Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc padziļinātas EY (Ernst & Young Baltic) ziņojumu izpētes par visiem Rail Baltica izdevumiem un ienākumiem, nozares profesionāļi un eksperti no Igaunijas, atrada daudzas neatbilstības, ko aprēķinos pieļāvis EY. AS RB Rail par šo pētījumu samaksājuši 270 000 eiro. Un tagad šīs kļūdas, ja tās netiks paskaidrotas vai labotas, var mums maksāt krietni vairāk, nekā spējam iedomāties. Par to neviens nevēlas skaļi runāt, bet Rail Baltic projektu finansēšana var tikt apdraudēta no ES fondiem, var nākties atmaksāt visus ieguldījumus. Tas nozīmē, ka visām trim Baltijas valstīm būtu jāsedz visi izdevumi - 5,8 miljardi eiro.

Lielākās kļūdas aprēķinos ir saistītas ar gaisa piesārņojuma aprēķiniem, akcīzes nodokļa aprēķiniem un izmaksām, kas saistītas ar ietekmi uz vidi.

Igaunijas nevalstiskā organizācija Avalikult Rail Balticust (turpmāk NVO ARB) tas satrauca un tādēļ tika nosūta vēstule RB Rail vadībai, kurā tika norādītas atrastās kļūdas, un lūgums šīs kļūdas skaidrot. RB Rail vadība neuzskatīja par svarīgu trīs mēnešu laikā sniegt atbildes uz jautājumiem. Pēc atkārtotas informācijas pieprasīšanas tā vietā, lai sniegtu rakstiskas atbildes, RB Rail vadītāja Baiba Rubesa uzaicināja NVO ARB uz tikšanos Rīgas birojā, lai sniegtu mutisku skaidrojumu.

NVO ARB arī uzrakstīja vēstuli ar jautājumiem par kļūdām ES pārstāvjiem. ES atbildēja, ka RB Rail un Baltijas valstis pašas ir atbildīgas par Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīzes (IIA) pētījuma augsto kvalitāti un RB Rail ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem sabiedrībai.

RB Rail noteica tikšanās datumu, uz ko NVO ARB atbildē norādīja, ka vēlas protokolēt EY atbildi video formātā. Dažas dienas pirms noteiktā tikšanās datuma RB Rail pēkšņi paziņoja, ka dažas privātpersonas, kuras piedalās sanāksmē, nevēlas tikt filmētas. NVO ARB atbildēja, ka privātpersonas, kas nevēlas tikt filmētas, var neapmeklēt sanāksmi filmēšanas laikā.

Diemžēl pēc ierašanās sanāksmē ar kamerām RB Rail paziņoja, ka tikšanās ir beigusies. NVO ARB nevarēja akceptēt slēgto tikšanās formātu, jo:

1. Līdz šim no RB Rail netika saņemtas rakstiskas atbildes.

2. Lai pēc iespējas precīzāk informētu sabiedrību par apspriestajiem jautājumiem, ir nepieciešams protokols un vienkāršākais, atbilstošākais un precīzākais veids kā protokolēt sapulci, ņemot vērā 21.gs. priekšrocības, bija videoformāts.

Baiba Rubesa uz tikšanos neieradās.

Visbeidzot, rakstiskās atbildes uz pirmajiem trim jautājumiem tika sniegtas, atbildot uz Igaunijas tiesas spriedumu 25.septembrī, bet daļa no jautājumiem joprojām nav atbildēti. Izmaksu un ieguvumu analīzes nepublicētie avota dokumenti joprojām ir zem “noslēpumu plīvura”.

Ja Rail Baltica projekts tiek uzskatīts par nerentablu un ar daudzām kļūdām, ES var apstādināt projekta finansēšanu, kā arī atprasīt jau iemaksātās summas.

Kā precedentu varam minēt metro projektu Budapeštā. ( pilns raksts pielikumā)

Skaitļi un fakti par projektu

Kopējais Baltijas valstu nodokļu maksātāju skaits ~ 2 603 500

Projekta izmaksas - 5,8 miljardi

5 800 000 000/2 603 500 = 2227.8 eur

Katram nodarbinātajam, ja netiks veikts finansējums no ES, nāksies maksāt par projektu 2227,8 eur.

Ja ģimenē ir divi nodokļu maksātāji, tad ģimenei, lai segtu Rail Baltica celtniecību var nākties samaksāt no nodokļiem 4455,6 eur

Restaurēšanas, uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas: 126,6 miljoni eur gadā

No katra nodokļu maksātāja apmēram 50 eur gadā.

No 2015. gada kopējās izmaksas augušas no 3,7miljardiem eur uz 5,8 miljardiem eur.

Latvijā sākuma plānotās izmaksas bija 1,27 miljardi eur, tagad 1,968 miljardi eur.

Vienvirziena biļetes cena Rīga-Tallina vai Rīga-Viļņa vienai personai no 26 eur augusi uz 38 eur.

Rail Baltica dzelzceļa trases celtniecību plānots sākt 2019. gadā un pabeigt 2026. gadā.

Jebkura, pat sākumā šķietami nenozīmīga RB projekta kļūda attiecas uz ikvienu, kas dzīvo Baltijā. Mums jāmaina mūsu domāšanas veids no patērētāju domāšanas uz saimniecisku domāšanas veidu, un jāseko līdzi ikvienam solim RB Rail darbos! Pierādījums tam jau ir tas, ka Igaunijas nodokļu maksātājiem pašlaik no savas kabatas jāapmaksā apmēram 1,4 miljoni eiro Rail Baltic izmaksu. Sākotnēji tika plānots, ka ES maksās. Projekta termiņa neievērošanas dēļ igauņu nodokļu maksātājiem jāmaksā no sava budžeta.

Kopš 2015. gada kopējās Rail Baltica izmaksas ir pieaugušas no 3,7 miljardiem eur līdz 5,8 miljardiem eiro, un sākotnējās plānotās izmaksas Latvijā bija 1,27, tagad tie ir 1,968 miljardi eiro.

Biļetes cena braucienam maršrutā Tallina-Rīga vai Viļņa-Rīga tika plānota 26 eiro, tagad pieaugusi līdz 38 eiro. Tagad vienam cilvēkam divvirzienu biļete uz Tallinu vai Viļņu izmaksās 76 eur. Ģimenei ar 2 bērniem tas jau ir 304 eur. Šķiet, ka ar auto ģimenei šāds brauciens ir krietni izdevīgāks.

Salīdzinājumam var minēt arī airBaltic biļešu cenu 25 eur no Tallinas līdz Rīgai, kas ir pat lētāka nekā plānotā vilciena biļešu sākumcena.

Kāda garantija, ka visi izdevumi un izmaksas netiks palielinātas 2, 5 vai 10 reizes līdz 2019. gadam, kad tiks sākta šī projekta būvniecība? Un kā attīstīsies Baltijas valstu ekonomika līdz 2026. gadam, kad plānots projektu pabeigt?

Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina, ko viņi upurē šī projekta vārdā. Un, ja šis projekts nav veiksmīgs un izdevīgs, vai tas ir tā vērts upurēt aizsargājamās dabas teritorijas, valsts aizsargājamos arheoloģijas un kultūras pieminekļu, privātīpašumus, kas piederējuši cilvēkiem cauri gadsimtiem, lauksaimniecības zemi, kas ir būtisks pienesums mūsu tautsaimniecībai, u.t.t. Mūsu valstī jau ir bijuši pietiekoši daudz šādi neprātīgi dārgi projekti, piemēram, Dienvidu tilts. Neviens līdz šim nav nesis atbildību. Vai Rail Baltica būs nākošais?

Vai varam būt 100% pārliecināti, ka nauda, ​​kas domāta šim projektam, nenozīmē kādas privātās intereses un privātās kabatas papildināšanu. Kurš no Ministru kabineta ir gatavs parakstīt šādu garantijas dokumentu?

Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību visam notiekošajam par un ap Rail Baltica projektu, mēs 26. oktobrī plkst. 10.00 Gallery Park Hotel Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 7 rīkojam preses konferenci.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...