Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

“Raiņa bulvāris 19, pilsdrupas”?

Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK
03.06.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Politisko intrigu aizrautīgiem vērotājiem tiek kompensācija par fiksajām un samērā pliekanajām jaunā Valsts prezidenta raudzībām: krāšņi sazeļ kaislības ap Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām, tām izvēršoties vairāksēriju epopejā.

Trauksmainās sāgas būtību jau raiti un dziļi atsedza Jurģis Liepnieks, tomēr man traki gribas piemest savas "piecas kapeikas" prognozēm, kur tas viss novedīs.

Šķiet, visa ļaunuma sakne slēpjas tīri cilvēciskā cīņas azartā: vēlēšanu uzvarētāja Indriķa Muižnieka, tagadējā rektora, gūto balsu pārsvars (141 pret 128) zaudētājam nešķita pietiekami liels, lai pārliecinātu samierināties. Gundars Bērziņš, LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, izmisīgi vēlas gūt revanšu un panākt pārvēlēšanas, cenšoties piesaistīt palīgā spēkus ārpus augstskolas sienām un graut savu oponenta reputāciju sabiedrības acīs.

Pretējās puses "delikātie" draudi, ka viņa doktora darbu var pamatoti atzīt par plaģiātu, tāpat kā nedrošā atrašanās mantinieku plosītā Olainfarm padomes priekšsēža amatā, tikai uzkurbulē cīņas sparu. Turklāt te "trofeja" nozīmē ne tikai prestižu un stabilu posteni – arī tiesības pārzināt daudzmiljonu īpašumus un daudzmiljonu būvdarbus.

Bordānieši-potāpovieši, kā jau teikts pirms manis, savas bezkompromisa tiesiskuma izpratnes vārdā labprāt iejauktos strīdā, taču viņiem traucē (pagaidām?) augstskolas autonomija. Strīķesprāt, tāds LU statuss droši vien ir nesakauto oligarhu sadomāta viltība, taču diez vai tieslietu ministrs par to pārliecinātu visu koalīciju.

Muižnieka anonīmi aizstāvji noorganizēja Bērziņam precīzu un, manuprāt, pilnīgi apsveicamu sitienu zem jostas vietas. Žurnālistiem tika izplatīts ekrānšāviņš, kurā pildot dekāna gribu, fakultātes PR cilvēks mudina Bērziņa atbalstītājus turpināt celt skandālu sociālajos tīklos un piedāvājot tiem tiražēt vairākus trafaretus vēstījumus par notikušo vēlēšanu negodīgumu.

Manuprāt, ir lieki piebilst, ka saceltā jezga vairāk izposta nevis Muižnieka (kurš sabiedrībai cieši asociējas ar iespaidīgajām ēkām Torņkalnā), bet gan LU reputāciju. Cīņa par pili pamazām vien pārvēršas kautiņā par to, kam piederēs pilsdrupas. Tāpēc e-vēstules publiskošana trāpa mērķi, jo tā noteikti nepavairos Bērziņa piekritēju skaitu augstskolas mācībspēkos un studentos. Tiesa, esošie droši vien kļūs vēl kareivīgāki.

[Oponenta e-sarakstes publiskošana tiešām ir efektīvs un mūsu politiskajās cīņās sen akceptēts līdzeklis. To 1996.gadā ieviesa Olafs Brūveris, toreiz Saeimas svaigi ievēlēts Valsts cilvēktiesību biroja vadītāja – tiesībsarga amata priekšteča – amatā. Viņa vietniece Kaija Gertnere, vēloties šo krēslu sev, sāka dzīt intrigas, viņasprāt, lēnprātīgā un mīkstmiesīgā teologa noēšanai. Brūveris izrādījās gana ciets un paštaisns: viņš preses konferencē pats izdalīja žurnālistiem biezus žūkšņus ar jau padzītās dumpinieces un viņas "tīklojuma" lielmanīgās e-sarakstes – veiktas no darba e-adresēm un datoriem – izdrukām. Brūveris amatā netraucēti nostrādāja divus termiņus un, ja gribētu, tiktu ievēlēts vēlreiz.]

Ņemot vērā zem Muižnieka karoga pulcējušās LU Satversmes sapulces daļas strikti pausto apņēmību nosargāt viņa palikšanu amatā, drīzumā šajā konfliktā varētu sākties bērziņiešu inspirēta sadaļa "Ja netiek man, tad lai netiek nevienam". Tā, baidos, varētu būt jau tik interesanta, ka neviens Alma Mater absolvents vai tās kādreizējais students šajā apokalipsē nevarēs noraudzīties bez asarām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...