Rasnača pārraudzītā Datu inspekcija zibenīgi sāk pārbaudi par skapja adreses atklāšanu, ministra preses sekretārs aizmūk no atbildēm
PIETIEK10.07.2016.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar savu „līgavu” – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola pasūdzējušies Rasnača vadītās ministrijas pārraudzībā esošajai Datu valsts inspekcijai par to, ka ir publiskots Lāčplēša ielas nama numurs, uz kuru šopavasar ministrs, ietaupot dažus desmitus eiro, ar „savas” ministrijas dienesta automašīnu nogādāja savu „līgavaiņa skapi”. Tikmēr Rasnača preses sekretārs, kādreizējais KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs piektdien aizbēga no Pietiekjautājumiem šai sakarā, - viņš spējot atbildēt tikai uz elektroniskajā pastā uzdotiem jautājumiem.
Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova nosūtījusi SIA Pietiek.lv vēstuli „Par informācijas pieprasīšanu”, kurā paziņo, ka „ir uzsākusi pārbaudi par dzīvesvietas adreses iegūšanu, nodošanu un izmantošanu rakstā “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”, kas publicēts interneta vietnē www.pietiek.com, atbilstību Fizisku personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 7.pantam un 10.panta pirmās daļas 2.punktam”. Šī pārbaude sākta pēc attiecīgas sūdzības saņemšanas.
Saskaņā ar Datu valsts inspekcijas izpratni par likumu arī numurs ēkai (Lāčplēša ielā 48), kurā atrodas „Rasnača līgavas” īrētais dzīvoklis, uz kuru tad arī tika nogādāts „līgavaiņa skapis” esot likumā minētā „jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu”. Līdz ar to, kā uzskata Datu valsts inspekcija, „informācijas par konkrētās personas, tajā skaitā dzīvesvietas adreses, iegūšana, izmantošana un nodošana publicēšanai interneta vietnē www.pietiek.com (turpmāk - interneta vietne) ir personas datu apstrāde FPDAL 2.panta 4.punkta izpratnē”.
Datu valsts inspekcija oficiāli ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic personas datu aizsardzības uzraudzību. Tieši ar šo statusu saistīts fakts, ka Avdejanovas vēstule tapusi rekordātrumā – jau trīs darba dienas pēc tam, kad Pietiek publicēja rakstu “Vai tiešām ļausiet blēdim un zaglim Rasnačam izsprukt sveikā?”. Turklāt interesanti, ka inspekcijas direktore ir tikusi „motivēta” rīkoties tādā steigā, ka vēstule nosūtīta SIA Pietiek.lv, kam nav nekāda sakara ar Pietiek saturu.
Tāpat interesanta bija Rasnača preses sekretāra Andra Vitenburga reakcija – kad Pietiek piektdien viņam vēlējās videokameras objektīva priekšā uzdot jautājumus gan sakarā ar šo sūdzību un veidu, kādā inspekcijas direktore „motivēta” reaģēt tik operatīvi, gan arī saistībā ar ”līgavaiņa skapi”, Rasnača preses sekretārs no jautājumiem aizbēga, pieprasot tos uzdot, izmantojot elektronisko pastu. Atbildes tā arī netika saņemtas.
Pietiek šodien publicē nelielo pamācošo video, kurā atspoguļota Rasnača preses sekretāra aizbēgšana no jautājumiem. Savukārt piektdienas vakarā, zinot, ka tiek gaidīts pie Tieslietu ministrijas parādes durvīm ar tiem pašiem jautājumiem, Vitenburgs no tiem izvairījās, aizlavoties pa citu ēkas izeju. Tikmēr uz rakstiski uzdotajiem jautājumiem saistībā ar „līgavaiņa skapi” ne Rasnačs, ne Tieslietu ministrija joprojām nav atbildējuši.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
