Rāvis aicina gudrona dīķu sanācijas projekta problēmām taujāt JASPERS ekspertu viedokli
PIETIEK13.05.2015.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Mēģinot glābt situāciju, SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis nosūtījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Finanšu ministrijai vēstuli, ko publicējam pilnībā, - tajā viņš rosina Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanas projektā lūgt JASPERS jeb Joint Assistance to Support Projects in European Regions ekspertu padomu, lai "rastu optimālāko risinājumu".
JASPERS eksperti jau tika piesaistīti iepriekšējā reizē, kad atklājās, ka gudrona dīķu esošās vielas ķīmiskais sastāvs būtiski atšķiras no tā, kas bija uzrādīts iepirkuma dokumentos un līgumā. Toreiz Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas izveidotā tehniskā atbalsta instrumenta JASPERS eksperti atzinumā norādīja, ka projekta priekšizpēte esot tikusi veikta profesionāli. Nepieciešamība pārskatīt sanācijas darbu līguma izpildei pielietojamās gudrona utilizācijas tehnoloģijas esot radusies gudrona ķīmiskā un fizikālā sastāva mainīguma dēļ, kas attīstījies pasūtītājam, uzņēmējam un inženierim neparedzamu apstākļu rezultātā un ko iesaistītās puses nevarēja ne tikai paredzēt, bet arī ietekmēt vai novērst.
JASPERS ekspertiem Rāvis piedāvā uzdot šādus jautājumus: "Vai šo gadījumu varētu atzīt par neparedzētiem fiziskiem apstākļiem noslēgtā līguma ietvaros? Vai gadījumā, ja uzņēmējs ekskavēs visu līgumā noteikto apjomu, bet tas nebūs pietiekami, lai attīrītu visu tur esošo piesārņojumu, visu projekta izmaksas netiks atzītas par neattiecināmām? Vai ir iespēja izsmelt līgumā paredzēto apjomu, atlikušo iekonservēt, un nākotnē, cita konkursa rezultātā izvēlēta uzņēmēja noslēgta līguma ietvaros pabeigt? Vai tam ir laika ierobežojums? Vai gadījumā, ja līdz 2015.gada 31.decembrim tiek ekskavēts līguma apjoms, un atlikušo daļu apmaksā pasūtītājs no saviem līdzekļiem, to ir iespējams pabeigt vēlāk? Vai tam ir termiņa ierobežojums?”
Skonto būves šefs arī norāda, ka nebūtu lietderīgi ieslīgt tiesvedībās, īpaši ņemot vērā, ka tiesāšanās nekādā veidā nepalīdzēs attīrīt piesārņoto vietu.
Kā jau ziņots, Valsts vides dienests uzskata, ka Skonto būve nepamatoti prasa vēl 11 miljonus Inčukalna gudrona dīķu tīrīšanai, kaut patiesībā uzņēmumam jāstrādā esošā līguma ietvaros, kā arī attīrīšana jāveic jau piešķirtā finansējuma ietvaros. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards izteicies, ka Skonto būve vēlas jautājumu politizēt.
Tiesa, Pietiek jau informējis, ka Skonto būve vairs nemaz nevar pretendēt uz papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijai, jo normatīvie akti, kas regulē iepirkumus, nosaka, ka viena līguma ietvaros iespējams papildu finansējums ne vairāk kā 50% apmērā no sākotnējās līguma summas, un šo kvotu Skonto Būve jau ir izsmēlusi, saņemot papildu 16,5 miljonus eiro, kad atklājās, ka gudrona dīķu materiāla ķīmiskais sastāvs ir citādāks, nekā norādīts līgumā un iepirkuma nolikumā.
Kā Pietiek jau ziņoja, Skonto būve paziņojusi, ka nepieciešami vēl 11 miljoni eiro, lai pilnībā pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, jo atklājies, ka dīķos ir par 45% vairāk indīgās vielas, nekā paredzēt līgumā. Līgumā noteiktos 30 tūkstošus tonnu gudrona Skonto būve plāno pabeigt smelt maija beigās.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
