Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz pat pusmiljonam eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), - par šādu summu dzelzceļa projekta “Rail Baltica” koordinatore Baltijas valstīs, Baibas Rubesas vadītā akciju sabiedrība „RB Rail AS” gatavojas iepirkt sabiedrisko attiecību pakalpojumus, lai panāktu „ietekmes grupu” labvēlīgu attieksmi.

„RB Rail AS” pašās gada beigās bez plašākas izziņošanas ir izsludinājusi vērienīgu iepirkumu par „Rail Baltica” komunikācijas stratēģijas izstrādi un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem, kam uzņēmums ir plānojis tērēt līdz pat 400 200 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

No iepirkuma nolikuma izriet, ka stratēģijas dokuments, kurā būtu aprakstīts, kā tieši uzņēmumam ir pareizi jāpasniedz sabiedrībai visi ar pašlaik pretrunīgi vērtēto „Rail Baltica” saistītie jautājumi, būtu jāsagatavo pusotra gada laikā - līdz 2019. gada gada 19. jūlijam.

Savukārt visa iespaidīgā summa tiktu tērēta trīs gadu laikā, kas nozīmē, ka ar „Rail Baltica” saistītu norišu „pareizai” atspoguļošanai B. Rubesas vadītais uzņēmums ir gatavs tērēt pat gandrīz 14 tūkstošus eiro mēnesī (ieskaitot PVN).

Kā izriet no iepirkuma nolikuma, kas pieejams tikai angļu valodā, ar šīs summas iztērēšanu „RB Rail AS” vadība vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”.

Tāpat pusmiljonu eiro paredzēts tērēt, lai „uzbūvētu projektam pozitīvu reputāciju” un „iegūtu ticību un uzticamību „Rail Baltica” vadības komandai”, turklāt īpaši svarīgi esot panākt, lai šī ticība rastos lēmumu pieņēmēju aprindās un arī medijos.

No iepirkuma nolikuma arī izriet, ka „RB Rail AS” vadību īpaši neuztrauc sabiedrības viedoklis, - tā ietekmēšanai līdzekļus nav paredzēts tērēt, tā vietā koncentrējoties uz „ietekmes grupām” – vietējiem politiķiem, Eiropas institūcijām, regulējošām iestādēm, zinātnieku aprindām. Tikai pašās saraksta beigās ir vides un sociālās nevalstiskās organizācijas, kā arī potenciālie pasažieri, vietējās pašvaldības un zemes īpašnieki.

Interesanti, ka kā galvenos komunikācijas principus iepirkuma nolikuma sastādītāji min caurspīdīgumu un atklātību, kas palīdzēšot radīt atbalstu projekta īstenošanai. Šie principi ir minēti, neraugoties uz to, ka līdz šim „RB Rail AS” vadība ir izcēlusies ar negribīgu attieksmi pret dažādu finansiālu jautājumu skaidrošanu: pat B. Rubesas atalgojuma atklāšanai pērn bija nepieciešami mēneši.

Jau pirms šī iepirkuma „RB Rail AS” 2017. gada augustā ir piešķīrusi 64 200 eiro līdzīgiem mērķiem – mārketinga pakalpojumiem, ko tai nodrošina SIA „DDB Worldwide Latvia”. Pašlaik ir izsludināts vēl viens iepirkums, kurā nav minēta pat ieplānotā summa, - par „riska vadības rokasgrāmatas” izstrādi.

Līdz šim skandalozākais „RB Rail AS” iepirkums ir bijis par uzņēmuma biznesa plāna sagatavošanu. „LA” jau ir aprakstījusi, ka, kaut gan publiski daudzkārt apgalvots, ka ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” darbība būšot ekonomiski izdevīga, patiesībā triju Baltijas valstu kopuzņēmumam „RB Rail AS” joprojām nav pat sava biznesa plāna.

Uzņēmuma vadība 2016. gadā bija gatava atvēlēt aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzējs. Šis iepirkums tika izsludināts 2016. gada rudenī, taču tad nezināmu iemeslu dēļ tika pārtraukts. No jauna iepirkums – jau kā „konkursa procedūra ar sarunām” – tika izsludināts pagājušā gada aprīlī, taču par tā rezultātiem nekas nav zināms vēl joprojām.

Sākotnējā iepirkuma nolikumā bija aprakstītas „RB Rail AS” vajadzības šajā jomā: „Biznesa plāna mērķis ir definēt „AS RB Rail” darbības ietvaru, tajā paredzot tirgus pārskatu, uzņēmuma stratēģiju, biznesa modeli, finanšu plānu, mārketinga plānu, galvenos darbības rādītājus, risku analīzi u.c.. Tajā ir jāiekļauj uzņēmuma ienākumu, izdevumu, finanšu plūsmu aprēķini, ņemot vērā CEF finansējuma plūsmu laika posmā no 2016. līdz 2031. gadam.”

Tas nozīmē, ka nekas no aprakstītā uzņēmuma vadībai nav skaidrs vēl joprojām, tikmēr vēl lielāku summu nekā par neesošo biznesa plānu nu tiek plānots tērēt, lai panāktu uzņēmuma vadībai svarīgāko „ietekmes grupu” labvēlības nodrošināšanai.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...