Rail Baltica Latvijas politikā ir kļuvis par tādu kā "karsto kartupeli". Sabiedrībai gribas uzzināt, cik projekts galu galā izmaksās un cik būs jāsedz Latvijas budžetam, savukārt politiķiem neērts jautājums un viņi labprāt paklusētu, jo teikt nav ko.
Raidījuma tēmas iemesls ir tāds, ka valdība otrdien konceptuāli atbalstīja līguma parakstīšanu par dzelzceļa projekta Rail Baltica pamattrases būvdarbiem Latvijā 3,7 miljardu apmērā.
Cik var noprast, tad līgums ir noslēgts pēc principa, ka būvēts tiek tikai atbilstoši piešķirtajai naudai. Ja naudas nav un būvēšana ir jāpārtauc, tad pasūtītājs maksā kādus 10 līdz 15 miljonus eiro līgumsodu, un ar to saistības pret būvētāju arī beidzas. Tas ir loģiski un saprotami, taču sadārdzinās projekta realizācijas izmaksas un arī būtiski pagarinās termiņus.
Uz jautājumiem, cik tad varētu izmaksāt Rail Baltica izbūve un vai būs finansējums, Satiksmes ministrs izplūda daiļrunībā, kaut arī varēja atbildēt vienkāršāk - cik izmaksās, nezinām un, kur ņemsim naudu, arī nezinām.
Turklāt radās iespaids, ka mocīt nav jēgas, jo patiešām nezina. Projekta nav, būvapjoms lāgā nav zināms, turklāt, vai būs viena vai divas sliedes, pagaidām arī nav saprotams. Taču ir atļauja slēgt līgumu par būvniecību! Turklāt ar konkrētu skaitli - 3,7 miljardi!!!
Tā kā naudas nav, tad tika pieminēts tāds finansēšanas veids kā PPP. Izklausās gudri, taču tas ir tas pats valsts budžeta finansējums, tikai izstiepts garākā laika posmā un parasti dārgāks. Tas nenozīmē, ka kāds privātais nofinansēs būvniecību un uzdāvinās valstij.
Lai kā tur būtu vai nebūtu, ir tikai divi finansējuma avoti šim projektam - ES fondi un valsts budžets. To, ko nedabūsim no ES, apmaksāsim no valsts budžeta. Tātad šobrīd, kamēr ES nav apstiprinājusi gatavību finansēt tos miljardus no saviem fondiem, ir jārēķinās, ka atlikumu var nākties maksāt pašiem. Tāpēc ar sapņiem un vīzijām ir jābūt uzmanīgiem un biežāk jāpakonsultējas ar finanšu ministru, vai sapņojas pareizi.
Raidījuma beigās satiksmes ministram tika uzdots jautājums arī par airBaltic spēju nākošā gada jūlijā dzēst savas obligācijas 200 miljonu eiro apmērā. No samudžinātās atbildes sapratu, ka valsts budžetam ir jāsāk gatavoties. Pārējie varianti, manuprāt, ir nekonkrēti un pagaidām maz iespējami.
Taču Briškena kungs vismaz nenoliedza, ka valstij var nākties tādā vai citādā veidā palīdzēt ar obligāciju atmaksu. Arī tas jau ir liels progress.
* Pārdomas par raidījumā "Šodienas jautājums" sarunāto