„Rail Baltica” ietekmēs arī neatjaunojamo resursu pieejamību un cenu
Pietiek lasītājs04.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šoreiz negribētos runāt par Rail Baltica ekonomisko efektu un militāro vajadzību – tur ir bijušas daudzas diskusijas, un ir daudzi minējumi gan pozitīvā argumentācijā, gan tieši pretēji. Vienīgi tam gribas piebilst, ka neveiksmīgu nākamo Saeimas vēlēšanu rezultātā esošā pozīcija var nonākt atbildētāju sarakstā un var sanākt nesmukumi, bet nu ne par to. Vairāk gribētos nedaudz ieskicēt citu ainu, kas veidosies kā pēcgarša pēc Rail Baltica būvniecības. Par mūsu Latvijas neatjaunojamiem resursiem.
Kā visiem zināms, Latvija ir bagāta ar koku resursiem, bet ir diezgan trūcīga, salīdzinot ar citām valstīm, saistībā ar minerālmateriāliem. Jā, piekrītu, mums ir pieejami smilts resursi (daudz vai maz, ir ļoti relatīvi vērtēt), kuras kvalitāte diemžēl ir ļoti svārstīga no karjera uz karjeru, tādēļ bieži vien projektos norādītās smilts drenējošās īpašības ir krietni vien augstākas, nekā pieejams reģionā. Tas būtiski sadārdzina projekta izmaksas, un secīgi ir lielas galvas sāpes, kur iegādāties šo materiālu un kā par to visu samaksāt. Bet bez tā, vai atbilst kvalitāte, ir vēl cita problēma – vai smilts un grants vispār ir pieejama? It īpaši, ja ir runa par lielajiem megaprojektiem.
Šobrīd izpētot pieejamos smilts un grants resursus Rail Baltica plānotajā koridorā, ir skaidri redzams, ka projekts fiziski izsmels visus tuvumā un pat līdz 100 km tuvējos karjerus, kas nozīmē, ka citu projektu būvniecībai šis resurss vairs nebūs tik ērti pieejams un, lai realizētu citu institūciju projektus nākotnē, nāksies šo materiālu vest vairāk nekā 100 km, pat 150 km atsevišķos projektos. Šeit ir runa par vairāk nekā padsmit miljoniem kubikmetru materiāla, kas ir paredzēti Rail Baltica būvniecībai un kā pietiktu citas infrastruktūras būvniecībai vairāku desmitu gadu periodā. Atceramies, ka šis materiāls ir neatjaunojams dabas resurss – tas neizaug vai neatjaunos. To izrok, un tā vairs tur nav un nebūs. Tātad pēc Rail Baltica ap tā būvniecības koridori paliks skaisti zivju dīķi vai izsmeltas bedres un viss.
Kādas sekas tas atstās tautsaimniecībā? Uzbūvējot Rail Baltica trasi, ir saprotams, ka lielākie smilts un grants noņēmēji - Latvijas Valsts ceļi un pašvaldības būs spiesti turpmāk rēķināties ar to, ka būvnieku iesniegtajās tāmēs parādīsies jaunas cenas, kuras vairs ne tuvu nebūs salīdzināmas līdz šim ierastajām. Mēs kā nodokļu maksātāji nākamos desmitus gadu par to maksāsim ļoti dārgi, jo ikviena infrastruktūras būvniecība nav iedomājama bez šiem materiāliem. Kaut vai šobrīd apskatoties plānoto Rail Baltica trasi, kura, cik saprotams, tiks būvēta līdztekus plānotajam Bauskas, Iecavas un Rīgas apvedceļam, ir skaidrs, ka kāds no projekta pasūtītājiem par to maksās ļoti dārgi un, visticamāk, tas, kurš rindā būs pēdējais. Un izskatās, ka pēdējais noteikti paliks Latvijas valsts budžets, kurš šobrīd jau ir stipri iekritis naudas deficītā…
Kaut vai salīdzinājumam – ja smilts cena vēl pirms 10 gadiem bija 2,5 - 2,8 EUR/m3, tad šobrīd mēs jau runājam par cenu 7 - 9 EUR/m3 atkarībā no karjera un kvalitātes. Ja materiāls būs jāved vēl papildus no 70-100 km attālāka karjera, tad kopējās izmaksas pieaugs reizēm, un ar to ir jārēķinās nākotnes projektos un noteikti arī valsts budžetam.
No augstākminētā izriet, ka infrastruktūras būvniecība būs stipri dārgāka. Nav jāpierāda, ka tieši laba infrastruktūra nodrošina ekonomisko izaugsmi un, ja tā bremzējas, arī ekonomikai būs jāpieklibo. Vai Rail Baltica ekonomiskais efekts tautsaimniecībai ir salīdzināms ar ekonomiskā efekta zaudējumu neuzbūvētas citas infrastruktūras dēļ, kuru, iespējams, nākotnē izmantos vairāk un biežāk nekā slaveno megaprojektu? Šis jautājums paliek atvērts tiem, kas pieņem lēmumus un analizē resursu pieejamību nākotnē. Varbūt ir vērts vēlreiz uzmanīgi izvērtēt šo resursu lietderīgāko izmantošanu no tautsaimniecības viedokļa un kāds efekts tam būs uz mūsu Latvijas ekonomiku tālākā nākotnē, nevis tuvākos trīs līdz piecus gadus? Varbūt Rail Balticaa nav jābūt tik lielam un varenam, lai realizētu tā patieso vajadzību? Un vai mūsu izaudzētās foreles izsmeltajos karjeros būs tik pieprasītas, lai varētu pirkt dārgākus resursus?
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
