„Rail Baltica” projekta 1. kārta sākotnēji nemaz netika plānota kā ātrvilciens ar 1435 mm sliežu ceļu platumu...
Aivars Strakšas18.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvija, Lietuva un Igaunija mēģina izveidot pasažieru vilcienu maršrutu Viļņa - Rīga - Tallina pa sākotnējo Rail Baltica maršrutu.
Ne visi zina un atceras, ka Rail Baltica projekta 1. kārta sākotnēji nemaz netika plānota kā ātrvilciens ar 1435 mm sliežu ceļu platumu. Tika paredzēts izmantot jau esošos sliežu ceļus.
ES piešķīra no TEN-T fondiem 10 miljonus eiro, Latvijas valsts 33 miljonus eiro un VAS Latvijas Dzelzceļš līdzfinansēja 9,5 miljus eiro. Kopējās projekta izmaksas bija apmēram 53 miljoni eiro. Tika veikta 152 km sliežu ceļa atjaunošana.
Projekts tika uzsākts 2007. gadā un pabeigts 2015. gadā. Projekta realizācijas laikā plāni mainījās, un Baltijas valstis nolēma būvēt ātrvilcienu ar Eiropas sliežu ceļu platumu. Tas, ka, realizējot 1. kārtu, nekādi kravu vai pasažieru papildu apjomi neradās, nevienu nemulsināja.
Kā redzam, tad sākotnējie plāni bija visai pieticīgi un realizējami bez lieliem finanšu ieguldījumiem, taču kaut kādā brīdī viss mainījās, jo kādam vai kādiem radās sajūta, ka naudas ir vairāk nekā jebkad un Eiropa līdzfinansēs 85% no projekta kopējās summas.
Mēģinājums izveidot pasažieru vilcienu maršrutu Viļņa - Rīga - Tallina ir tikai apsveicams. Ja posmā Rīga - Viļņa vilciens var konkurēt ar autobusu satiksmi gan laika, gan cenas ziņā, tad maršruts Rīga - Valga - Tallina būs problemātisks. Kā nekā attālums ir apmēram 440 km pret 310 km autobusu satiksmei caur Pērnavu. Kopējais plānotais laiks no Viļņas līdz Tallinai ir apmēram 10 stundas. Tas ir par daudz, lai radītu vērā ņemamu braucēju skaitu starp maršruta galapunktiem.
Kā redzam, tad kravu un pasažieru pārvadājumu iespējas starp Baltijas valstīm ir jau tagad un bez ierobežojumiem ir bijušas vismaz kopš 2015. gada. Bez subsīdijām pasažieru pārvadātājiem gan nevarēs iztikt.
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
