Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un būvnieks spētu savlaicīgi plānot turpmākos būvdarbus bez neparedzētiem pārtraukumiem, izšķiroša nozīme ir finansējuma nepārtrauktībai. Un to ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja projekta vadība ir vērsta uz rezultātu un savstarpēju sadarbību. Kādēļ par to runāju? Jo redzam, ka lēni risinājumi un nepietiekama amatpersonu iesaiste projekta virzībā būtiski sadārdzina projektu, bet ne tikai – tie rada arī reputācijas riskus un praktiskas sekas.

Vai ir pamats satraukumam?

Īsā atbilde – jā. Ikdienā redzot projekta finansējuma plūsmas dinamiku, rodas secinājums, ka Rail Baltica projekts šobrīd ir kļuvis kā par platformu būvēt savu atpazīstamību, tā iespēju norādīt uz priekšgājēju vai kolēģu pieļautajām kļūdām. Tas viss paņem laiku. Un tajā pašā laikā mēs, būvnieks, esam šo peripetiju vidū – esam gatavi un būvējam, bet arī valstij būtu jāizdara savs mājasdarbs līdzfinansējuma jomā. Tā turklāt ir būtiski mazākā daļa no kopējām projekta izmaksām, kuras valsts ar jaunām darbavietām un pakalpojumiem atgūst jau projekta realizācijas laikā.

Vienā no jaunākajām Norstat veiktajām aptaujām secināts – 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jāpiedalās šāda līmeņa projekta īstenošanā ar līdzfinansējumu no valsts budžeta. Tajā pašā laikā nedaudz vairāk kā trešdaļa (33%) aptaujāto valsts institūciju iesaisti Rail Baltica attīstībā vērtē kā nepietiekamu un vēl lielākai daļai ir grūti formulēt viedokli vai trūkst informācijas šajā jautājumā. Nemaz nerunāsim par to, ka puse iedzīvotāju nav informēti, ka valsts līdzfinansējums sastāda vien 15% no kopējām projekta izmaksām.

Redzam, ka tagad, kad lēmumpieņēmēji, atbildīgās ministrijas, sāk iedziļināties un izvērtēt projekta pienesumu plašākā – uzņēmējdarbības, vides un militārās aizsardzības – mērogā, tiek sperti pirmie soļi un atsevišķu projekta daļu projektēšanai un izbūvei tiek rasti līdzekļi. Tomēr arī turpmāk būvniekam ir nepieciešamas garantijas, lai brīdī, kad ir skaidrs – esam gatavi nākamajai fāzei, ir iespēja uzsākt tās īstenošanu bez liekas aizkavēšanās. Eiropas Savienības fondi nav bezgalīgi, par to, ka tie ir jāapgūst, kamēr ir iespēja, runā daudzi, arī ārpus satiksmes jomas. Pretējā gadījumā neapgūto līdzfinansējumu būs jāsedz no valsts budžeta. Un arī šo faktoru jau minētajā socioloģiskajā aptaujā iedzīvotāji īpaši izceļ, vairāk nekā pusei (56%) aptaujāto norādot, ka projekta vai tā daļu nepabeigšana radītu valsts reputācijas riskus un drošības apdraudējumu.

Vēlos uzsvērt, kāpēc ceļam trauksmi. Nepārprotiet, arī kaimiņos projekta īstenošanā būtu uzlabojamas jomas, tomēr kolēģi Lietuvā un Igaunijā labāk saprot Eiropas Savienības finansējuma piesaistes spēles noteikumus Briselē. Tikmēr Latvija turpina tērēt enerģiju iekšējo intrigu vērpšanai, nespējot vienoties par prioritātēm starpinstitūciju līmenī un vienkārši – nespējot komunicēt pozitīvi.

Par Latvijas reputāciju

Šāda mēroga projekti netiek īstenoti katru gadu un pat ne desmitgadi. Jāatgādina, ka BERERIX būvē vienu no nozīmīgākajiem posmiem Rail Baltica projektā – Rīgas Centrālo mezglu, kas ietver Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūvi, dzelzceļa tilta pār Daugavu būvniecību, Eiropas standarta sliežu ceļu izbūvi, jaunu dzelzceļa pārvadu izbūvi un pieguļošās infrastruktūras būvniecību. Šāda mēroga projektu (vai tā daļu) nevar tik vienkārši iepauzēt un iekonservēt, ja valsts tomēr nebūs gatava atbildēt par uzņemtajām saistībām līdzfinansējuma nodrošināšanā.

Atsākt darbu pēc pārtraukuma būs grūtāk un daudz dārgāk. Nemaz nerunājot par sabiedrības neērtībām ar iežogotām teritorijām, nepabeigtām ielām, pieeju Centrālās stacijas ēkai un peroniem. Jāatzīmē, ka tieši būtiski uzlabojumi pilsētvidē ir viens no trim svarīgākajiem personīgajiem ieguvumiem no Rail Baltica projekta īstenošanas, ko Norstat aptaujā izcēluši gandrīz 40% aptaujāto.

Diskusijām saistībā ar Rail Baltica īstenošanu ir jābūt, tomēr tām jābūt samērīgām un pamatotām. Eiropas Savienība finansējuma nodrošināšanas jomā savu uzdevumu veic, un valdība apzinās, ka, lai projektu īstenotu, būs jāiegulda līdzekļi arī no valsts budžeta. Pretējā gadījumā rodas neskaitāmi riski – Rīgas centrā stāvēs puspabeigta ēka un ielas, projekta un valsts reputācija gan Eiropas Komisijas, gan dalībvalstu, gan ārvalstu investoru skatījumā tiks sagrauta. Vai mums to vajag?

Ar šī projekta īstenošanu ir iespējams pierādīt, ka Latvija neatpaliek no rietumiem un savienojamības jomā var būt tikpat mūsdienīga kā lielās pilsētas Rietumeiropā.

Atgriežoties pie pirmsākumiem

Visbeidzot, šķiet, ka reizi par visām reizēm jāvieš skaidrība par to, kā Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla projekts ir būtiski mainījies no sākotnējās ieceres. Tas saistīts tostarp, bet ne tikai ar papildu prasībām drošības, ilgtspējas un tehnisko risinājumu aspektos gan no projekta ieviesēju puses, gan, respektējot Eiropas Komisijas noteiktos standartus.

Izmaiņu ir daudz, un tās visas likumsakarīgi ietekmē arī projekta izmaksas – divu sliežu ceļu vietā stacijas projektā būvēsim četrus, kas nozīmē lielāku stacijas mezglu ar ēku un pārvadiem, papildu darbu tvērumā ir dzelzceļa platformu augstuma palielināšana, ritošā sastāva apkalpošanas zonas izveide, tāpat līdz ar korekcijām projektēšanas vadlīnijās nācās pārprojektēt un nākotnē būs jāizbūvē sprādziendrošas konstrukcijas, bagāžas apstrādes telpas un neskaitāmi citi lietderīgi darbi.

Jau vairākus gadus, bet jo sevišķi līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā pastiprinājusies Rail Baltica projekta kā stratēģiskas transporta infrastruktūras nozīme arī militārā kontekstā. Svarīgi norādīt, ka attiecīgos krīzes apstākļos Rail Baltica kalpotu ne vien militāras tehnikas transportēšanai, bet arī civilajai aizsardzībai.

Gatavība krīzes situācijām, nodrošinot stabilus savienojumus un pārvietošanās iespējas cilvēkiem, ir izšķiroši svarīgs risku pārvaldības aspekts pēdējo gadu problemātiskajos ģeopolitiskajos apstākļos. Valdībai ir skaidrs, ka ģeopolitiskā drošība Latvijā un Baltijas reģionā ir prioritāte. Un Rail Baltica projekts ir viens no rīkiem lielākā instrumentu kopumā, kā to nodrošināt.

Rail Baltica satiksmes jomā ir definēts kā prioritārs projekts, un politiķiem patīk norādīt, cik daudz katra no institūcijām ir izdarījusi šī gadsimta projekta attīstībā. Projekts ir konstantā mediju, Eiropas Savienības organizāciju un sabiedrības redzeslokā, tai skaitā, Briselē atskan tas, kas skan Latvijas mediju negatīvajā telpā. Ja Rail Baltica projekts ir prioritāte, tad pret to tā ir arī jāattiecas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...