Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es gribētu atgādināt, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nule sodījis ar 250 eiro soda naudu, šis nav pirmais likumpārkāpums, kurā viņš pieķerts. Nē, kungs jau ir recidīvists - pēc iepriekšējā likumpārkāpuma fiksēšanas pagāja trīs gadi, līdz „valstsvīrs” beidza stīvēties un samaksāja valstij 110 latu soda naudu.

Informējam, ka attiecībā uz Dz. Rasnača izdarīto administratīvo pārkāpumu 2008. gada 6. februārī tika pieņemts lēmums, kas noteica 110 Ls lielu naudas sodu. Šis lēmums tika pārsūdzēts. Naudas sods tika samaksāts 2011. gadā...

Tik lakoniski KNAB oficiāli komentē notikumus, kas savulaik sākās ar atklājumu, ka Dz. Rasnačs, ignorējot likuma normas, par savu Saeimas deputāta palīdzi pieņēmis savu tālaika sievu (laikam trešo) Antru Krastiņu.

Taču faktiski tas nozīmē, ka tagadējais tieslietu ministrs, neraugoties uz acīmredzamo likumpārkāpumu, kurā bija pieķerts, neparko nevēlējās samaksāt viņam KNAB uzlikto soda naudu un veselus trīs gadus, izmantojot arī tiesas, stīvējās, lai tikai tā viņam nebūtu jāmaksā. Tikai 2011. gadā Dz. Rasnačam soda naudu beidzot nācās nomaksāt.

Kad 2007. gadā KNAB vērsās Saeimā ar oficiālu iesniegumu, izrādījās, ka Dz. Rasnačs, vēloties iespējami daudz nodokļu maksātāju naudas paturēt „ģimenes lokā”, likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” bija pārkāpis gadiem ilgi.

KNAB informācijā tas, kā tagadējais tieslietu ministrs gadiem ilgi ignorējis pretkorupcija likumu, bija aprakstīts šādi:

„Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka no 2004.gada 21.jūlija līdz šim brīdim Dzintara Rasnača kā Saeimas deputāta palīga pienākumus veic Antra Krastiņa. Antra Krastiņa ir Dzintara Rasnača sieva (laulātā), līdz ar to ir uzskatāma par viņa radinieci likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 6.punkta izpratnē.

Antra Krastiņa tika pieņemta darbā saskaņā ar viņas 2004.gada 21.jūlija iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru no vīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar Saeimas Kancelejas 2004.gada 21.jūlija rīkojuma Nr.79-p, 9.§ Antra Krastiņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 156, un 2004.gada 21.jūlijā ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.82/2004.

2005.gada 11.janvārī ar Saeimas Kancelejas rīkojumu Nr.3-p viņai mēneša amatalga tika noteikta Ls 192,50 apmērā. 2005.gada 28.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l42-p mēnešalga tika noteikta Ls 222,50. Ar Antru Krastiņu noslēgtais darba līgums tika izbeigts 2006.gada 6.    novembrī, jo izbeidzās šā līguma termiņš.

2006.gada 7.novembrī Dzintars Rasnačs uzsāka pildīt 9.Saeimas deputāta amata pienākumus. Saskaņā ar Antras Krastiņas 2006.gada 7.novembra iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru novīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs, Saeimas kanceleja 2006.gada 7.novembrī pieņēma rīkojumu Nr.l05-p, §10., ar kuru viņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 222,50.

2006.gada 7. novembrī ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.86/2006. 2006.gada 29.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l34-p mēnešalga tika noteikta Ls 258.

Ņemot vērā minēto, Dzintars Rasnačs kā Saeimas deputāts, 2006.gada 7.novembrī izsakot priekšlikumu par Antras Krastiņas iecelšanu amatā un novizējot viņas iesniegumus, kā arī uzdodot A. Krastiņai uzdevumus saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 196.pantu un kontrolējot minēto uzdevumu izpildi, ir pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, jo ir veicis ar amata pienākumu saistītas darbības, kurās viņš pats un viņa radiniece (sieva) ir (bija) personiski un mantiski ieinteresēti.

Administratīvā atbildība par minētajiem likuma pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.”

Zīmīgi, ka, neraugoties uz acīmredzamo likuma pārkāpumu, Dz. Rasnačs pat viņam sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā ierakstīja: „Uzskatu, ka manis administratīvajai sodīšanai nav likumīga pamata.” Pagāja trīs gadi, līdz tagadējais tieslietu ministrs beidzot bija spiests sodanaudu samaksāt.

Un šis recidīvists ir mūsu tieslietu ministra amatā...

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

FotoSIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā pieprasa atsaukt desmit maldinošas ziņas sižetā, kas tika pieteikts kā "No "Latvijas valsts mežu" koksnes eksporta uz Skandināviju krējumu nosmeļ privāts uzņēmums".
Lasīt visu...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...