Raksts par pulkvežleitnantu Plečkenu ir vērsts arī pret mūsu sabiedrotajiem un NATO!
Kaspars Miezītis*16.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris nevaru atstāt bez atbildes “Pietiek.com” portālā 01.04.25.g. publicēto anonīmo “Pietiek lasītāja” rakstu “Kādi ļaudis rūpējas par Latvijas drošību: pulkvežleitnants Pēteris Plečkens no zemessardzes 54. bataljona”, kā arī iepriekš Lato Lapsas kunga uzstāšanos, kur viņš sniedz Zemessardzei padomus, kur pareizāk būtu izvietot Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljonu.
Ja Lato Lapsas kunga emocionālo uzstāšanos var izskaidrot ar to, ka viņš ir ticis maldināts un nav noskaidrojis sīkāku informāciju, kas saistās ar 54. kaujas atbalsta bataljona izvietojumu un pārvietošanas iespējām, tad anonīmā Pietiek lasītāja raksts jau ir klaja, rupja Latvijas Zemessardzes virsnieka apmelošana un nomelnošana.
Lato Lapsas kungs ir sašutis par to, kādēļ šis bataljona izvietojums atrodas tik tuvu jaunuzceltajai Ogres Valsts ģimnāzijai. Bet, tādā gadījumā daudz pareizāk būtu vērst savu sašutumu pret tiem, kas šo skolu 2021.gadā sāka būvēt un uzbūvēja tik tuvu militārajam objektam, kurš tur jau atradās no 1993. gada 22. janvāra. Un šeit nu pavisam noteikti nevar vainot pulkvežleitnantu Pēteri Plečkenu.
Bet, pārejot pie anonīmā raksta, jāsaka ka rakstītājs ir darījis visu iespējamo, lai savu vēstījumu padarītu iespaidīgāku. Lai radītu ticamības ilūziju, viņš ir sarindojis melīgos apgalvojumus par manu vienības komandieri skrupulozi pa punktiem.
Kā jau parasti to dara anonīmie apmelotāji, tad arī šoreiz nevienam no izteiktajiem apgalvojumiem nav minēti nekādi konkrēti pierādījumi vai pamatojumi. Tādēļ pieskaršos tikai dažiem no rakstā minētajiem punktiem.
Pēteris Plečkens rakstā attēlots kā “rupjš, iedomīgs gļēvulis”, kurš “nekad nav bijis armijas patriots”, bet armiju jau jaunībā uzskatījis par vietu “kur īpaši nekas nav jādara. Laba alga un laba pensija.” Jaunībā viņš esot bijis huligāns, zaglis kā arī “atbalstījis noziedzīgas darbības”. Pēterim Plečkenam esot bijušas vājas sekmes mācībās un Aizsardzības akadēmijā viņš iekļuvis “fiktīvi apejot eksāmenus” bet to pabeidzis “pateicoties spēcīgai aizmugurei NBS”. Kā “spēcīgā aizmugure”, rakstā ir attēlots Pētera Plečkena tēvs, kurš tolaik bija virsnieks NBS. Arī tēva virzienā rakstā netrūkst apmelojumu. Jāsaka, ka anonīmais raksta autors ir pārcenties ar savu sniegumu. Domājošs lasītājs sapratīs, ka neviens no malas nav spējīgs šādi izsekot kāda cilvēka gaitām jau no jaunības dienām un sastādīt tik sīku šī cilvēka “grēku” sarakstu.
Bet tagad daži fakti par pulkvežleitnantu Pēteri Plečkenu, kuri, atšķirībā no anonīmā rakstītāja meliem ir viegli pieejami un pārbaudāmi.
Pulkvežleitnants Pēteris Plečkens ir piedalījies vairākās starptautiskās operācijās, kur kopā ar NATO karavīriem veicis kaujas uzdevumus. Vienā no šādiem uzdevumiem, riskējot ar savu dzīvību, ir guvis kaujas ievainojumu. Kā pierādījums šim, Latvijas kara muzejā ir apskatāmas pulkvežleitnanta ar asinīm nolijušās bikses, kas izstādītas kā eksponāts, lai sniegtu ieskatu tautai par mūsdienu Latvijas karavīru nesavtīgo ieguldījumu miera nodrošināšanā starptautisku uzdevumu izpildē. Ja pulkvežleitnants Pēteris Plečkens būtu “ieliktenis” un gļēvulis, vai viņš riskētu ar savu dzīvību un būtu spējīgs pildīt kaujas uzdevumus kopā ar NATO karavīriem?
Papildus šobrīd Nacionālajos bruņotajos spēkos ir noteiktas konkrētas izglītības un profesionalitātes prasības gan virsniekiem, gan instruktoriem. Lai kļūtu par vienības komandieri, ir jāpabeidz Baltijas aizsardzības koledža (Igaunijā), jāapgūst virkne kvalifikācijas kursu, kur pasniedzēji ir no dažādām NATO valstīm. Papildus Baltijas aizsardzības koledžā un kvalifikācijas kursos tiek gatavoti arī citu NATO valstu virsnieki, kas vēlāk ieņem komandējošos amatus. Ja uz mirkli pieņemam, ka pulkvežleitnants Pēteris Plečkens būtu iekļuvis Aizsardzības akadēmijā, “fiktīvi apejot eksāmenus”, tad vai viņš būtu spējis izturēt pieredzējušu NATO valstu virsnieku organizētos eksāmenus un sasniegt noteiktās kvalifikācijas prasības?
Kā Nacionālo bruņoto spēku virsniekam man ir pretīgi un vienlaicīgi skumji lasīt šī anonīmā rakstītāja savārstījumu, jo uzskatu, ka šis ir spļāviens ne tikai Nacionālo bruņoto spēku sejā, bet ir vērsts arī pret mūsu sabiedrotajiem un NATO. Vai tiešām kāds no lasītājiem pieļauj domu, ka pulkvežleitnants Pēteris Plečkens būtu spējīgs ar savu “spēcīgo ietekmi NBS” panākt fiktīvu eksāmenu kārtošanu pie NATO valstu virsniekiem Baltijas Aizsardzības koledžā?
Nobeigumā gribu ieteikt “Pietiek.com” portālam uzmanīgāk vērtēt iesūtītos anonīmos rakstus un pārbaudīt tur minētos faktus, kas nomelno un ceļ neslavu gan Latvijas armijai, gan Zemessardzei. Sevišķi netaisnīgi tas ir pret tiem vīriem, kuri kara gadījumā nesēdēs ērtos biroja krēslos, bet, riskējot ar savām dzīvībām, ieročiem rokās, stāsies pretim ienaidniekam. Kā 2. Vidzemes brigādes komandieris es esmu drošs par katru savu vienības komandieri, virsniekiem un instruktoriem, ka kara gadījumā mēs cīnīsimies par mūsu Latviju un tautas drošību. Mums ir savs virsnieka goda kodekss un pašlepnums, kas nekādā veidā nepieļauj gļēvuļu un ielikteņu eksistenci Nacionālajos bruņotajos spēkos un Zemessardzē. Katrs virsnieks izdarīs visu, lai gļēvuļi un ielikteņi tiktu izskausti no sistēmas bez žēlastības un vilcināšanās.
* 2. Vidzemes brigādes komandieris, pulkvedis
Red.piez. Raksts, par kuru ir runa, lasāms šeit. Katrs pats var izvērtēt, ko un kādā formā no tajā minētā nolēmis atspēkot pulkvedis Kaspars Miezītis:
Lato Lapsas YouTube video noskatāms šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=Cg9e8MUNx70.
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
