Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc padziļinātas EY (Ernst & Young Baltic) ziņojumu izpētes par visiem Rail Baltica izdevumiem un ienākumiem, nozares profesionāļi un eksperti no Igaunijas, atrada daudzas neatbilstības, ko aprēķinos pieļāvis EY. AS RB Rail par šo pētījumu samaksājuši 270 000 eiro. Un tagad šīs kļūdas, ja tās netiks paskaidrotas vai labotas, var mums maksāt krietni vairāk, nekā spējam iedomāties. Par to neviens nevēlas skaļi runāt, bet Rail Baltic projektu finansēšana var tikt apdraudēta no ES fondiem, var nākties atmaksāt visus ieguldījumus. Tas nozīmē, ka visām trim Baltijas valstīm būtu jāsedz visi izdevumi - 5,8 miljardi eiro.

Lielākās kļūdas aprēķinos ir saistītas ar gaisa piesārņojuma aprēķiniem, akcīzes nodokļa aprēķiniem un izmaksām, kas saistītas ar ietekmi uz vidi.

Igaunijas nevalstiskā organizācija Avalikult Rail Balticust (turpmāk NVO ARB) tas satrauca un tādēļ tika nosūta vēstule RB Rail vadībai, kurā tika norādītas atrastās kļūdas, un lūgums šīs kļūdas skaidrot. RB Rail vadība neuzskatīja par svarīgu trīs mēnešu laikā sniegt atbildes uz jautājumiem. Pēc atkārtotas informācijas pieprasīšanas tā vietā, lai sniegtu rakstiskas atbildes, RB Rail vadītāja Baiba Rubesa uzaicināja NVO ARB uz tikšanos Rīgas birojā, lai sniegtu mutisku skaidrojumu.

NVO ARB arī uzrakstīja vēstuli ar jautājumiem par kļūdām ES pārstāvjiem. ES atbildēja, ka RB Rail un Baltijas valstis pašas ir atbildīgas par Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīzes (IIA) pētījuma augsto kvalitāti un RB Rail ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem sabiedrībai.

RB Rail noteica tikšanās datumu, uz ko NVO ARB atbildē norādīja, ka vēlas protokolēt EY atbildi video formātā. Dažas dienas pirms noteiktā tikšanās datuma RB Rail pēkšņi paziņoja, ka dažas privātpersonas, kuras piedalās sanāksmē, nevēlas tikt filmētas. NVO ARB atbildēja, ka privātpersonas, kas nevēlas tikt filmētas, var neapmeklēt sanāksmi filmēšanas laikā.

Diemžēl pēc ierašanās sanāksmē ar kamerām RB Rail paziņoja, ka tikšanās ir beigusies. NVO ARB nevarēja akceptēt slēgto tikšanās formātu, jo:

1. Līdz šim no RB Rail netika saņemtas rakstiskas atbildes.

2. Lai pēc iespējas precīzāk informētu sabiedrību par apspriestajiem jautājumiem, ir nepieciešams protokols un vienkāršākais, atbilstošākais un precīzākais veids kā protokolēt sapulci, ņemot vērā 21.gs. priekšrocības, bija videoformāts.

Baiba Rubesa uz tikšanos neieradās.

Visbeidzot, rakstiskās atbildes uz pirmajiem trim jautājumiem tika sniegtas, atbildot uz Igaunijas tiesas spriedumu 25.septembrī, bet daļa no jautājumiem joprojām nav atbildēti. Izmaksu un ieguvumu analīzes nepublicētie avota dokumenti joprojām ir zem “noslēpumu plīvura”.

Ja Rail Baltica projekts tiek uzskatīts par nerentablu un ar daudzām kļūdām, ES var apstādināt projekta finansēšanu, kā arī atprasīt jau iemaksātās summas.

Kā precedentu varam minēt metro projektu Budapeštā. ( pilns raksts pielikumā)

Skaitļi un fakti par projektu

Kopējais Baltijas valstu nodokļu maksātāju skaits ~ 2 603 500

Projekta izmaksas - 5,8 miljardi

5 800 000 000/2 603 500 = 2227.8 eur

Katram nodarbinātajam, ja netiks veikts finansējums no ES, nāksies maksāt par projektu 2227,8 eur.

Ja ģimenē ir divi nodokļu maksātāji, tad ģimenei, lai segtu Rail Baltica celtniecību var nākties samaksāt no nodokļiem 4455,6 eur

Restaurēšanas, uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas: 126,6 miljoni eur gadā

No katra nodokļu maksātāja apmēram 50 eur gadā.

No 2015. gada kopējās izmaksas augušas no 3,7miljardiem eur uz 5,8 miljardiem eur.

Latvijā sākuma plānotās izmaksas bija 1,27 miljardi eur, tagad 1,968 miljardi eur.

Vienvirziena biļetes cena Rīga-Tallina vai Rīga-Viļņa vienai personai no 26 eur augusi uz 38 eur.

Rail Baltica dzelzceļa trases celtniecību plānots sākt 2019. gadā un pabeigt 2026. gadā.

Jebkura, pat sākumā šķietami nenozīmīga RB projekta kļūda attiecas uz ikvienu, kas dzīvo Baltijā. Mums jāmaina mūsu domāšanas veids no patērētāju domāšanas uz saimniecisku domāšanas veidu, un jāseko līdzi ikvienam solim RB Rail darbos! Pierādījums tam jau ir tas, ka Igaunijas nodokļu maksātājiem pašlaik no savas kabatas jāapmaksā apmēram 1,4 miljoni eiro Rail Baltic izmaksu. Sākotnēji tika plānots, ka ES maksās. Projekta termiņa neievērošanas dēļ igauņu nodokļu maksātājiem jāmaksā no sava budžeta.

Kopš 2015. gada kopējās Rail Baltica izmaksas ir pieaugušas no 3,7 miljardiem eur līdz 5,8 miljardiem eiro, un sākotnējās plānotās izmaksas Latvijā bija 1,27, tagad tie ir 1,968 miljardi eiro.

Biļetes cena braucienam maršrutā Tallina-Rīga vai Viļņa-Rīga tika plānota 26 eiro, tagad pieaugusi līdz 38 eiro. Tagad vienam cilvēkam divvirzienu biļete uz Tallinu vai Viļņu izmaksās 76 eur. Ģimenei ar 2 bērniem tas jau ir 304 eur. Šķiet, ka ar auto ģimenei šāds brauciens ir krietni izdevīgāks.

Salīdzinājumam var minēt arī airBaltic biļešu cenu 25 eur no Tallinas līdz Rīgai, kas ir pat lētāka nekā plānotā vilciena biļešu sākumcena.

Kāda garantija, ka visi izdevumi un izmaksas netiks palielinātas 2, 5 vai 10 reizes līdz 2019. gadam, kad tiks sākta šī projekta būvniecība? Un kā attīstīsies Baltijas valstu ekonomika līdz 2026. gadam, kad plānots projektu pabeigt?

Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina, ko viņi upurē šī projekta vārdā. Un, ja šis projekts nav veiksmīgs un izdevīgs, vai tas ir tā vērts upurēt aizsargājamās dabas teritorijas, valsts aizsargājamos arheoloģijas un kultūras pieminekļu, privātīpašumus, kas piederējuši cilvēkiem cauri gadsimtiem, lauksaimniecības zemi, kas ir būtisks pienesums mūsu tautsaimniecībai, u.t.t. Mūsu valstī jau ir bijuši pietiekoši daudz šādi neprātīgi dārgi projekti, piemēram, Dienvidu tilts. Neviens līdz šim nav nesis atbildību. Vai Rail Baltica būs nākošais?

Vai varam būt 100% pārliecināti, ka nauda, ​​kas domāta šim projektam, nenozīmē kādas privātās intereses un privātās kabatas papildināšanu. Kurš no Ministru kabineta ir gatavs parakstīt šādu garantijas dokumentu?

Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību visam notiekošajam par un ap Rail Baltica projektu, mēs 26. oktobrī plkst. 10.00 Gallery Park Hotel Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 7 rīkojam preses konferenci.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...