķina izslēgt aizdevumus infrastruktūrai, par kuriem dalībvalstis var slēgt līgumus.

- Otro posmu var sākt, kad mēs tam būsim gatavi un kad mums būs tam nauda.

- Latvijas teritorijā vietējie politiķi projektu ir papildinājuši ar daudzām reģionālajām stacijām, un jau pašā sākumā tika sniegta rekomendācija koncentrēties uz to, ka svarīgs ir pats "Rail Baltica" savienojums, bet no CEF līdzekļiem nevarēs maksāt par visu. Tādēļ reģionālās stacijas ir vēl viens jautājums, par ko notiek diskusijas.

- Projekts nav tikai Igaunijas, tikai Latvijas vai tikai Lietuvas jautājums, tas ir Eiropas jautājums.

Tātad ko no tā var secināt:

- Šobrīd savienojuma ar Rīgu un lidostu finansējums no ES puses tiek atlikts uz nenoteiktu laiku.

- Iespējas līdz 2030. gadam savienot Rīgas centru un lidostu ar “Rail Baltica” pamattrasi ir tikai uz valsts budžeta rēķina.

- Latvijas puse ir iztērējusi pirmajam posmam paredzētos naudas līdzekļus Rīgas centrālās stacijas pārbūvei un lidostas stacijas izbūvei, kā arī uzsākusi tilta būvniecību.

- Reģionālās stacijas, kurām satiksmes ministrs jau sācis domāt nosaukumus, ir jārealizē tikai uz Latvijas valsts budžeta rēķina, vai arī jāgaida kamēr ES piešķirs naudas līdzekļus. Taču visdrīzāk no kopējām Latvijas atbalsta programmai paredzētajām finansēm, tātad uz citu valsts projektu rēķina.

- ES gatava dāsni finansēt savas un tikai savas intereses, nodrošinot 85% līdzfinansējumu. (Caur to faktiski nodrošinot arī atlikušo 15% finansējumu no valsts budžeta, jo darbu lokalizācija un nodokļu ieņēmumi visdrīzāk būs lielāki.)

- Trautmanes kundze arī norāda vietējo vēlmju un sapņu finansēšanas avotu – valsts parāda palielinājums - un apsola šeit savu atbalstu.

- Pabeidzot pirmo posmu, ES būs sasniegusi savus mērķus, un maz ticams, ka šis projekts turpinās būt ES prioritāte. Visdrīzāk būs jāfinansē no Latvijas kopējās aploksnes un ne ar 85% atbalsta intensitāti.

Ir arī daži neatbildēti jautājumi:

- Vai šobrīd Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas, lidostas dzelzceļa stacijas un tilta būvniecībā plānotais un saņemtais ES līdzfinansējums tiks iekļauts galvenās līnijas 85% finansējumā?

- Kāpēc Latvijas atbildīgie politiķi savās vēlmēs izgāja ārpus “Rail Baltica” projekta stratēģijā nospraustajiem mērķiem?

- Kāpēc Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts ātrāk neuzsita pa pirkstiem mūsu politiķiem, kuri pretēji loģikai uzsāka vispirms 2. posma izbūvi par 1. posmam paredzētajiem finanšu līdzekļiem?

- Vai nefunkcionējoša lidostas stacija un trīs tilta balsti Daugavā būs Rīgas vizītkarte tuvākos desmit gadus?

No intervijas saprotu, ka par projektu atbildīgie politiķi, lai arī ar grūtībām un norādēm par sagatavojamo mājas darbu apjomu, šobrīd ir pielaisti pie eksāmena, kas kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas būs jākārto jūnijā.

Gaidīsim rezultātus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...